Gandrīz pirms gada – 3. jūnijā – notika pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām būtiski mainījās Madonas novada pašvaldības domes sastāvs un partiju pārstāvniecība tajā. 16. jūnijā deputāti ievēlēja arī domes vadību. Par domes priekšsēdētāja vietnieku uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos tika ievēlēts IVARS MIĶELSONS, kas līdz tam vadīja Bērzaunes pagasta pārvaldi.
– Uz Madonas pusi atnācu dzīvot 1986. gadā, uzsākot darba gaitas padomju saimniecībā „Gaiziņš", manuprāt, pie viena no tolaik lielākajiem eksperimentētājiem un izcilākajiem vadītājiem Visvara Rieksta, kas savā saimniecībā centās piesaistīt jaunus cilvēkus ar potenciālu, kuri saimniecību varētu celt uz augšu. Viņš kolektīvu veidoja ne tikai no vietējiem iedzīvotājiem, bet arī aicināja darbiniekus no dažādiem Latvijas nostūriem. Pats esmu dzimis un uzaudzis Jelgavā. Mācījos Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātē. Padomju saimniecībā „Gaiziņš" darbojos kā celtniecības darbu vadītājs, taču amati laiku pa laikam mainījās.
1991. gadā izveidoju savu būvfirmu – individuālo uzņēmumu „Armo", kā arī kopā ar kolēģiem nodibinājām kooperatīvo sabiedrību „Gaiziņš", kas pērn nosvinēja 25 gadu darbības jubileju. Pašvaldības darbā esmu kopš 2001. gada, kad kandidēju pašvaldību vēlēšanās un tiku ievēlēts Bērzaunes pagasta padomē, kur darbojos kā deputāts un divus sasaukumus biju padomes priekšsēdētājas vietnieks. 2009. gadā, kad reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, noteiktajā termiņā nenodrošinot teritorijas plānojumu izstrādi, no amata pienākumu pildīšanas atstādināja vairāku padomju priekšsēdētājus, tostarp arī Bērzaunes, biju spiests uz pusgadu uzņemties arī šo amatu, ko kopā ar izpilddirektora pienākumiem pildīju arī pārejas periodā. Izveidojoties Madonas novadam, mani uzrunāja Andrejs Ceļapīters, vaicājot, vai esmu ar mieru darbu turpināt jau pārvaldes vadītāja statusā. Savstarpēji vienojoties, tam piekritu, un tā līdz pat pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām biju Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājs.
– Kas jūsu izvēli savulaik nosvēra par labu nākšanai uz Bērzaunes pagastu?
– Galvenokārt tā ir jau minētā Visvara Rieksta iniciatīva un aicinājums dažādu jomu un profesiju speciālistiem. Saņēmu darba piedāvājumus arī no Pierīgas saimniecībām, kā „Lāčplēsis" un citām, taču viens no iemesliem, kas izvēli noteica par labu „Gaiziņam", bija, ka tur jaunajam speciālistam piedāvāja mājokli. Varēja būvēt par sovhoza naudu māju, to vēlāk izpērkot. Tika būvētas arī Līvānu tipa mājas un dzīvokļi. Tas ir viens no aspektiem, ko arī šobrīd cenšos iedzīvināt mūsu novadā. Nepietiek vien ar darbavietas radīšanu. Darbiniekam vienam vai kopā ar ģimeni ir kaut kur jādzīvo. Protams, arī skola un bērnudārzs ir nozīmīgi faktori, taču primārais manā vērtējumā ir dzīvojamais fonds. Priecājos, ka par šo jautājumu pašlaik ir aizdomājušās arī citas, tostarp lielās, pašvaldības un arī valsts līmenī par to tiek diskutēts.
– Bija viegli veikt pāreju no pārvaldes vadītāja uz domes priekšsēdētāja vietnieka amatu?
– Neapgalvošu, ka bija grūti to uzņemties, jo saimnieciskā darbība visdažādākajās jomās man nav sveša. Protams, jaunajā amatā bija arī jauni izaicinājumi, un, iespējams, darbs no pirmās dienas nevedās tik viegli, kā vēlētos, taču, paejot gadam, daudz esmu apguvis. Līdzās ir kolēģi, kuri palīdz un sniedz padomu, ja kaut kas nevedas. Arī pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāji, kuri ir gana patstāvīgi, ir atvērti diskusijām un domu apmaiņai. Manuprāt, ja cilvēki savā starpā komunicē un neskaidros jautājumus pārrunā, ar visu var tikt skaidrībā un neviens darbs nav nepadarāms. Būtiskākais ir neieciklēties, ka viens cilvēks ir visgudrākais, viszinītis. Tad tiešām nekas neizdodas.
– Kāds ir bijis šis gads jomās, par kurām atbildat?
– Pozitīvākais ir tas, ka daudzi iesāktie darbi virzās uz priekšu un ir rasta abpusēja sapratne pašvaldības un kapitālsabiedrību vadītāju vidū. Iedziļināmies un labāk izprotam viens otra problēmas. Pamatlieta, kas pašvaldības uzņēmumiem jāsaprot, ir tas, ka tās nedarbojas kā klasiskās kapitālsabiedrības ar primāro mērķi gūt maksimālu peļņu. Pašvaldības kapitālsabiedrību darbība ir sociālās uzņēmējdarbības forma. Jāatrod līdzsvars starp uzņēmumu vēlmi izdzīvot un attīstīties un to, lai iedzīvotājiem pēc rēķinu nomaksas kaut kas paliktu maciņā.
