Šonedēļ aprit trīs mēneši kopš Juris Jātnieks ir Dabas Aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors.
Kopā ar ģimeni Juris joprojām dzīvo Praulienas pusē. Daļu darba laika, izmantojot datoru, telefonu, savu galvu un kompetenci, viņš pavada, strādājot attālināti arī no ierastā biroja Ļaudonā (agrāk Teiču rezervāts), daļu – Dabas Aizsardzības pārvaldes galvenajā birojā Siguldā. Vidēji reizi nedēļā nākas būt arī sanāksmēs VARAM vai Zemkopības ministrijā Rīgā.
– Mana darba vieta līdz ar to ir mazais logs (viedtelefons) un lielais logs – datora ekrāns. Mūsu iestādē gan vadītāji, gan darbinieki, kuri spēj organizēt savu laiku un sasniegt rezultātu patstāvīgi, bieži strādā tuvāk savai dzīves vietai, – komentē DAP ģenerāldirektors. – Dokumentu, dabas datu, kartogrāfiskās informācijas u. c. datu apmaiņa ir pilnībā elektronizēta.
– Vai pārvaldes struktūrā ir bijušie Teiču dabas rezervāta darbinieki, un cik liela komanda esat pārvaldē kopumā?
– Visu savu darba mūžu dabas nozarei uzticīgs ir Guntis Akmentiņš, kas šobrīd ir Latgales reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītājs, tāpat viena no galvenajām biotopu ekspertēm valstī Anita Namatēva, vecākais inspektors Dainis Tučs, projektu iepirkumu vadītājs Māris Rezgoriņš. Starp nacionālā līmeņa tiešās pakļautības iestādēm darbinieku skaita ziņā esam vidēja iestāde. Pastāvīgais darbinieku skaits ir 130, bet liela daļa (30-40 cilvēki) uz dažādiem termiņiem tiek piesaistīti projektu īstenošanā.
– Stājoties amatā, uzsvēri apņēmību savu darbu veltīt tieši dabas teritorijām, mazāk – birokrātijai, atbalsta funkcijām.
– Jā, vēlos iestādē mazināt sarežģītas birokrātiskas procedūras, lai vairāk uzmanības varam veltīt tik nepieciešamajiem darbiem dabā. Šis tas jau ir pagūts – piedāvāju kolēģiem atsevišķi pa nodaļām izvērtēt funkcijas un pašiem lemt, kā veikt darbu efektīvāk. Rezultātā ir lielāka brīvības pakāpe, vieta iniciatīvai un čaklākajiem arī darba prieks. Izdevās jau daļai darbinieku paaugstināt atlīdzību, jo ne visas štata vietas izrādījās vajadzīgas. Jāuzsver, ka birokrātija nacionālā līmeņa projektos dažkārt ir lielāka nekā projektos, kur strādājam nepastarpināti ar Eiropas Komisiju. Piemēram, „Life" programmas projektos, ko pirms 10 gadiem īstenojām Lubānas mitrājā un Teičos, un kādus vadīju pirms šī amata, birokrātija bija mazāka.
– Ko gribi akcentēt no paveiktā, strādājot DAP par projektu vadītāju?
– Viens, ar ko varu palepoties, – pavisam drīz iznāks lielākās Dabas grāmatas Latvijas vēsturē, kurās ietvertas biotopu (pļavu, mežu, purvu, ūdeņu) saglabāšanas vadlīnijas. Tajās ietverts gan zinātniskais materiāls, gan praktiski piemēri no Latvijas un Pasaules, ko katrs cilvēks, kam īpašumā vai valdījumā ir kāds zemes stūrītis, var izveidot savā īpašumā. Tās kopumā ir sešas grāmatas – mežiem, purviem, ūdeņiem, jūras piekrastes dabas saglabāšanai – savas. Meži, bet it īpaši dabiskās pļavas, Latvijā šobrīd ir ļoti apdraudētas un strauji izzūd (pļavas atrodamas vairs tikai 0,7% no valsts teritorijas), tāpēc tām veltīta lielākā grāmata, kas tiks bez maksas cilvēkiem, kuri apsaimnieko bioloģiski vērtīgos zālājus un izgājuši apmācības.
– Par dāvanu Latvijas simtgadē gribas uzskatīt arī iecerēto Gaiziņkalnā. DAP nu jau daudzus gadus uztur iniciatīvu par nepieciešamo infrastruktūru Gaiziņkalnā, kur Latvijas valsts simtgades ietvaros varētu tapt reiz iecerētais skatu tornis un citi objekti.
