Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore, kapteine AGNESE KRAFTE Valsts policijā dien 16 gadu. Kolēģi par viņu saka tā: „Agnese vienmēr ir bijusi mērķtiecīga, apzinīga, precīza. Savas dienesta gaitas sāka Ceļu policijā. Jau vairākus gadus Agnese ir nepilngadīgo lietu inspektore, viņa ļoti ieinteresēti un apzinīgi veic savus dienesta pienākumus, strādājot jomā, kura nebūt nav viegla, bet kurai ir ļoti liela nozīme mūsu jaunās paaudzes izglītošanā." Gan iecirkņa vadība, gan kolēģi Agnesi Krafti raksturo kā cilvēku, kurš spēj rast risinājumu vissarežģītākajās situācijās un, sastopoties ar problēmām, risinājumu meklē tik ilgi, kamēr to atrod.
„Agnese ir komunikabla, koleģiāla un izpalīdzīga. Nebaidās no atbildības un savu darbu dara ar sirdi un dvēseli. Vienmēr smaidīga un pozitīvi noskaņota. Mēs lepojamies, ka iecirknī strādā šādi cilvēki, un arī turpmāk vēlam profesionālo izaugsmi, vienmēr būt pozitīvai un enerģiskai!" novēl Agneses Kraftes kolēģi.
– Kas pamudināja jūs izvēlēties ar policiju saistītu darbu?
– Bērnību pavadīju Madonas novada Cesvaines pagasta Jukānos, mājās „Jaun-Jukāni". Deviņus gadus mācījos Kraukļu pamatskolā. 2001. gadā absolvēju pamatskolu, vēl nezinot, par ko es gribētu kļūt. Viena no manām skolotājām dalīja bukletus, kuros pamanīju aicinājumu iestāties Barkavas arodvidusskolā. Tur tika piedāvāts apgūt specialitāti Policijas darbs, mani tas ļoti uzrunāja, un es uzsāku mācības šajā iestādē. Tur pavadīju četrus gadus, sapratu, ka vēlos turpināt iesākto ceļu, jo man ļoti patika Barkavā pavadītais laiks. Spēru nākamo soli – iestājos Policijas skolā Kauguros, kur mācījos gadu un ieguvu kvalifikāciju – ierindas sastāva policists. Tas nebija viegli – liela psiholoģiskā un fiziskā slodze, katru dienu bija jāceļas pulksten 6 uz rīta rosmi, no rītiem un vakaros bija līnijas. Bija jāskrien gar jūru 10 kilometru un pa ceļam vēl jāveic dažādi vingrinājumi – atspiedieni pret zemi, pietupieni. Mājās tikām tikai brīvdienās, tas bija liels izaicinājums. Tie, kuri stingro disciplīnu neizturēja, izstājās no mācībām Policijas skolā. Pēc tam sāku strādāt Madonas policijas iecirknī par jaunāko ceļu policijas inspektori, šajā amatā strādāju līdz 2014. gadam. Nolēmu, ka turpināšu pilnveidot jau uzkrātās zināšanas un pieredzi, un iestājos Policijas koledžā, kur mācības ilga divarpus gadus. Skolojos neklātienē, apvienojot darbu ar mācībām, un šajā izglītības iestādē ieguvu vidējā komandējošā sastāva policista kvalifikāciju. Tad iestājās pauze, bet pēc desmit gadiem izdomāju, ka man vēl vajag sevi pilnveidot, – iestājos Rīgas Stradiņa universitātē un ieguvu profesionālā bakalaura grādu policijas darbā, kā arī Valsts policijas vecākā virsnieka kvalifikāciju. Tāds bija mans izaugsmes ceļš no ierindas sastāva policista līdz inspektoram.
– Policista darbu par savējo ir izvēlējies arī jūsu vīrs. Kā tas ir – dzīvot policistu ģimenē?
– Ar savu vīru un bērnu tēvu Ronaldu Kraftu iepazinos Barkavas arodvidusskolā, tagad abi kopā dienam Madonas policijas iecirknī. Man ikdienā netraucē tas, ka arī vīrs ir policists – varam viens ar otru padalīties zināšanās, apmainīties ar tām. Grūtāk bija tajā laikā, kad Ronalds strādāja Ceļu policijā un nevarēja būt kopā ar mani un bērniem svētkos. Maiņu darbs mēdza iekrist svinamajos datumos, piemēram, Jāņos, Lieldienās vai Ziemassvētkos, bet neko nevar darīt – dienests paliek dienests, un tas ir jāpilda. Es ikdienā strādāju nepilngadīgo jomā, savukārt vīrs veic iecirkņa inspektora darbu.
– Kādām īpašībām, jūsuprāt, jāpiemīt labam policistam?
– Es uzskatu, ka labam policistam jābūt ar augstu atbildības izjūtu, jāspēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, jābūt zinošam un komunikablam. Protams, jābūt arī labai fiziskajai sagatavotībai, prasīgam, patstāvīgam un godprātīgam. Šajā dienestā strādājošajiem jāpiemīt patiešām daudzām īpašībām, jo darbs policijā ir ļoti nopietns un atbildīgs.
– Savas dienesta gaitas uzsākāt Ceļu policijā. Lūdzu, padalieties ar laiku, ko pavadījāt šajā darbā!
