ARTIS MŪRMANIS Kalsnavas pagasta pārvaldi vada kopš 2010. gada marta. Stājoties amatā, viņš jau toreiz piekrita intervijai, bet ar vienu nosacījumu – lai kāds laiciņš tomēr paiet un būtu iespējams runāt ne tikai par iecerēm, bet arī padarīto. Kopš tā laika ir aizritējuši seši gadi. Tiekoties ar Arti Mūrmani, sarunas sākumā tad arī jautāju – kādi tie viņam bijuši, pārejot no darba privātajā sektorā uz pavisam citu sfēru, turklāt pārņemot pagasta vadības stafeti no tā ilggadējā vadītāja Vitauta Bartušauska.
– Strādājot pašvaldībā, redzējums par daudzām lietām izveidojas nedaudz citādāks, iezīmējas arī citas prioritātes, nekā darbojoties uzņēmējdarbībā. Pašvaldībā galvenais ir darbs ar cilvēkiem un cilvēku interesēs, tas vienmēr ir jārespektē un jāliek pirmajā vietā, – uzskata Artis Mūrmanis. – Pagasta pārvaldi sāku vadīt administratīvi teritoriālās reformas laikā, kad kopš Madonas novada izveides nebija pagājis pat gads. Līdz tam esmu strādājis padomju saimniecībā Ļaudonā, bet kopš 1994. gada līdz pat darbam pašvaldībā – Kalsnavas spirta rūpnīcā, sākumā biju remontatslēdznieks, vēlāk – inženieris.
Darbu jaunajā darbavietā lielā mērā atviegloja tas, ka ilggadējais Kalsnavas pagasta padomes priekšsēdētājs un pēc novada izveides – arī pirmais Kalsnavas pagasta pārvaldes vadītājs Vitauts Bartušauskis bija sagatavojis ļoti labu bāzi. Pārņemt stafeti no viņa nebija grūti. Viņš mani ievadīja darbā, nekad neliedza padomu, it sevišķi svarīgi tas bija pašā sākumā.
Arī pagasta pārvaldes kolektīvs, tāpat pašvaldības iestāžu darbinieki ir ļoti atsaucīgi. Turklāt pagastā dzīvo darbīgi cilvēki – uzņēmēji, zemnieki, kuri nodarbojas gan ar piena lopkopību un graudkopību, gan ar aitkopību, tāpat groziņu pinēji, dārzeņu un stādu audzētāji. Aktīvi darbojas arī sabiedriskās organizācijas, jauniešu centrs, rosīgi ir arī daudzdzīvokļu māju vecākie un pensionāri. Mēs pamatoti varam lepoties gan ar dejotājiem, gan ar dziedātājiem. Kultūras darbinieki mums ir līmenī, tāpat skolotāji un citu profesiju pārstāvji. Pats grūtākais jau bija un joprojām ir noturēt to līmeni, kas Kalsnavā daudzos gadu desmitos ir sasniegts.
– Tik tiešām Kalsnava ir augstu kotējusies visos laikos. Ar skaistu dabu un sakoptu vidi, ar lielu intelektuālo potenciālu. Kāda situācija ir tagad, vai pagastā darbojas arī lielie uzņēmumi, kas nodrošina darbavietas vietējiem iedzīvotājiem?
– Pagastā joprojām darbojas uzņēmumi ar vārdu – „Latvijas valsts meži", Kalsnavas arborētums, AS „Sadales tīkls", Kalsnavas spirta rūpnīca, kokapstrādes uzņēmumi un citi. Mēs atbalstām katru, kas veido savu uzņēmumu, neatkarīgi no tā lieluma, visus, kuri nodrošina darbu sev, savai ģimenei un rada jaunas darbavietas citiem. Priecājamies par katru veiksmes stāstu mūsu pagastā.
Vasarā mums ir liels tūristu pieplūdums. Plašu popularitāti beidzamajos gados ir ieguvuši Peoniju svētki, kā arī citi pasākumi, kam ir liela publicitāte un raksturīgs liels apmeklētāju daudzums.