– Šobrīd pie tā aktīvi strādā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ministrs Kaspars Gerhards un mēs 20. jūlijā tiekamies ar zemes īpašnieci Inesi Apeli un viņas pārstāvjiem, lai kārtotu kalna virsotnes zemes (līdz 1 ha platībā) dāvinājumu valstij. Tik daudz torņa metu, labu ieceru jau tika izvērtēts 2011.-2013. gadā. Darbu turpināsim, kad Gaiziņkalna privātā zeme būs nodota valstij DAP valdījumā. Pozitīvākajā gadījumā tas jāpaveic vēl šajā ES plānošanas periodā līdz 2020. gadam.
– Daļu sabiedrības ir sašūpojusi DAP uzsāktā dabas vērtību apzināšana. Latvijas biotopu kartēšana zemju un mežu īpašniekus dara bažīgus jautājumā par saimnieciskās darbības ierobežošanu, mikroliegumu noteikšanu.
– Lūdzu mūs visus apzināties – cik tad mums vispār valstī ir Dabas. Kad paskatāmies pa logu, liekas, viss ir zaļš, taču, objektīvi apzinot Latvijas Dabas mantojumu, ir redzams, ka tas ir salīdzinoši neliels. Kā valdības stratēģisks mērķis „Latvija ir zaļākā valsts" skan cildinoši, tikai vairums rīcībpolitiku iet pretējā virzienā – uz industrializāciju, urbanizāciju, īstermiņa dabas un vides resursu izmantošanu. Diemžēl jāatzīst, ka Latvija ar dabas teritoriju platību Eiropas Savienībā ir trešajā vietā no beigām!!! Mums tikai 11,5 procenti no valsts teritorijas ir aizsargājamas „Natura 2000" ietvaros, un tad, kad no ES izstāsies Lielbritānija, mēs būsim otrajā vietā no beigām. Kā lai kļūstam par „zaļāko valsti"?
– Kāpēc tā: kā radušies šādi skaitļi?
– Platība, ko politiski, nacionāli un sociāli esam atvēlējuši dabas saglabāšanai, Latvijā ir salīdzinoši neliela. Bieži tiek spekulēts ar to, ka mums ir 18 procenti, bet šai ciparā tiek ierēķināts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, kur lielākajā daļā ierobežojumu saimnieciskai darbībai nav vispār. Objektīvais skaitlis, kas atspoguļo ES nozīmes „Natura 2000" teritorijas Latvijā, ir 11, 5%. No tām sauszemē ir 333 vienības. Izklausās daudz, bet mums ir trešais mazākais īpatsvars Eiropas Savienībā – citas valstis (piem., Slovākija – 33%) atļaujas aizsargāt daudz vairāk un vienlaicīgi arī ekonomiskās attīstības līmenis valstī ir krietni augstāks kā mums Latvijā. Tātad – Dabas saglabāšana netraucē sasniegt labklājību!
– Vai Dabas vērtību uzskaite varētu ko mainīt?
– Ja politiskā vara un sabiedrība to gribēs, tad – jā. Nekas netiks uzspiests, tas būs demokrātisks process. Augot sabiedrības inteliģencei, apziņai un spējai izmantot savas valsts Dabas kapitālu, tas var dot milzu ienākumus, turklāt tieši saglabājot Dabas vērtības. To vēl šobrīd nemākam. Ir neliela daļa cilvēku, kas ar visu ir neapmierināti, izkliedz savu sāpi, pretenziju valstij, vēršas ar negācijām un draudiem. Otra daļa ir tie, kas sniedz mums darba prieku, sakot: – Man ir naktsvijoļu pļava, man mežā ir seni koki, kurus atceros tur kopš bērnības, bet nevēlētos tos publiski nevienam rādīt. Vēlos šo skaistumu saglabāt, pasargāt. Ja jūs tos atradīsiet, uzskaitīsiet, lūdzu, apstipriniet, ka publiski tas nebūs zināms, un manā mežā vai pļavā no malas neviens nenāks.
Arī tie, kuri redzējuši pasaulē ļoti, ļoti daudz, neslēpj, ka viss materiālais, ko tagad radām, ir visur. Reti kuru vairs pārsteidz infrastruktūra, debesskrāpji, ceļi 3 līmeņos. Mēs dzenamies pakaļ industrijai, cenšamies notvert labklājību, lai saprastu, ka tā ir relatīva, cenšamies sapirkt dažādas mantas, un tas notiek visā pasaulē. Lietu labklājība dominē, bet dzīves vides labklājība kļūst aizvien retāka – kļūst ekskluzīva, un bez tās negrib iztikt tieši turīgākā Cilvēces daļa. Ne velti turīgie cilvēki kādā dzīves brīdī no pilsētvides meklē un atrod atšķirīgu dzīves modeli. Viņi iegādājas zemi prom no pilsētas, jo vēlas dabisku, dzīvu ezeru, skaistu mežu, un lai pļavā var trejdeviņas zāles plūkt, lai bērni var Jāņu vainagus vīt, augt sirdsgudri, redzīgi un … jā, arī pārāki savā veselībā, attīstībā, radošumā, varēšanā. Būt nošķirtam no ikdienas dzīves vajadzību ritma ar individuālo un skaisto – to varēs atļauties bagāts cilvēks.
