Madoniete BAIBA BĒRZIŅA kopā ar vīru Agri regulāri Madonas novadā rīko veselības uzlabošanas aktivitātes. Tikko martā aizvadīts mēnesi garš pasākums — treniņi neklātienes grupai “Kustību prieks”. Kā radās ideja, kas vadīja treniņus un kādi cilvēki tika ieaicināti grupā — vaicāju šīs norises dvēselei.
Baiba Bērziņa: – Esam pateicīgi, ka veselīga dzīvesveida ieguvums ir viens no mūsu ģimenes kopīgajiem mērķiem un vērtībām, ar ko vēlamies dalīties ar citiem. Ja iepriekš lielāko uzmanību pievērsām cilvēkiem, kuru vidū dzīvojām/strādājām (Salacgrīva, Rīga, Cēsis, Sigulda, Līgatne, Ērgļi, Lubāna un Madona), šoreiz vēlējāmies domāt plašāk – par visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo vīrs ir biedrības "Latvijas Veselības Misija" valdes priekšsēdētājs, Septītās dienas adventistu Latvijas Draudžu Savienības Veselības kalpošanas nodaļas vadītājs.
Veselība ir sarežģīts daudzdimensionāls jēdziens, kas aptver dažādus fiziskos, psiholoģiskos, sociālos, emocionālos un garīgos aspektus. Pasaules Veselības organizācija jēdzienu "veselība" definē kā "pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvokli, nevis tikai slimības vai nespēka neesamību". Šis holistiskais skats motivēja meklēt iespējas darboties kopā ar plašāku speciālistu loku no visas Latvijas.
Jau gada sākumā komandai radās ideja īstenot programmu "Marts – veselības mēnesis – Kustību Prieks". Tās mērķis – iedvesmot cilvēkus pēc ziemas atkal saņemties aktīvākai sezonai, jo kopā darīt ir daudz vieglāk un aizraujošāk! Jebkuram interesentam bija iespēja pieteikties neklātienes programmai. Tā kā atsaucība bija liela jau no cilvēkiem, kuri kaut reizi bija piedalījušies kādā no mūsu rīkotajiem veselīga dzīvesveida pasākumiem, izlēmām neveltīt laiku un līdzekļus plašākai reklāmai.
Martā dalībnieki katru dienu savos telefonos saņēma rīta rosmes video; 3 reizes nedēļā saņēma mērenas intensitātes treniņa video, kā arī katru dienu – motivējošu informāciju un konkrētās dienas uzdevumus.
Treniņu programmas sagatavoja fizioterapeitu un fitnesa treneru grupa. Pēdējā nedēļā tika piedāvāti arī vingrojumu kompleksi, kurus ierakstīja iedvesmotākie un aktīvākie grupas dalībnieki.
– Kādas ir atziņas – atgriezeniskā saite par pasākumu?
– Programmas izvērtējuma anketas atklāj, ka Madonas novada iedzīvotāji bija trešie aktīvākie visas Latvijas mērogā. Pārskatot programmas anonīmās izvērtējuma anketas, galvenais secinājums ir šāds – programma palīdzēja piedzīvot, ka fiziskās aktivitātes ir viena no ikdienas labsajūtas atslēgām; saprast, ka jāturpina visus pārējos mēnešus dzīvot tāpat kā martā; novērtēt domubiedru plecu, jo tas bija liels motivētājs.
– Katru rītu vingrot, dienas gaitā izdzert organismam nepieciešamo ūdens daudzumu nav tik viegli, ja līdz tam tas nav bijis kā dzīvesveids. Sākotnējais entuziasms daudziem apsīkst. Kā grupas vadītāji motivēja nenoskumt, bet atkal darīt?
– Bieži vien citas uzstājīgākas ikdienas prioritātes izskauž labo apņemšanos. Aptaujas rezultāti skaidri parādīja, ka dalībnieku galvenais izaicinājums bija laika trūkums. Otro vietu ieņēma gribasspēka trūkums, trešo – nogurums.