– Patlaban Madonas novadā daudz šķēpu tiek lauzts par izglītības reformu. Vai ilgtermiņā saredzat nākotni Kalsnavas pamatskolai?
– Madonas novadā mums joprojām ir lielākā pamatskola. Kad kļuvu par pagasta pārvaldes vadītāju, tajā mācījās ap 150 skolēnu, tagad šis skaits ir nedaudz samazinājies, bet joprojām tas ir stabils, un skolai Kalsnavā ir nākotne. Arī bērnudārzā Aiviekstē audzēkņu skaits nav samazinājies, bet šogad pat ir palielinājies. Savukārt 1. klasē mācās vienpadsmit skolēnu, nākamajā mācību gadā nebūs mazāk, un tas ir labs rādītājs. Vidēji gadā Kalsnavas pagastā piedzimst ap 15 vai nedaudz vairāk bērnu. Tas ir pietiekami, lai mēs varētu būt pārliecināti, ka skola un bērnudārzs Kalsnavā būs.
– Kādi projekti beidzamajos gados ir īstenoti Kalsnavā?
– Kad, atnākot strādāt uz pagasta pārvaldi, tiku iemests pašvaldību darba ritenī, īstenoja lielo siltināšanas projektu. Tika siltināts kultūras nams, jauniešu centrs. No jauna esam izbūvējuši sociālo māju ar 15 nelieliem dzīvokļiem. Pagājušajā gadā tika siltinātas piecas daudzdzīvokļu mājas – trīs Kalsnavā, divas Aiviekstē. Tās tika sakārtotas, atjaunojot jumtu, komunikācijas, fasādes, nomainot logus un durvis, bet vienā no daudzdzīvokļu mājām Aiviekstes ciemā, veicot rekonstrukciju, tika ierīkotas ventilējamās fasādes. Tas ir nozīmīgs ieguldījums, kas atmaksāsies ilgtermiņā.
Diemžēl daudzas mājas, ko uzbūvēja vēl padomju laikos, ir nolietojušās un atrodas kritiskā stāvoklī, tāpēc būtu vēlams, ka arī šo māju iedzīvotāji kopā ar apsaimniekotāju vienotos par to rekonstrukciju. Pēc māju siltināšanas iedzīvotājiem ievērojami mazāk ir jāmaksā par apkuri, jo siltuma režīmu ir iespējams regulēt un to katrs var izvēlēties, kādu grib.
Ar ES fondu atbalstu esam īstenojuši arī apjomīgus ūdenssaimniecības un kanalizācijas projektus Jaunkalsnavas un Jāņukalna ciemā. Rekonstruēta un asfaltēta Strauta iela Jāņukalnā.
Esam izveidojuši Aiviekstē jaunu rotaļu un sporta laukumu. Jaunkalsnavā ir izveidots hokeja laukums. Sporta dzīve pagastā ir ļoti rosīga, bērniem un jauniešiem ir, kur pavadīt brīvo laiku un ļauties sportiskām aktivitātēm. Šajos gados esam izremontējuši daļu telpu bērnudārzā un skolā, kā arī atjaunojuši izglītības iestāžu virtuvju aprīkojumu, bet remonts jāveic arī pārējās izglītības iestāžu telpās.
Katrā ziņā ieceru mums ir daudz, bet katra iecere vai projekts ir jauns izaicinājums, tas prasa arī laiku, un, protams, daudz kas ir atkarīgs no finansējuma.
1974. gadā uzceltajā Kalsnavas pamatskolā ir nolietojušās komunikācijas, tās būtu jāatjauno. Tāpat aktuāli būtu atjaunot pagastā esošās vecās ēkas vai, ja tas nav iespējams vai ir nelietderīgi, jānojauc. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem nākamajos gados ir lauku ceļu infrastruktūras sakārtošana. Tas būs atkarīgs no tā, vai izdosies piesaistīt LAD finansējumu, jo pašiem līdzekļu pietiek tikai ceļu ikdienas uzturēšanai.
