Līdz 10. maijam Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs ikviens aicināts apskatīt mākslinieces INGUNAS KROLLES-IRBES personālizstādi „Gaismas noplūde". Ikdienā Inguna ir rīdziniece, bet savas vasaras un brīvdienas viņa bieži vada Mētrienas pusē.
Līdzās piecpadsmit autores darbiem, kas izstādīti plaknē, skatītājiem Madonas muzeja mansarda telpā ir iespēja noskatīties piecas viņas veidotas videofilmas, kas uzņemtas, sākot no 2012. līdz 2014. gadam. To tēma ir Mūžība. Iedvesmas cēlonis – mūzika. Katra no filmām ietver konkrētu skaņdarba atklāsmi krāsu vīzijās. Sižets atspoguļo mākslinieces radošās darbības vadošo tēmu – „Mūžība un šis brīdis", kas novesti līdz simbolam – aplim. Aplis kā tēls transformāciju savirknējumā; aplis vai liels punkts ir viskodolīgākais un būtiskākais, kas var raksturot Ingunas Krolles-Irbes visu un jebko. Bezgalību.
– Izstāde Madonas muzejā tika gatavota īpaši šai vietai, zinot muzeja telpu. Vai, atbraucot uz izstādes atklāšanu, tomēr bija pārsteigums par darbu izvietojumu un to, kā tie iedarbojas uz skatītāju?
Inguna Krolle-Irbe: – Sākšu ar izstādes koncepciju. Tās pamatā ir Visuma un tā bezgalīgās Gaismas plūsma. Kosmoss mani suģestējis jau studiju laikos, kad abstrahēšanās un domas esences atspoguļojums tēlaini parādījās gan manos vizuālajos darbos, gan dzejā. Pirmo spilgtāko uzliesmojumu daiļradē rosināja Mīlestības ienākšana dzīvē.
Runājot par šo izstādi, ar saviem darbiem vēlos skatītāju rosināt domāt par Laika relatīvo būtību, par Gaismas kā reāla spēka iedarbi uz saprātu. Vēlos katram ļaut sajust sevi šajā kompleksajā formulā. Visas uzbūves pamatā jau ir jaunrade, sākot ar Visumu un beidzot ar vienkāršāko ikdienišķo rīcību.
Koncepts „Gaismas noplūde" organiski attīstījās no iepriekšējā ideju kopuma – „Absolūta tumsa", kas atklājās Ventspils starptautiskā grafikas plenēra ietvaros notikušajā personālizstādē. Jau tad tika izstrādāta tēlu sistēma zvaigznājiem, kuri savu vizuālo ietērpu saņēma grafiskos zīmējumos ar zeltu uz melna pamata.
Vienojošā ideja abām izstādēm ir apslēptās Gaismas atspoguļojums.
Darbu saturiskais risinājums organiski veidoja ekspozīcijas vīziju – visiem darbiem jābūt uztveramiem vienlīdz intensīvi; tiem ir jāiekļauj skatītājs savā maģiskajā zvaigznāju sfērā. Ekspozīcijā ir 15 gleznas, tostarp konkrēti zvaigznāji, saules ķērāji un galaktikas. Darbu tapšanas stadijā studēju zvaigznājus, to kustības ceļus. Izvirzot sev daudzslāņainus radošus uzdevumus, centos gleznošanas procesu padarīt maksimāli jaunradošu un interesantu, meklējot un eksperimentējot ar netradicionāliem materiāliem – dažādiem šķidrumiem, vielām un masām, kuras darbotos tieši pēc manas ieceres. Nenoliegšu, ka eksperimentējot sagaidīju pārsteigumus. Gleznošanas process ir kā jauna pārdzimšana ar katru nākamo darbu.
Uz izstāžu telpu darbi devās jau ar ieprogrammētu kopējo izvietojumu aplī. Iepriecināja, ka izstādes iekārtotāja respektēja manu vēlmi.
– Izstādes atklāšanā darīji zināmu, ka viens darbs tiek dāvināts Madonas muzejam. Kas notiks ar pārējiem darbiem pēc izstādes?
– Dāvinājumam izvēlētais darbs ir pats pirmais, kuram bija jāiztur cīņa par visu gleznu kopuma raksturu, formu, tekstūras iespējām, kompozicionālo spēli. Tā varētu turpināt, bet katrs mākslinieks jau zina, kāda atbildība ir pirmsākumam.
Par pārējiem darbiem, kur tie ceļos, varu teikt, ka pašreiz, kad darbi ir attālumā, sāku jau iztēloties to savstarpējo saspēli nākamajā izstādē. Tā jau ir ieplānota un tiks papildināta ar jauniem darbiem.