Katru dienu dalībnieki saņēma ne tikai jaunus uzdevumus, bet arī teorētisku informāciju, kāpēc kustību priekam ir tik liela nozīme mūsu veselības uzturēšanā. Tie, kuri vēlējās, regulāri varēja izvērtēt savus sasniegtos mērķus un mērķīšus, kā arī redzēt, kā citiem veicas ar rezultātu sasniegšanu. Sarunu grupā katram bija iespēja uzdot jautājumus.
Mani personīgi iepriecināja un motivēja grupas dalībnieki, kurus satiku, ejot apkārt Madonai, vai, piemēram, kad laba rīta vēlējumu vietā no kaimiņiem saņēmu jautājumu: "Vai tu jau šorīt vingroji?"
Šādi iepriecinājumi visā Latvijā arī pašiem brīvprātīgajiem programmas veidotājiem, kas kopskaitā bija apmēram 20 speciālisti, palīdzēja atrast vēl spēku vingrošanai un soļošanai. Jāatzīstas, ka neviens no komandas pirms programmas īstenošanas nespēja stādīties priekšā, kādu papildu slodzi tas ikdienas pamatdarbam prasīs. Tagad, atskatoties un izvērtējot arī neveiksmes, esam gatavi jaunām programmām, jo visi kā viens saprotam – tam ir ļoti liela vērtība!
– Dalībnieku savstarpējai saziņai tika izmantota sarunu grupa. Ko jaunu uzzinājāt no šīm publikācijām?
– Jauki bija uzzināt, ka veselības ministrs Abu Meri marta sākumā aicināja Latviju fiziskās aktivitātes noteikt par vienu no valsts prioritātēm. Marta beigās sarunu grupa nonāca pie atziņas, ka visi kopā esam izpildījuši ministra lūgumu un uzlabojuši Latvijas statistikas rādītājus, kas pirms marta bija vissliktākie fizisko aktivitāšu veicināšanā iedzīvotāju vidū salīdzinājumā ar citām ES valstīm.
Sarunu grupa mums kā organizatoru komandai patiesībā bija liels pārbaudījums, jo izveidot to tā, lai grupa būtu par iedvesmu un palīdzību vairākiem simtiem dalībnieku vienlaicīgi – ar dažādām pieredzēm, vecumiem, profesijām, dažādiem fiziskās attīstības līmeņiem – tas patiesi nebija viegli. Pārliecinājāmies, ka vientuļākiem dalībniekiem bija ļoti svarīgi aprunāties, saņemt kādu atzinību, uzmundrinājumu, novērtējumu. Daļai bija svarīgi padalīties ar pastaigā pamanītiem dabas skaistumiem, un, ja vēl tos novērtē citi, iespējams, ka tika gūta jauna iedvesma nākamajā dienā doties atkal. Daļai šādas sarunas bija par apgrūtinājumu ne tikai telefonam, bet arī pašiem. Tomēr sarunu grupa bija kā vērtīga skola ikvienam dalībniekam, kurā varējām mācīties būt iecietīgi viens pret otra vajadzībām.
– Savā ģimenē vienmēr esat pievērsuši uzmanību veselīgam dzīvesveidam. Bērniem paaugoties, vai tas kļuvis vieglāk vai grūtāk?
– Bērni ir paaugušies, un nu jau paši pieņem lēmumus. Prieks par katru veselīgu izvēli! Pirms gadiem nekad nespētu iedomāties, ka bērni ģimenē reiz pārņems "lokomotīves" lomu. Viņu piemērs un pastāvīgums labajās izvēlēs ir kļuvis par jaunu iedvesmu nepadoties un neatslābt, jo ar gadiem piezogas arī slinkums un šur tur nolaidīgums. Ak, cik ļoti mēs varētu atslogot kaut tikai savu dārgo ģimenes ārstu prakses, nerunājot par citām ārstniecības iestādēm, ja vien paši no savas puses atbildīgi izturētos pret savu veselību!