Ieskicējot vēl darāmos darbus, viens no tiem ir pašvaldības kapitālsabiedrību līgumattiecību sakārtošana. Noslēdzot pagājušo saimniecisko gadu, atklājām, ka ar katru no kapitālsabiedrību vadītājiem ir noslēgts specifisks individuāls pilnvarojuma līgums, un šis jautājums noteikti ir jāsakārto, lai spēles noteikumi visiem būtu vienlīdzīgi. Otrs būtisks darba lauks saistās ar Madonas siltumtīklu projektiem. Šogad plānota četru projektu uzsākšana, ja ne noslēgšana, un nākamgad plānots izbūvēt vēl četras siltumtrases Madonas ielās, ko iedzīvotāji ļoti gaida.
Arī runājot par uzņēmējdarbību, ir vairāki atbalsta projekti, kas tiek realizēti sadarbībā ar pašvaldības attīstības nodaļu un uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļu. Viens no lielākajiem plānotajiem pasākumiem ir industriālā parka izveide Madonā, taču arī šis jautājums skatāms kopīgi ar dzīvojamā fonda nepieciešamību. Šobrīd interesi par Madonas novadu ir izrādījusi Ukrainas holdingkompānija, kura meklē vietu Latvijā vai Polijā, kur būvēt savu ražotni. Viņiem nepieciešami 50 ha zemes, un par potenciāli piemērotu vietu ir atzīta Mārcienas armijas pilsētiņas teritorija. Galavārds, protams, piederēs pašam uzņēmumam.
– Aizvadītais gads ir bijis saspringts gan domei kopumā, gan jums. Domē ir iezīmējusies opozīcija, ētikas komisijā tika skatīti pirmie iesniegumi, un arī izskanēja pārmetumi no aizejošajiem pašvaldības darbiniekiem.
– Ir bijušas atsevišķu pašvaldības darbinieku personīgās iniciatīvas un redzējums par pašvaldības darbu, kas dažādos veidos tika noregulētas. Es neteiktu, ka mums ir vienpadsmit deputāti pozīcijā un seši opozīcijā. Lielākoties deputāti lēmumus skata un pieņem racionāli. Atsevišķos gadījumos varbūt ir vērojama kāda deputāta politiskā nostāja, taču tādi gadījumi ar katru dienu mazinās. Nav noslēpums, ka notiek arī pozīcijas deputātu tikšanās un diskutablu jautājumu izrunāšana, lai sēdēs iztiktu bez muļķīgas ķīvēšanās, taču šajās tikšanās neviens neuzspiež savu viedokli. Ja kādā jautājumā viedokļi atšķiras, mazākums piekāpjas vairākumam, un tas ir normāli.
– Kāda ir jūsu vīzija par tālāko novada attīstību tuvākajos 10, 15, 20 gados?
– Ja runājam par komunālo jomu, ko pārraugu, laiks parādīs, vai virzība bijusi pareiza. Vai universāli uzņēmumi, kā Bērzaunes un Kalsnavas KSU, tiem, iespējams, nākotnē apvienojoties, spēj būt pietiekami spēcīgi, lai sniegtu kompleksu pakalpojumu klāstu konkrētā novada teritorijā. Redzēsim, vai arī specializētie uzņēmumi tiks galā, paplašinot savu darbību pagastos. Manuprāt, būtiskākais, kam jāpievērš uzmanība, ir daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana, jo īpaši pagastos. Ir daudzdzīvokļu mājas, kurās dzīvokļi pat 100% ir privatizēti, taču mājai nav apsaimniekotāja. Cilvēki jau saskaras un saskarsies ar problēmām, kad mājā būs nepieciešams mainīt cauruļvadus, jumtu un veikt citus apjomīgus darbus, taču mājas uzkrājuma nebūs, un tajā brīdī „samest" nepieciešamo summu ir ļoti grūti. Nevēlos mest akmeni savu kolēģu – pārvalžu vadītāju – lauciņā, taču aicinu viņus būt aktīvākiem šī jautājuma risināšanā un piedāvāt iedzīvotājiem izraudzīties apsaimniekotāju. Zinu, ka runāt ar iedzīvotājiem par smagiem jautājumiem nav viegls un patīkams darbs un nereti jāsaskaras ar cilvēku emocijām un negācijām, taču tas ir jādara. Jo īpaši tuvākajos divos gados, kad Eiropas Savienība ar 50% līdzfinansējumu atbalsta ēku siltināšanu, ko būtu grēks neizmantot.
Kopumā novadu nākotnē redzu tādu, kurā ir veiksmīgi attīstīta uzņēmējdarbības vide, cilvēkiem ir labas algas, viņi vēlas šeit dzīvot, un pie mums no malu malām dodas jauni iedzīvotāji, kuriem spējam nodrošināt darbu un dzīvojamo platību. Tas būtu mans vēlējums gan šim, gan arī nākamajiem domes sasaukumiem, kas centīsies šo vīziju īstenot. Reizēm nav slikti pasapņot, jo sapņi mēdz piepildīties.
– Jums aiz muguras stāv ierāmēts uzraksts „Vai nu nemaz nesāc, vai padari līdz galam". Uzskatāt to par savu moto?
– Šo glezniņu iegādājos skolēnu mācību uzņēmumu tirdziņā. Man tajā rakstītā atziņa ir ļoti tuva, jo uzskatu, ka cilvēkam jābūt maksimālistam un, ja viņš kaut ko vēlas paveikt, latiņa jāceļ augstu. Ne vienmēr viss no iecerētā izdodas, taču augsti mērķi vienmēr novedīs pie laba rezultāta.
– Tātad jūs vairāk uzrunā teikuma otrā daļa – „padari līdz galam".
– Nesākt nemaz būtu pārāk pesimistiska pieeja, taču – no otras puses – kaut kam pieķerties un darbu padarīt pa roku galam arī nav vērts. Vai nu iet uz visu banku, vai neiet.
01.06.2018.