– Kādu nospiedumu daiļrades laboratorijā atstājis Mētrienas pagasta „Rubeņos" pavadītais laiks?
– Visnozīmīgāko, viennozīmīgi! Šogad Mētrienas pagastam ir zīmīgas dubultas svinības, kur skola atzīmē 150, bet pagasts – 90. gadskārtu. Mētrienas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Dzenovskis uzaicināja mūsu ģimeni radoši aktīvi iesaistīties pagasta svētkos. Tā nu tiek veidoti jauni darbi tieši šiem svētkiem. Mētrienas pagasts visus šos gadus (kopš 1974.) ir atbalstījis mūsu ģimenes jaunradi. Tas bija jau kolhoza priekšsēdētāja Anatolija Dmitrijeva un pagasta padomes priekšsēdētāja Ilmāra Gruduļa laikā, kad iezīmējās sadarbības pats sākums – ar Mākslas dienām, pastāvīgām izstādēm, līdz šodienai, kad Mētrienas pagasts izrāda ieinteresētību un vēlēšanos padarīt savu vidi skaistāku, estētiski bagātāku.
– Tātad sevi neuzskati par simtprocentīgu rīdzinieci, tev nozīmīgi ir arī Latvijas lauki.
– Nekad neesmu domājusi par sevi kā rīdzinieci. Zinu, ka dzīvoju mūros, bet katru brīvu mirkli meklēju „logu uz dabu" – vai tās ir pastaigas vakaros, vai ātrs vizuāls dabasskatu tvēriens sabiedriskā transporta logā. Daba man ir skābeklis.
– Kādu laiku esi dzīvojusi Amerikā. Ko šīs zemes iespaidi snieguši apdomāšanai?
– Joprojām pamatvērtību – Dzimteni. Cieņu savai zemei, mīlestību savas zemes tautai, kas pāraug mīlestībā uz cilvēci, planētu.
– Cik viegli vai grūti kā radošai personībai ir pastāvēt līdzās tik spēcīgiem māksliniekiem – Izabellai un Gunāram Kroļļiem, taviem vecākiem?
– Es par to tagad vairs nedomāju. Tie ir mani tuvākie domu draugi, tai pašā laikā ļoti atšķirīgi savā stilā, izpausmēs. Bet jaunībā gan gribēju būt patstāvīga. Tādēļ jau apprecoties nomainīju uzvārdu, lai sava radošā darba vērtējumu citu acīs redzētu objektīvā gaismā. Bet tagad man tas viss šķiet smieklīgi.
– Maija otrajā svētdienā svinam Mātes dienu. Ko vari atklāt par meitas profesionālajām izvēlēm? Vai radošais gēns ir arī Madaras pavadonis?
– Nav man tiesību runāt par citu cilvēku, jo es tā neesmu. Meitu Madaru Māru respektēju kā patstāvīgu personību jau kopš pašiem pirmsākumiem. Mākslu viņā nekultivēju. Katram sava brīva izvēle. Protams, radošie gēni ir spēcīgi ne tikai manā meitā, bet visā latviešu tautā. Par Madaras izvēli arī nevēlos runāt, bet zinu tikai patiesību, ka viņa darīs to, ko mīl, un mīlēs to, ko dara. Tāda nu Madara mums ir.
– Vai jau ir formulēta nākamās personālizstādes tematika? Un kas ir tavs ikdienas maizes darbs?
– Jā, izstādes tematika ir aptuveni skaidra, bet viss ir procesā, tādēļ – kustībā un mainīgs. Spēcīga vadlīnija ir, tikai jāsāk darīt. Šeit gan ir runa par divām izstādēm, kuras ir ļoti tuvu – viena jūlijā, otra – jūlija beigās/augustā. Jāstrādā! Jārod brīži starp diviem maizes darbiem, kur viens no tiem saistīts ar mākslu, pasniedzot zīmēšanu un grafiku, bet otrs – administratīvs.
– „Lielā Galaktika elpo savu mūžīgās atjaunotnes elpu, dzemdinot jaunas un jaunas zvaigznāju sistēmas.." – tas ir neliels citāts, kas dots, lai noskaņotos Madonas izstādei. Kas, ikdienā dzīvojot arī sadzīves diktētu dzīvi, ļauj noskaņoties lielo galaktiku domām?
– Paldies par tik skaistu jautājumu. Un atbilde ir vienkārša – Mīlestība. Miers. Radošās domas mūžīgais dzinulis.