– Vai tuvākas un tālākas ekskursijas, došanās dabā mūsdienās ir kas ekskluzīvs?
– Paldies par atgādinājumu – vides maiņa, kaut īss atvaļinājums ir ļoti brīnišķīgs līdzeklis spēku atjaunošanai. Jo īpaši, ja to varam pavadīt kopā ar ģimeni, turklāt vēl dabā! Par to nesen pārliecinājāmies, kad skolēnu pavasara brīvdienās izlēmām kopīgi aizbraukt līdz "pasaules malai" – Lofotu salām. Personīgi es pirms brauciena jutos diezgan izsmelta gan fiziski, gan emocionāli, bet, neskatoties uz to, ka tālais ceļš bija nogurdinošs, braucot mašīnā pie stūres, to pilnībā kompensēja kāpšana skaisto kalnu virsotnēs. Tas bija kā dziedinošs balzams! Atbraucām mājās ar atjaunotu spēku un jaunu degsmi.
– Kādas aktivitātes plānojat cilvēkiem piedāvāt turpmāk?
– Aprīlī Cēsu pusē būs īpaši pārgājieni tēviem un dēliem, tēviem un meitām. Maijā un jūnijā arī Madonas novadā plānojam izglītojošas lekcijas ar ārstiem speciālistiem. Jūlijā Tukumā un Cēsīs būs Veselības izstādes, bet Sabilē būs Piedzīvojumu un Ceļa meklētāju nometne bērniem.
Šobrīd sirdī paturam "Kustību prieka" dalībnieku izteikto vēlmi pēc līdzīgām programmām – iespējams, ka kādu dienu nāksim klajā ar mēneša programmu, piemēram, sabalansēta uztura un veselīga ēdiena pagatavošana.
– Svarīgi, lai "veselā miesā mājo vesels gars". Kādu garīgo praksi jūs ieteiktu cilvēkiem dvēseles vitalitātes ziņā?
– Vispirms gribu uzlikt svarīgu akcentu izteicienam "veselā miesā mājo vesels gars", kuru pirms 12 gadiem komandas darbā ar Dr. med. Arvīdu Irmeju izpratu "līdz kaulam". Ir cilvēki, kuri šinī grēka skartajā pasaulē piedzimst jau ar hromosomu anomālijām vai gēnu defektiem, un, iespējams, šiem cilvēkiem nāksies nodzīvot savu dzīvi neveselā miesā, bet Dieva žēlastība ir tik liela, ka Viņš ir gatavs mājot katra cilvēka sirdī. Jautājums, vai mēs esam gatavi sadarboties ar savu Radītāju, lai nodzīvotu dzīvi labākajā iespējamajā veselībā un kvalitātē.
Tā gan ir simtprocentīga patiesība, ka, atrodot dvēseles mieru, mūsu fiziskā veselība uzplauks un otrādi – neatrodot, tā pasliktināsies! Tas ir tikpat saprotami, kā tas, ka piedošana dziedina, bet nespēja piedot mazina dzīvības spēkus; dzīve ar mērķi ceļ, atjauno, bet bezmērķīga dzīve liek justies nevērtīgam un nevajadzīgam; uz smiltīm celta dzīve ir nedroša, bet uz Stipra Pamata celta tā pastāv arī vētrās!
Katra cilvēka sirdī Dievs ir licis ilgas pēc augstāka Miera. Pusaudžu gados to izmisīgi meklēju, caur sāpēm atradu, un tagad nekad vairs ne pret ko citu to nemainītu – dzīvi kopā ar Dievu. Agrie, klusie rīti kopā ar Viņu, pārdomājot kaut vienu pantu no Cilvēces Rokasgrāmatas – Bībeles – un sirsnīga saruna ar Viņu lūgšanā, izkratot sirdi, aizlūdzot par tiem, kuriem klājas grūti, – tā ir mana labākā recepte garīgās veselības vitalitātei. Šīs zāles ikviena cilvēka laimei, ja vien tas būtu manos spēkos, es izrakstītu katru dienu.
12.04.2024.