Mīlestība pret savu valsti, dzimto vietu īstenam patriotam sirdī glabājas ik dienu. Ar saviem darbiem, domām, mērķiem veicina savas vietas izaugsmi un labklājību.
JĀNIS DAIDERS ir patriots ne tikai svētkos, godājot mūsu valsti un tās vēsturi, bet arī ikdienā, veicot Liezēres pagasta īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja un pagasta pārvaldes vadītāja pienākumus.
– Ir patīkami dzīvot tīrā un sakoptā vidē. Pildot vadītāja pienākumus, tas ir mans galvenais mērķis. Liezēres pagasts ir mana dzimtā vieta, un man ir svarīgi, lai ikviens pagasta iedzīvotājs un viesis šeit justos patīkami. Tas ir īstais patriotisms – cieņa pret savu dzimto vietu, un to vislabāk var parādīt ar saviem darbiem.
– Savulaik Latvijas un Liezēres vārdu pasaulē nesi, kopā ar brāli Lauri piedaloties motokrosos, kuros guvāt arī ļoti labus panākumus.
– Piedaloties sacensībās, lielākoties bijām prom no mājām. Visi svētki, arī valstij nozīmīgie, tika pavadīti ārvalstīs. Tieši ar dalību sacensībās nesām Latvijas vārdu pasaulē. Pasaules līmenī izcīnījām gan bronzu, gan sudrabu, diemžēl zeltu nedabūjām. Tomēr esam vairākkārtēji Latvijas čempioni.
– Esi liezērietis, vai likumsakarīgi, ka nolēmi pieteikties uz izsludināto īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja amatu?
– Ar motosportu nodarbojos aptuveni divdesmit gadu. Ikvienam dzīvē pienāk brīdis, kad kaut kas ir jāmaina. Tā bija arī man. Beidzu aktīvu darbību motokrosos un meklēju darbu. Ieraudzīju vakanci un pieteicos. Aptuveni gadu vadīju īpašumu uzturēšanas nodaļu, līdz man piedāvāja pildīt arī pagasta pārvaldes vadītāja pienākumus.
Būt abos amatos ir liels izaicinājums. Katrs no tiem prasa lielu atbildību. Lai gan varētu šķist, ka tos ir ļoti viegli apvienot un veicamie darbi ir līdzīgi, tomēr abi šie amati ir ļoti dažādi.
Ir dienas, kad šķiet, ka laika ir par maz, lai visu paspētu izdarīt. Vispirms ir rūpes par pagasta teritoriju, tās uzturēšanu un labiekārtošanu, dažādi saimnieciskie darbi. Papildus tam jāveic arī pārvaldes vadītāja pienākumi, kas nebūt neaprobežojas ar sēdēšanu kabinetā. Regulāri jādodas uz Madonas novada pašvaldību, jāaizstāv pagasta intereses, ir dažādas sapulces, sēdes. Tas ir ļoti atbildīgs darbs. Lielu atbalstu, strādājot pagasta pārvaldē, sniedz gan novada pašvaldība, gan pagasta pārvaldes darbinieki. Vienmēr varu lūgt padomu, palīdzību un zinu, ka tas netiks liegts.
Lai gan pašam vairāk patīk īpašumu uzturēšanas nodaļas darbs, cenšos labi veikt arī uzticētos pārvaldes vadītāja pienākumus. Manuprāt, pats par sevi saprotams –
lai būtu rezultāts un visi būtu apmierināti, ir jāstrādā, jāiegulda liels darbs. Vieglāk, manuprāt, pienākumus ir veikt cilvēkam, kurš pārzina savu pagastu, zina, kādi darbi ir primārie. Skaidrs, ka nevar pārzināt visu pagastu, bet viss nāk laika gaitā. Būtiski, cik pats esi ieinteresēts mācīties un strādāt. Tāpat uzskatu, ka ir ļoti sarežģīti vadīt divus pagastus. Manā skatījumā, variants par īpašumu uzturēšanas nodaļas un pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildīšanu ir daudz veiksmīgāks. Tas ir tuvu saistīts ar darba specifiku. Cik vien varu, iesaistos visur, lai darbs ātrāk ietu uz priekšu, un nav nozīmes, kāds darbs jāpaveic. Tā, manuprāt, ir galvenā būtība, darīt jebkuru darbu, lai celtu pagasta labklājību.
– Liezēres pagasts teritorijas ziņā ir ļoti liels. Noteikti arī darba netrūkst ne tikai pagasta centros, bet arī ārpus tiem?
