Pilsētas pulsu daudzējādā ziņā nosaka arī jaunieši. Šoreiz, sagaidot Madonas jubileju, saruna ar enerģisko, mērķtiecīgo un aizrautīgo jaunieti EVELĪNU PRAŠKEVIČU. Ikdienā viņa atrod laiku gan dejošanai, gan darbam ar savu deju grupu, kā arī aktivitātēm Lazdonas pagasta jauniešu dzīvē. Par meitenes ieguldījumu un uzņēmīgo darbošanos liecina arī saņemtā jaunatnes lietu gada balva „Sudraba gailis” nominācijā „Gada aktīvists”. Aiz sasniegumiem slēpjas ne tikai darbs un atbildība, bet arī degsme, kas mudina neapstāties pie jau paveiktā.
Lai gan Evelīnas ikdiena ir piepildīta ar dažādiem pienākumiem un aktivitātēm, viņa atzīst, ka tieši deja ir tā, kas sniedz vislielāko prieku un iedvesmu. Darbojoties ar citiem jauniešiem, meitene ne tikai attīsta savas prasmes, bet arī cenšas motivēt apkārtējos būt drosmīgiem, aktīviem un ticēt saviem mērķiem. Evelīnas aktivitātes neaprobežojas ar personīgajiem sasniegumiem, jauniete labprāt iesaistās sabiedriskajā dzīvē, uzņemas iniciatīvu un iedrošina citus jauniešus izmantot iespējas, ko sniedz līdzdalība, radošums un neatlaidīgs darbs. Evelīna ir pārliecināta, ka ikviens sasniegums sākas ar vēlmi darīt un nebaidīties mēģināt. Apkārtējie Evelīnu raksturo kā atsaucīgu, enerģisku un pozitīvu jaunieti, kura ar savu piemēru apliecina, ka pat nelielas iniciatīvas var kļūt par lielu iedvesmu citiem. Evelīnai svarīgi ir ne tikai sasniegt savus mērķus, bet arī radīt vidi, kurā ikviens jūtas piederīgs un novērtēts.
– Pastāsti nedaudz par sevi, ikdienas gaitām un aizraušanos!
– Mana ikdiena ir piepildīta ar skolas pienākumiem. Mūzikas skolu esmu jau absolvējusi, pabeidzu flautas klasi. Sākumā gribēju spēlēt vijoli, bet mamma neatbalstīja šādu ideju. Kad atnācu uz pirmo flautas stundu, skolotājs pateica, ka man ir talants spēlēt šo mūzikas instrumentu, un tā tik tiešām ir. Ja kādreiz vajadzēs uzstāties, labprāt nospēlēšu kādu skaņdarbu. Visspilgtāk prātā palicis pirmais koncerts, kurā spēlēju pašu vieglāko skaņdarbu „Sudmaliņas".
Kopš mazotnes man ļoti interesē dejas, esmu dejojusi arī sporta dejas. Interesējos arī par dažādiem sporta veidiem – futbolu, basketbolu, volejbolu. Esmu aktīva, kustībai manā dzīvē ir liela nozīme. Cenšos daudz laika pavadīt ārā ar draugiem, nodarbojamies ar aktivitātēm svaigā gaisā, dodamies pastaigās. Laiku vienmēr cenšamies pavadīt lietderīgi.
– Tu aktīvi darbojies gan multifunkcionālajā centrā „Kodols", gan deju grupā „Aliens" un vadi pati savu deju grupu.
– Deju grupā „Aliens" sāku iet, kad biju maziņa. Tajā laikā pārvācos uz dzīvi Lazdonā un sāku apmeklēt multifunkcionālo centru „Kodols". Pamazām iesaistījos centra ikdienā, sāku palīdzēt dažādu pasākumu un aktivitāšu rīkošanā. Reiz organizēju Helovīna pasākumu, un man ar draudzenēm radās doma – kāpēc gan mums nenodejot priekšnesumu? Aši iestudējām deju un pēc pasākuma aizdomājāmies, ka varbūt vajadzētu nodibināt pašām savu deju grupu? Ideja īstenojās, un kopš tās reizes arī izveidojām deju grupu „F6". Bijām sešas draudzenes, tāpēc izdomājām, ka nosaukums būs „F6" – F burts no vārda friends (angļu valodā "draugi").
„Kodolā" gan palīdzu rīkot pasākumus, gan šad tad pati tos organizēju. Pagājušajā gadā organizēju „Aktīvo nedēļu", un šis ir spilgtākais projekts, kas man pagaidām palicis atmiņā. Pasākums ļoti labi izdevās, paveicās ar labiem laikapstākļiem – projekts norisinājās vasarā. Tā ietvaros notika dažādas aktivitātes. Dalībnieki grupās gatavoja karogus, mēs ar tiem bildējāmies, notika sporta diena, deju dienā es vadīju meistarklasi. Ballīte Havaju stilā bija ļoti forša, saģērbāmies piemērotās drēbēs, lai izskats atbilstu nosaukumam. Esmu organizējusi arī Lieldienu pasākumu un divus talantu šovus, rakstu projektus un iesaistos mazo ikdienas darbiņu veikšanā.
