No pirmajiem treniņiem bērnībā līdz darbam ar jaunajiem sportistiem — madonietis ELVIS SAULĪTS savu ceļu pretī karjerai volejbolā veidojis pakāpeniski, taču ar pārliecību un lielu aizrautību. Viņš ir treneris, kurš ne tikai māca spēles tehniku, bet arī palīdz jauniešiem augt kā personībām, ikvienu iedvesmojot ticēt sev un savām iespējām. Saņemot balvu “Gada jaunatnes treneris 2025”, Elvis apliecina, ka neatlaidīgs darbs un mīlestība pret sportu spēj nest nozīmīgus rezultātus.
– Pastāsti, kā nonāci līdz volejbola trenera darbam – cik ilgs ceļš bija jānoiet un vai atceries brīdi, kad saprati – šis ir tas darbs, ko vēlies darīt?
– Volejbolā jau no agras bērnības mani ieinteresēja tētis, devos ar viņu kopā uz treniņiem – sākumā "pabumboties" gar laukuma malu, vēlāk jau spēlēt ar "lielajiem". Diemžēl Madonā zēniem nebija iespējas apgūt volejbolu sporta skolā, tāpēc vēlāk pamatskolas laikā pievienojos tolaik Madonas 1. vidusskolas Dairitas Melderes vadītajām volejbola nodarbībām, kurās iemīlēju volejbolu un noticēju savām spējām, kā arī tam, ka varu būt treneris.
Uzsākot mācības Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā sporta zinātnes programmā "Sporta skolotājs un volejbola vecākais treneris", nezināju, ko sagaidīt. Ļoti patika praktiskās nodarbības, kurās mēs – studenti – viens otram vadījām dažādas treniņstundas. Iegūstot pirmās labās atzīmes, noticēju, ka neesmu kļūdījies profesijas izvēlē. Studiju praksēs sapratu, ka man tiešām patīk darboties ar bērniem un jauniešiem.
Uzsāku darbu Mārupes Sporta centrā volejbola trenera amatā 2018. gadā. Savācot savas pirmās divas sākuma -sagatavošanas grupiņas, un redzot bērnu smaidus, apgūstot volejbolu, sapratu, ka esmu īstajā vietā.
– Tu esi cilvēks, kurš ieliek sirdi sportā, iedvesmo, audzina raksturu gan sev, gan citiem un māca nepadoties. Kā tavā ikdienā izpaužas neatlaidība un apņēmība, par ko tevi raksturo apkārtējie?
– Manuprāt, katrai komandai ir ļoti svarīgi uzstādīt racionāli augstu mērķi, uz ko tiekties ilgāku laika posmu. Šie katrai komandai uzstādītie mērķi mani notur "sliedēs" manā trenera darbā, neļaujot par daudz atslābt. Treniņus cenšos vadīt emocionāli, lai pozitīvi uzlādētu savus spēlētājus, jo pie pozitīvām emocijām labāk piesaistās atmiņas un prasmes. Svarīgi treniņu procesā nepazaudēt ekspektācijas, prasīgumu pret katru spēlētāju, lai motivētu tiekties uz izaugsmi un parādītu trenera ticību spēlētājam.
– Tavu ieguldīto darbu ir novērtējuši apkārtējie – saņēmi balvu "Gada jaunatnes treneris 2025". Padalies sajūtās, kas tevi pārņēma, uzzinot, ka esi ieguvis šo nomināciju!
– Izdzirdot savu vārdu "Gada balvas volejbolā 2025" apbalvošanas ceremonijā, protams, biju saviļņots. Vispirms sajūsmā apskāvu blakus sēdošo Mārupes novada sporta skolas direktori. Dodoties uz skatuvi teikt uzrunu, skanošie aplausi aizkustināja, tas bija lielākais novērtējums. Balvu pasniedza Andris Vitauts Kļaviņš, kurš šogad bija saņēmis "Trīs zvaigžņu balvu 2025" par mūža ieguldījumu sportā. Kad vēl studēju, viņš bija mans prakses vadītājs kopā ar treneri Janu Lielmani, no kuriem varēju daudz smelties. Uz skatuves sanāca pozitīva atkalsatikšanās. Skaisti, ka tieši viens no maniem mentoriem pasniedza balvu.
– Esi domājis, kāpēc Latvijas Jaunatnes trenera balvai izvēlējās tieši tevi?