– Pēc Policijas skolas absolvēšanas 2006. gadā uzsāku dienesta gaitas toreizējā Madonas rajona policijas pārvaldes kārtības policijas biroja Ceļu policijas inspektora amatā, kur veicu satiksmes uzraudzību, strādājot uz ielas. Manos pienākumos ietilpa gan negadījumu formēšana, gan administratīvo pārkāpumu fiksēšana, protokolu sastādīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Ceļu policijas inspektora darbu veicu divus gadus, bet līdz ar to, ka notika Valsts policijas reorganizācija, mainījās arī mans amata nosaukums. Kopš 2019. gada 1. septembra ieņēmu Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora amatu un veicu protokolu ievadi sistēmā, strādāju ar zvērināto tiesu izpildītājiem laikus nenomaksātu sodu sakarā, atbildēju uz apdrošinātāju sniegtajiem pieprasījumiem par avārijām. Tas viss vairāk bija darbs ar papīriem un zināmā mērā arī komunikācija ar cilvēkiem. Tad es uz laiku devos bērna kopšanas atvaļinājumā un, kad atgriezos no tā 2014. gadā, ieņēmu Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora amatu vardarbības jomā. Šis amats tika izveidots kā jaunums visā valstī ar mērķi novērst vardarbību ģimenē. Šajā amatā pavadīju divus gadus, ģimenē pieteicās otrs bērniņš, un es atkal devos bērna kopšanas atvaļinājumā. Kad atgriezos darbā 2017. gadā, sāku veikt pašreizējos pienākumus, strādājot par Kārtības policijas nodaļas inspektori nepilngadīgo jomā.
– Kāds bija iemesls tam, ka nolēmāt mainīt savu darba profilu no ceļu policista uz darbu kārtības jomā?
– Darbu Ceļu policijā gribēju turpināt, man bija arī atbilstošas zināšanas un izaugsmes iespējas, taču tika piedāvāts amats tieši vardarbības jomā, kam es piekritu. Kad atgriezos darbā no otrā bērna kopšanas atvaļinājuma, bija atbrīvojušās divas kārtības nodaļas inspektoru vietas, jo Iveta Vāvere un Gatis Kušķis teju vienlaicīgi bija nolēmuši doties izdienas pensijā. Es biju viena no tām, kas kandidēja uz šo brīvo vietu.
– Darbs, kuru veicat, ir atbildīgs un sarežģīts. Kas jums sagādā lielākos izaicinājumus, un kādi tie ir?
– Vislielākais izaicinājums, uzsākot šo darbu, bija uzstāšanās lielas auditorijas priekšā, jo līdz tam man nebija nācies uzstāties plašai publikai. Veicu gan individuālo, gan vispārējo prevenciju – dodos uz mācību iestādēm un vadu bērniem lekcijas par uzvedību, atkarībām, Valsts policijas darbu, problēmām un atbildību. Tā kā agrāk man nebija nācies saskarties ar ko tamlīdzīgu, varu teikt, ka tas bija liels izaicinājums, jo šādās uzstāšanās ir nepieciešamas arī pedagoģiskās iemaņas un pareiza pieeja.
– Ikvienai profesijai ir gaišās un arī ēnas puses. Kas jūsu darbā sagādā lielāko prieku, bet kas – vilšanos?
– Prieku un gandarījumu rada ikviens pateiktais paldies no cilvēkiem, kuriem esmu palīdzējusi. Protams, arī priekšniecības novērtējums sniedz pozitīvas un patīkamas izjūtas. Priecājos arī par sabiedrības atzinību, ļoti patīk doties uz bērnudārziem pie mazajiem bērniem kopā ar Runci Rūdi. Mazie ļoti priecājas redzēt policiju, nāk ar mums samīļoties, un tas ir ļoti jauki. Vilšanos un skumjas visvairāk rada cilvēku attieksme pret policiju kā tādu, sabiedrībā citam pret citu dažkārt trūkst bijības un cieņas, sevišķi to novēroju jauniešu vidū attiecībā pret vecākiem cilvēkiem.
– Aizvadītā gada nogalē saņēmāt Iekšlietu ministrijas Goda rakstu. Atsauciet atmiņā brīdi, kad saņēmāt šo pateicību, un kā tobrīd jutāties?
– Saņemot pateicību, protams, jutos lepna, pagodināta un novērtēta. Ir gandarījums par to, ka man šāda pateicība tika pasniegta; paldies saku arī savam priekšniekam, jo viņš ir pamanījis manu darbu un to novērtējis. Ļoti priecājos par to, jūtos patīkami.
– Kā atjaunojat enerģiju un atgūstat sirdsmieru, ņemot vērā, ka ikdienas darbs nav viegls un sagādā grūtības?
– Pēdējā laikā daudz lasu grāmatas, patīk pasportot, pavadīt laiku kopā ar ģimeni, kopīgi ejot uz kino vai skatoties TV, vai nodoties kādām citām aktivitātēm. Patīk radoši izpausties, rokdarbi, kā arī patīk dziedāt. Vienubrīd dziedāju Madonas korī, bet nu jau kādu laiku uz mēģinājumiem neeju, tagad dziedāšana palikusi kā hobijs savam priekam.
LINDA OZOLA
21.01.2022.