Apvienojoties novadiem, septembrī par jaunā Madonas novada izpilddirektoru tika iecelts līdzšinējā Cesvaines novada izpilddirektors UĢIS FJODOROVS, kas 16 darba gadu laikā pašvaldībā pierādījis sevi kā zinošu un enerģisku komandas darbinieku.
Iepazīstinot ar sevi, Uģis Fjodorovs atklāj, ka dzimis Madonā, audzis Cesvainē, pēc Cesvaines vidusskolas absolvēšanas apguvis inženierzinības Rīgas Tehniskajā Universitātē. Izmācījies arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā par sociālo zinību un informātikas skolotāju, vēlāk Latvijas Universitātē iegūts „Sabiedrības vadības" maģistrs.
– Pirmā darbavieta bija sakaru mezglā – sākumā elektromontieris Cesvainē, pēc tam Madonā, aizvadīti vairāk nekā 15 gadu šajā nozarē dažādos amatos. 2000. gados pievērsos kam mazliet citādākam – sāku strādāt Cesvaines vidusskolā par skolotāju. Iepriekšējā darbā notika visādas pārmaiņas, tādēļ aizgāju par tehnoloģiju skolotāju, kas man patiesībā interesē un bija saistīts arī ar iepriekšējo pieredzi. Līdz pat 2021. gada rudenim skolā arī nostrādāju par informātikas tehnoloģiju skolotāju. 2000. gados kļuvu par deputātu Cesvaines pašvaldībā, ar 2005. gadu – arī izpilddirektors tā laika Cesvaines novada domē, – pastāsta Uģis Fjodorovs.
– Cesvaines pašvaldībā darbs sakrita ar daudziem pārbaudījumiem un izaicinājumiem. Kā atskatāties uz to laiku?
– Pils ugunsgrēks Cesvainei nāca kā šoks. Visiem šķita, ka mums kaut kas jādara; tā arī iesaistījos pašvaldībā kā deputāts. Viens no maniem pirmajiem pienākumiem pašvaldībā bija skolas iepirkumu komisijas priekšsēdētājs, 2004. gadā. Tas bija sarežģīts laiks un izaicinājumiem pilns, lai tiktu pie tā, kas mums ir šodien. Varu atskatīties, ka laiks Cesvainē tiešām bijis ražīgs, daudz kas ir paveikts.
– Salīdzinot divu līdzšinējo kaimiņu novadu darbu izpilddirektora amatā, kādas ir galvenās atšķirības?
– Šeit organizācija ir citādāka. Strādājot mazā novadā, vairāk bija jādara pašam, jo patiesībā to padoto jau nebija tik daudz. Uzskatu gan to par priekšrocību, ka zinu par pašvaldības darbu dažādos posmos. Es tāpat esmu ķēris suņus un vedis uz patversmi un darījis visu ko citu, jo tai brīdī nebija cita, kas to varētu izdarīt. Madonas novadā ir kārtīga komanda, un atspaids ir milzīgs, jo pie tāda apjoma kā te citādāk nevarētu. Protams, tas arī nozīmē, ka man vēl daudz kas jāapgūst, jo cilvēku un nozaru šeit ir krietni vairāk.
– Vai jaunajā amatā ir bijusi iespēja kādiem jauniem ierosinājumiem, iestrādnēm?
– Vienmēr ir interesējusi tūrisma nozare, skatos, protams, uz savu Cesvaini. Šajā ziņā redzu lielu potenciālu visam novadam, kas būtu jāapgūst, pilnā jaudā jāiedarbina. Jāturpina Smeceres sila projekts, kas ir ļoti labi iesākts. Tāpat Ērgļu novadā – kultūrvēsturiskais mantojums ir vērtīgs un noteikti tam jāpievērš uzmanība. Mani pašu interesē IT nozare, kas šobrīd ir labā sākuma uzrāvienā Madonas novadā, kopumā skatoties, un prasa turpinājumu. Tam diezgan esmu pievērsies – vienotas sistēmas izveide ar optisko kabeļu pieslēgumiem ne tikai Madonā, bet arī ārpus tās apdzīvotās vietās. Tas noteikti nav viena gada jautājums, jo ir diezgan dārgs projekts, bet noteikti vajadzīgs.
– Kas ir aktuālākie jautājumi Madonas novadā, kuros plānojat iesaistīties ar savu darbu? Gan tuvākajai nākotnei – 2022. gadam, gan tālākā plānā?
– Pirmais, protams, ir darbspējīgas struktūras izveidošana. Diezgan daudz kas jau ir izdarīts līdz pērnā gada nogalei – izveidotas jaunas struktūras finanšu, dzimtsarakstu nodaļā, gan sociālais dienests, gan bāriņtiesa, protams, ir vēl nianses, kas jānoved līdz pilnīgam rezultātam. Uzskatu, ka šobrīd diezgan labi ir sakārtota pašvaldības administrācijas struktūra. Droši vien, ka jaunais gads varētu atnest vēl kādas izmaiņas tieši organizācijas jomā kādām nozarēm, kas vēl nav „aiztiktas".
– Arī administratīvi teritoriālā reforma solīja nest reorganizāciju, optimizāciju; kā ar to sokas?
– Manuprāt, kopumā ar katru gadu arvien labāk tiek izmantoti resursi, un uz šo optimizāciju arī ejam, taču tas nav vienkāršs un vienā dienā izdarāms process. Cilvēkiem no malas nereti šķiet – ko tad vesels bars tai pašvaldībā sēž, ko tad visi dara? Man uz to ir atbilde – kurš konkrēti ir domāts, kurš tad nestrādā? Ja gribam nodrošināt ikdienas lietas un arī attīstīties, šāds aparāts ir nepieciešams.