– Teritorija patiešām ir plaša. Lai gan esmu dzimis un audzis Liezērē, līdz sāku strādāt īpašumu uzturēšanas nodaļā, neaptvēru plašumu un, piemēram, par Lubejas pusi vai Mēdzūlu zināju pavisam maz. Diemžēl daudziem iedzīvotājiem joprojām ir uzskats, ka ir tikai Liezēre un Ozoli. Nereti esmu dzirdējis komentārus, ka viss notiek tikai Ozolos. Protams, tur ir vairāk darba, jo ir gan skola un bērnudārzs, gan arī sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs, kas prasa lielas rūpes, tomēr darbs tiek veikts visā pagasta teritorijā.
Atnākot pavasarim, lielāku vērību vēršam uz teritorijas attīrīšanu no krūmiem. Jau pavisam drīz būs jāuzsāk pļaušanas darbi. Paralēli tam dažādi darbi tiek veikti kapsētā.
Tomēr lielā mērā pagasta attīstība un izaugsme ir atkarīga no finansējuma. Ir daudz iesāktu darbu, kas jāpabeidz, bet tieši līdzekļu trūkuma dēļ tos nevar paveikt. Gadu no gada tiek atlikts skolas sporta zāles remonts, arī ambulances ēka joprojām nav pabeigta.
Šobrīd ir apstiprināts projekts, kura ietvaros tiks izremontētas bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas telpas Ozolos.
– Kādi ir lielākie izaicinājumi, pildot abu amatu pienākumus?
– Viens no tiem noteikti ir darbinieku trūkums, bet, cik zināms, ar to saskaras visos pagastos. Atbalsts ir arī algotie pagaidu darbinieki, īpaši aktīvajā sezonā, kad jātīra sniegs vai jāpļauj zāle.
Viens no izaicinājumiem noteikti ir savulaik iesākto projektu, mērķu virzība tālāk un to sasniegšana. Strādājot uz vietas tu redzi, kas visvairāk ir nepieciešams. Viens no mērķiem ir sakārtot apgaismojuma jautājumu Liezērē, jo ir posmi, kas nav apgaismoti, lai gan būtu nepieciešams uzstādīt laternas.
Savukārt kā pozitīvu izaicinājumu varu minēt nepārtraukto kustību, pildot pienākumus. Katra diena ir citāda, un, manā skatījumā, šis darbs neļauj ieiet rutīnā.
– Kas darbā sniedz lielāko gandarījumu?
– Viennozīmīgi tā ir sakoptā vide. Braucot cauri redzi, ka Liezēre kļūst arvien skaistāka. Tāpat gandarījums ir jau par iepriekš paveikto. Piemēram, ēku renovācija, kas rada sakoptu tēlu. Bažas gan rada ēkas, kur darbi ir iesākti, bet nepietiekamā finansējuma dēļ tos nevar pabeigt. Viena no ēkām ir ambulance. Lai gan no ārpuses tā ir savesta kārtībā, tomēr vēl jāiegulda liels darbs, jāsakārto komunikāciju jautājums, nepieciešams iekštelpu remonts. Zinu, ka arī iedzīvotājiem par to ir liels satraukums.
Es noteikti saskatu Liezēres nākotni un izaugsmi, galvenais – ir jāstrādā. Ik pa laikam arvien jauni cilvēki no pilsētas atgriežas laukos, iegādājas īpašumus, kas, manuprāt, ir ļoti pozitīvi. Vienīgi žēl, ka mums pagastā īsti netiek veicināta uzņēmējdarbība, līdz ar to nav īsti iespējas strādāt arī tepat. Tomēr, manuprāt, arī tas ir risināms. Nepieciešama laba ideja un uzņēmība, tad viss izdosies.
– Kā vērtē pašu iedzīvotāju iesaisti pagasta dzīvē?
– Esmu ļoti priecīgs, kad iedzīvotāji vēršas pie manis ar jautājumiem, piezvana un pastāsta, kur jāpievērš lielāka vērība, kas jāsakopj. Tā ir kopīga sadarbība vienota mērķa vārdā. Kopīgi varam iespēju robežās visu atrisināt.
– Pēc saspringta darba noteikti nepieciešama atpūta, lai atjaunotu spēkus un enerģiju. Kas tev palīdz ar jaunu sparu turpināt iesākto?
– Tā noteikti ir daba. Viens no maniem vaļaspriekiem ir medības. Lai arī agrāk tajās biju piedalījies kā dzinējs, nopietnāk tam pievērsos aptuveni pirms diviem gadiem.
Aktīvi vairs sacensībās nestartēju, tomēr moči joprojām ir tuvi. Aptuveni gadu nebiju sēdies uz moča, nupat atkal izbraucu pa Smeceres silu. Lai gan liekas, ka sāp visi kauli, tomēr tā sajūta uz moča ir lieliska. Tā man ir sirdslieta jau no agras bērnības. Šķiet, kad tikko varēju apsēsties uz moča, tā sāku arī braukt. Šogad ir doma atkal piedalīties sacensībās un nobraukt vismaz vienu posmu – Latvijas čempionātā Apē.
03.05.2023.