– Zinošu un profesionālu treneru Latvijā ir daudz. Noteikti nebiju vienīgais, kas pelnījis balvu. Manuprāt, tiku izvēlēts, jo 2025. gada sezonā bija daudz uzskatāmu panākumu, kā arī teicu "jā", dažādiem Latvijas Volejbola federācijas aicinājumiem – iesaistīties reģionālo izlašu darbībā, kā arī Itālijas superkluba "VeroVolley" treneru rīkotajā treniņnometnē.
Šajā panākumā jāsaka paldies visiem, kas pielika roku – visvairāk pašiem talantīgajiem Mārupes volejbolistiem un viņu vecākiem, kā arī Mārupes novada sporta skolas vadībai par finansiālo atbalstu, visiem daudzajiem speciālistiem, no kuriem esmu iedvesmojies. Šobrīd manu profesionālo attīstību visvairāk veicina zinošais Latvijas sieviešu izlases galvenais treneris Daniele Mario Capriotti.
Šī bija "zelta" sezona – sasniedzām un pārsniedzām visus uzstādītos mērķus. 2025. gadā trīs no manām komandām izcīnīja augstus panākumus. Latvijas Jaunatnes čempionātā volejbolā 2024.-2025. gada sezonā Mārupes novada sporta skolas (NSS) U13 vecuma grupas meitenes kļuva par Latvijas čempionēm, U14 zēni par Latvijas čempioniem, U15 grupas zēni izcīnīja 2. vietu, un Latvijas kausā U14 grupas meitenes ieguva kausu. Izcīnījām arī panākumus starptautiskā mērogā – bronzas godalgas EEVZA (Austrumeiropas volejbola zonālās asociācijas) "Youth Cup" turnīrā ar 2012. gadā dzimušām meitenēm un 2010. gadā dzimušiem zēniem.
– Noteikti lepojies, redzot savu audzēkņu izaugsmi gan sportā, gan kā personībām…
– Par treneri Mārupē strādāju jau 7. sezonu. Man ir bijis gods būt klātesošam un redzēt, kā Mārupes mazie volejbolisti izaug par daudzpusīgām personībām un lieliskiem spēlētājiem. Tas ir skaists process. Domāju, ka būšana starp jauniešiem man pašam palīdz saglabāt jaunību un dzīvesprieku. Protams, lepojos ar saviem čempioniem un čempionēm neatkarīgi no sportiskajiem rezultātiem. Mārupieši mīl volejbolu, un talantīgu spēlētāju netrūkst.
– Atļauj ielūkoties sava darba aizkulisēs, pastāstot par to, ko cilvēki no malas par trenera darbu parasti nenojauš!
– Pieļauju, ka no malas varētu likties, ka treneri ir darbā tikai sporta zālē, taču tā ir mazākā daļiņa. Patiesībā apmēram 70 % trenera laika aizņem citas lietas – plānošana, dokumentācijas aizpildīšana un organizatoriskā joma, trenera kompetences pilnveide un saziņa. Smejoties jāsaka, ka mans telefons vienmēr vibrē. Daudz darbojos arī pie spēlētāju psiholoģiskās sagatavotības, emociju kontroles. Tā varētu būt panākumu atslēga.
– Katrā profesijā vajadzīga motivācija, lai turpinātu strādāt. Padalies ar savu iedvesmas avotu, lai atjaunotu emocionālos un fiziskos spēkus!
– Kā treneris es motivāciju smeļos no saviem spēlētājiem. Redzot, kā viņi izbauda treniņu un sacensību procesu, veido ciešas savstarpējās attiecības un progresē savā meistarībā – tas mani iepriecina un liek vairāk ieguldīties. Tā ir savstarpēja enerģijas apmaiņa. Protams, panākumi un novērtējums arī "ceļ" un motivē.
Manuprāt, katram cilvēkam nepieciešama nodarbe, hobijs, kas piepilda, lai kvalitatīvi funkcionētu ikdienas skrējienā. Agrāk brīvajā laikā piepildījos muzicējot, taču pirms gada izlēmu sevi izaicināt apgūstot kaut ko jaunu – tautas dejas. Šobrīd dejoju studijā "Pērle", tā ir mana jaunā aizraušanās. Gan dejas, gan mūziku integrēju arī savā trenera darbā. Jo daudzpusīgāk, jo labāk.
– Cik svarīgs tev ikdienā un ceļā uz panākumiem ir ģimenes vai draugu atbalsts?
– Ģimene un draugi seko līdzi manu volejbola komandu gaitām. Kad esmu pieminēts kādā Mārupes NSS sociālo tīklu publikācijā, saņemu zvanus no Madonas. Tas ir jauki.
20.02.2026.