Lai spētu saglabāt labākos speciālistus un piesaistītu jaunus, kur tas nepieciešams, tika pārskatīts arī atalgojums. Kaut kur sanāk pielikt, kaut kur – diemžēl arī noņemt nost. Nebūs tā, ka visur tikai plusi un dzīve labāka. Reformas galvenā tēze bija, ka pakalpojumi būs tuvāk un viss daudz labāk, bet dzīvē redzam, ka ir jau dažādi. Jo īpaši skatoties uz sociālo jomu un citiem uzsvariem, ir bijušas milzīgas atšķirības starp bijušajiem novadiem, kas arī rada vislielākās grūtības – to salāgot.
– Lemšana, protams, būs deputātu rokās, bet ko provizoriski mums nesīs šā gada budžets?
– Galvenais ir apzināt neatliekamās vajadzības, kas pilnīgi noteikti nepieciešamas, pēc tam būvēt tālāko – kur attīstīsimies, ko darīsim. Tā jau aiziet politika. Mans uzdevums vairāk ir nodrošināt darbību, lai viss strādā, ir kārtībā, atbilstoši pašvaldības funkciju veikšanai. Tas ir tieši saistīts ar to, ka katrā novadā ir bijuši atšķirīgi uzsvari, un šobrīd tie būtu jānoved saskanīgākā līmenī. Lai arī novads un naudas kopējā masa mums ir lieli, arī izdevumi uz visām pusēm ir lieli.
– Pagājušais gads nāca ar negatīvām izmaiņām, samazinot IIN pašvaldības daļu, kas atsaucas uz budžetu. Vai šogad arī bijuši kādi pārsteigumi?
– No valsts puses nāk arvien vairāk uzdevumu, bet, protams, finansējums nepieaug tādā mērā, kā tiek prasīts. 2020. gads bija augstākais punkts, kopš 2021. gada budžeti vairs nav tik labi, noņēma arī līdzekļus izlīdzināšanas fondā. Situācija nebūs viegla, jo ir lielas izmaiņas sociālajā, pabalstu jomā. Enerģētikas lietas, kas mums vēl plusā ir. Tam, uz kā mūsu energoresursi turas, domāju, tik strauji cenas nemainīsies. Protams, elektrības cenas pieaugums piedos kādu kāpumu arī mums, bet ne tādā mērā kā tiem, kam ir pilsētu ērtības, gāzes apkure. Pašvaldības uzņēmumus mēs kaut kādā mērā mēģinām bremzēt ar tarifiem, bet – no otras puses – bezgalīgi subsidēt tos nevar, tādēļ dažādas šīs situācijas veidojas. Tomēr no pašvaldības puses skatāmies, lai pēc iespējas iedzīvotājiem nepalielinātu izmaksu daļu.
– Kā viens no jauna noteiktajiem pienākumiem pašvaldībai ir arī pašvaldības policijas izveide. Kādā stadijā tas šobrīd ir?
– Pēc likumdošanas 2023. gadā visās pašvaldībās jāsāk darboties pašvaldības policijai. Zināmas iestrādnes jau tiek veiktas. Esam apzinājuši citu pieredzi, ir skaidrs, kā tas darbojas un aptuvenais finansējums, kas tam nepieciešams. Šeit ir tas pats stāsts, ka funkcija tiek nodota, bet papildu līdzekļi nav paredzēti, pašiem jādomā, kā to varam organizēt, finansēt, kāds būtu optimālākais
variants.
– Vai tas ies rokrokā ar atskurbšanas pakalpojumu, par ko arī ticis diskutēts?
– Gada beigās tika noslēgts līgums ar Balvu atskurbtuvi, tā ka pilsoņi, kuri vēlēsies izmantot šo pakalpojumu (smaida), tiks nogādāti Balvos.
– Ko jums nozīmē izpilddirektora amats?
– Tā ir iespēja sevi realizēt jaunā, plašā jomā. Ir daudz, ko mācīties, nepārtraukti. Arī patriotisks dzinulis tam ir apakšā, diez vai bez tā vispār var nākt strādāt šādā ama-
tā – lai darītu tikai formāli. Tas bija sākotnējais dzinulis, iesaistoties Cesvaines tābrīža aktualitātēs, – arī no politiskā viedokļa. Kad pats esi tajā iekšā, cik vari izdarīt, tik maksimāli dari – tad cita nav, ko vainot. Šajā amatā visu paveikt nav iespējams, jo jautājumu, darbu ir tik daudz, ka vienmēr būs kāda papīru kaudzīte priekšā, kur varētu darīt vēl un vēl. Un gribētos paveikt arvien vairāk. Iespējams, kovida laiks radījis tādu zināmu krīzi; lasīju pētījumu par Ameriku, kur cilvēki vienkārši aiziet no darba, nedara vairāk neko un dzīvo uz pabalstiem. Tas, ka intensīvā darbā var izdegt, ir nenoliedzami, pats to esmu diezgan spēcīgi izjutis iepriekš. Ir jau tā otra puse –
katram jāatrod spēks piecelties un vienkārši iet tālāk. Un lai tā ir īstā darbavieta, kur ir motivācija darboties.
– Kur jūs uzlādējat savas enerģijas rezerves? Kā pašrealizējaties ārpus darba?
– Esmu valdes loceklis biedrībā „Cesvaines pūtēju orķestris", kas kovida laikā gan nav varējusi darboties ļoti aktīvi. Tomēr kaut savam priekam spēlēju klarneti, saksofonu. Ir arī citi hobiji, tostarp brīvajā laikā skrūvēju, lodēju, būvēju – tādas tehniskas lietas.
7.01.2022.