Problemātisks ir arī tilts pāri Vesetai Jaunkalsnavā, kurš savieno „dzīvībai svarīgus" posmus ar kokzāģētavām un arborētumu. Kad savulaik šo tiltu uzbūvēja, mašīnu ar tik lielu kravnesību jau nebija. Gadu gaitā tas ir nolietojies. Projekts tilta rekonstrukcijai ir izstrādāts.
– Beidzamajos gados pēc valstī īstenotās administratīvi teritoriālās reformas spēcīgā Kalsnavas pašvaldības aģentūra nu „ir kapitulējusi" Bērzaunes komunālā uzņēmuma priekšā.
– Es domāju, ka vārds „kapitulējusi" nav pareizais formulējums. Manuprāt, lai viss mūsu Madonas novads būtu spēcīgs, tas nevar būt sadrumstalots. Katram mazam pašvaldības uzņēmumam atsevišķi izdzīvot ir grūti, bet tas iespējams apvienojoties. Pie tam arī tas, kāds nosaukums paliek uzņēmumam pēc reorganizācijas, nav tik svarīgi. Galvenais, lai apvienojoties pašvaldību uzņēmumi kļūtu spēcīgāki un konkurētspējīgāki. Ne velti arī AS „Madonas ūdens" pārņem ūdenssaimniecību, ūdens un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu vairākos Madonas novada pagastos, tāpat apkalpes zonu ir paplašinājusi SIA „Madonas siltums".
SIA „Kalsnavas komunālais uzņēmums" arī pēc reorganizācijas pagasta iedzīvotājus nodrošinās ar siltumu, ūdeni un kanalizāciju, sniegs citus pakalpojumus (tai skaitā māju apsaimniekošanas pakalpojumu). Atšķirībā no dažiem citiem pagastiem, kur par to vēl tikai sāk domāt, pie mums māju apsaimniekošana jau notiek un tā nav tikai „uz papīra".
Te paldies jāsaka Vitautam, kura vadībā Kalsnavas pagasta padome ilgus gadus pašvaldības rokās spēja noturēt šo pakalpojumu sniegšanu, nosakot arī tarifu, nodrošināt mājas ar centralizētu siltumapgādi un ūdensapgādi. Pateicoties tam, mums nav daudzdzīvokļu māju ar skursteņiem un izdemolētu infrastruktūru. Tagad to visu atjaunot būtu daudz grūtāk, ja ne pat neiespējami.
Liela nozīme ir arī tam, kāda palīdzība tiek sniegta iedzīvotājiem, bet, manuprāt, sociālie jautājumi pagastā tiek veiksmīgi risināti.
– Lasot Madonas novada domes lēmumus par izmaksu segšanu, rodas iespaids, ka Kal-snavas pagastā ir diezgan daudz tukšu dzīvokļu.
– Šādus lēmumus novada pašvaldība patiešām pieņem, bet ne jau tāpēc, ka mums tukšu dzīvokļu būtu daudz. Mainās īrnieki, kustība ir visu laiku. Mēs Madonas novadā esam viena no tām pagastu pārvaldēm, kur ir visvairāk pašvaldībai piederošu dzīvokļu – ap 200 – gan Kalsnavā, gan Aiviekstē, gan Jāņukalnā, kur ir arī pašvaldībai piederošās Līvānu mājas. Dzīvokļus ir iespējams iegādāties arī savā īpašumā. Katrā ziņā mēs sekojam līdzi šim procesam, piedāvājam tos izīrēt vai iegādāties.
– Kāda ir jūsu darba ikdiena – vai iedzīvotāji bieži nāk uz pagasta pārvaldi?
– Iedzīvotājus uzklausu regulāri. Arī darbdiena, it sevišķi ziemā, bieži vien sākas pat vēl agrāk nekā nodzied pirmie gaiļi, lai novērtētu situāciju un izlemtu, vai ceļi jātīra un jākaisa. Darbs pašvaldībā ir gana interesants un saspringts, tam, kā jebkuram citam darbam, ir sava garoza. Kad vien iespējams, mēģinu izrauties un pabūt brīvā dabā. Mans vaļasprieks ir makšķerēšana. Tas ir labs brīdis, kad var ļauties arī pārdomām.