– Dabas vērtību uzskaite tiks pabeigtai līdz 2019. gada beigām.
– Visi īpašumi, kuros potenciāli varētu būt Dabas vērtības, tiks apsekoti. Protams, eksperti neies meklēt Dabas vērtības apbūves teritorijās, intensīvās lauksaimniecības zemēs. Tur nav pat nezāļu, nav citu zāļu, kukaiņu un putnu faunas. Tāpat netiks apsekotas nesen stādītās mežu jaunaudzes, kurās ir monokultūra un biotopus visticamāk nav ko meklēt.
– Vai ir cerība, ka pēc dabas uzskaites no beigu gala pakāpsimies augstāk?
– Tas būs politisks lēmums. Katrā ziņā līdz šim noteiktajās 11,5 %
dabas teritorijās mums jābūt ļoti atbildīgiem. Madonas novadā ir 15 „Natura 2000" teritorijas – esam bagāts novads, par ko daudz stāstīts, veidojot attīstības plānojumu.
– Esi daudz iestājies par decentralizāciju. Teiču dabas rezervāta administrācija tika likvidēta, kā šobrīd redzi mūsu unikālo Dabas vērtību attīstību?
– Vērtējot objektīvi, gada laikā izmaiņas nesaredzu, bet uzskatu, ka tālākā perspektīvā decentralizācija ir vienīgais ceļš, lai saglabātu sabiedrības dzīves kvalitāti reģionos. Lai nav tā, ka mums ir viena aglomerācija Rīgā un apkārt tai maz kas notiek. Svarīgi, lai attīstās reģioni, lai dzīvība notiek arī laukos. Un tas ir iespējams.
Ko darīs mūsu bērni? Kādas profesijas būs nepieciešamas, kad viņi sāks darba gaitas? Pasaules pieredze rāda, ka cilvēku aizvien vairāk aizstāj integrētas sistēmas, augsta līmeņa robotizēta tehnika. Jau šobrīd pat lauksaimniecībā ir tehniskās vienības, ko vada globālās pozicionēšanas iekārtas. Pienāk brīdis, kad pat traktorā cilvēks nav vajadzīgs. Par kādu darba vietu pieaugumu intensīvajā lauksaimniecībā varam runāt un ko tas dos sabiedrībai, ja kāds industriāli apsaimnieko 1000 un vairāk ha zemes? Valstij ir ienākumi no nodokļiem, bet pamatā ieņēmumi tiek firmām, kas ārvalstīs ražo jaudīgu tehniku; tas dod procentus bankām, kas izsniedz kredītus un, treškārt, – ienākumi būs tam, kuram šis bizness pieder. Reģionam un sabiedrībai pienesums nebūt nav tas lielākais. Intensīvā lauksaimniecība šodien ir tāda pati rūpniecības nozare kā daudzas citas, starpnozaru robežas šai laikmetā zūd. Tai pat laikā „ekonomiskā uzrāviena" reģionos – Austrumāzijā – ir pašvaldības, kas spēj gūt līdz pat miljonam USD dienā no Dabas teritorijas rekreācijas vērtības! Kā? Tāpēc, ka viņi jau ir saražojuši gan auto, infrastruktūru, gan visu iespējamo elektroniku, gan arī izbaudījuši dzīvi debesskrāpju šaurajos dzīvokļos, piesārņojumu, gan fenomenālu darba intensitāti, bet pēc tā visa tomēr gatavi maksāt daudz par iespēju kaut brīdi būt Dabā ar saviem tuviniekiem.
Mums nepieciešama inteliģence, kultūras, mākslas attīstība un spēja domāt. Tikai inteliģents cilvēks var uzturēt augstu radošumu, uztrenēt tādu domāšanas ātrumu, lai veidotu algoritmus arvien jaunu procesu vadīšanai. Un te atgriežamies pie Dabas, jo tiem cilvēkiem, kuri domā ārpus ierastā un rada izcilību, ir vajadzīga gan sabiedrība, gan arī vientulības laiks sev, dziļš miers, saistība ar Augstāko. Mūsu nākotne būs izaicinoša – ja gribam pastāvēt, būt lieliski, mums jābūt radošiem.
21.07.2017.