– Vadīt deju grupu nozīmē uzņemties atbildību un stāties pretī izaicinājumiem…
– Mēdz gadīties, ka meitenes pirms koncertiem aizmirst soļus uztraukuma dēļ, un tad ir grūti dabūt kustības atpakaļ galvā. Arī pērn rudenī, kad dejojām pasākumā „Sudraba gailis", meitenes satraucās, jo viņām tas bija viens no pirmajiem lielajiem uznācieniem, dejojot tik lielai publikai. Dažreiz piemirstas sataisīt frizūru, bet tas ir saprotams. Vislielāko gandarījumu man sagādā tas, ka es pati izveidoju deju grupu. Reizēm ir tiešām grūti izdomāt soļus un kopējo horeogrāfiju, izlemt, kādus tērpus vilksim. Domājot soļus, cenšos vairāk sekot līdzi vārdiem, lai uz to pamata izdomātu kustības. Mācu meitenēm dažādus trikus, ieliekam šos elementus dejā; šad tad mēdzam arī improvizēt. Mēģinām trīs četras reizes nedēļā.
– Apvienot deju nodarbības, darbu ar savu kolektīvu, aktivitātes „Kodolā" un pienākumus skolā ir sarežģīti?
– Patiesībā tas nav pārāk grūti. Stundas parasti diezgan agri beidzas, deju mēģinājumi manai grupai notiek vakaros, bet multifunkcionālajā centrā vairāk darbojos piektdienās un sestdienās; dažreiz tieku arī trešdienās. Šogad bija mazliet grūtāk, jo absolvēju mūzikas skolu, vajadzēja gatavoties eksāmeniem, bet tik un tā lielas grūtības tas nesagādāja. Uzskatu – ja dari to, kas sirdij tuvs un padodas, darbu apjomam nav nozīmes. Laiku ir iespējams sabalansēt un paspēt izdarīt visu.
– Pakavējies atmiņās – dienā, kad saņēmi nomināciju „Gada aktīvists"!
– Biju ļoti šokēta un vienlaikus arī priecīga. Pat neiedomājos, ka varētu saņemt šo novērtējumu. Katru dienu sekoju līdzi tam, cik balsu katrs ieguvis, jo par nominantiem varēja balsot, un tieši balsu skaits noteica, kurš saņems nomināciju. Līdz pēdējam brīdim biju pārliecināta, ka to iegūs cita meitene, taču, kad, stāvot uz skatuves, dzirdēju nosaucam manu vārdu, neticēju, ka tas notiek īstenībā. Balvu man pasniedza par radošumu, atsaucību, darbu „Kodolā", par sava pirmā projekta īstenošanu.
– Lai nemitīgi atjaunotu radošumu, ir jābūt lielai motivācijai.
– Mans iedvesmas avots un atbalsts ir vecāki, vecvecāki, draugi un radinieki. Viņos gūstu enerģiju, stiprumu, saņemu padomus. Man ir ļoti svarīgs ģimenes un citu tuvo cilvēku atbalsts.
– Noslēdzoties mācību gadam, lūgšu tevi padalīties tā izvērtējumā.
– Šis mācību gads man sagādāja izaicinājumus. Mainīju skolu – februārī pārgāju uz Madonas pilsētas vidusskolu. Sākumā bija grūtāk iedzīvoties jaunajā klasē, lai justos kolektīvā kā savējā, tomēr beigu beigās man tas izdevās gana viegli. Ja nebūtu šī pārbaudījuma, gads būtu pavisam vienkāršs.
– Lūdzu, dod padomu tiem jauniešiem, kuri vēlas būt aktīvāki un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, bet vēl nav saņēmušies!
– Nevajag baidīties spert pirmo soli. Jāatceras, ka vienmēr blakus ir vecāki, kas atbalstīs. Jauniešiem nav jādomā, ka viņi tiks apsmieti, bet gan jācenšas tiekties pretī mērķiem. Galvenais ir sākt darīt, nebaidīties no tā, ko saka un domā citi. Man ir jautāts, vai vēlos darboties Madonas novada jauniešu domē. Pagaidām neesmu par to vēl domājusi, bet, iespējams, nākotnē būšu daļa no jauniešu domes gluži tāpat, kā šobrīd esmu daļa no „Kodola".
– Madonas svētki tev tāpat kā citiem nozīmē ļoti daudz?
– Jā, tā ir – šie svētki un pilsēta man nozīmē ļoti daudz. Madonā esmu pavadījusi pusi savas dzīves un, ja būšu uz vietas, noteikti apmeklēšu pasākumus. Mēs ar draugiem parasti dodamies uz atrakcijām, piedalāmies spēlēs, nogaršojam dažādus ēdienus un izbaudām muzikālos priekšnesumus. Labprāt iepazīstamies ar tiem svētku apmeklētājiem, kuri atbraukuši no citām pilsētām.
05.06.2026.