Ar īpašu Ziemassvētku programmu balsīm, ģitārai un ērģelēm šī gada nogalē mūziķe Linda Leen un draugi aicina uz koncertsēriju Latvijas baznīcās un ērģeļu koncertzālēs. Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā tik noskaņām daudzsološā tikšanās iecerēta 26. decembrī pulksten 16.
– Ziemassvētku laiks, kurā sagaidām un sniedzam daudz prieka, baudām ģimenes un līdzcilvēku atkalsatikšanos, kādam ir arī zaudējumu un izaicinājumu laiks, kad grūti saskatīt gaišo un patiesās sajūtas neizturami kontrastē uz apkārtējā pacilātības fona, – aizdomājas mūziķe. – "Gaismas spēles. Gaisma ir tikai puse stāsta" ir muzikāls sirdskalpojums baznīcas atmosfērā, kurā piedzīvot sevi, ļaujot savai tumsai un gaismai līdzpastāvēt. Ieskaut visus savu domu un jūtu pustoņus, priekpilnu līksmi un arī skumjas, apzināties, sajust, lūgt, izraudāties, sasmaidīties un būt kopā.
Programmā "Gaismas spēles" iekļauta gan pazīstama Ziemassvētku mūzika, gan arī tāda, kas būs kā negaidīts pārsteigums klausītājiem šajā svētku laikā.
Koncertpiedzīvojums veidots kā duets gaismai un tumsai, kā emocionālu pustoņu mozaīka no ēteriskākajiem gaismas vēstījuma mirkļiem līdz dziļākajām tumsas apjausmām pilnā gaismas spektrā, caurvijot to ar viegluma un cerības stariem. Baznīcu atmosfērā skanēs dziesmas no Lindas Leen albumiem "Tik klusa un svēta" (2000) un "Ziemasskaņas" (2009), korālis "Ak, svētā nakts" un citi, fragments no Zigmara Liepiņa operas "Parīzes Dievmātes katedrāle", kā arī senlolotu dziesmu interpretācijas no grupas "Depeche Mode" leģendārā albuma "Songs of Faith and Devotion" (1993), ko mūziķi radījuši ļoti sarežģītā, slavas spiediena, atkarību, personisko un grupas eksistences izaicinājumu laikā par tumsas pretmeta alkām, mūžīgajiem patiesības, jēgas meklējumiem un jautājumiem, uz kuriem nav racionālu atbilžu. Kā apliecinājumu patvērumam, ko sniedz Augstākais.
"Gaismas spēļu" radītāji šai koncertā būs: dziedātāja un komponiste Linda Leen, elektrisko un akustisko ģitāru virtuozs Rihards Efeja-Lībietis, vokālā grupa "Midnight Five", pie ērģelēm – Jānis Pelše, aranžējumu meistars Andris Sējāns, skaņas režija – Didzis Simanovičs.
– Ko, Linda, jums pašai nozīmē Ziemassvētki – Kristus dzimšanas svētki? Vai varat padalīties, kā tos piepildāt? – pirmssvētku laikā lūdzu mākslinieci uz sarunu.
– Svētku sajūta manī jau kopš bērnības ienāk, uzstājoties un iepriecinot citus. Smejot saku, ka savu pirmo honorāru saņēmu jau triju gadu vecumā, kad Cēsu dzimtsarakstu nodaļā biju tā mazā meitenīte, kas kaisa ziedus jaunā pāra ceļā un dzied "Silta, jauka istabiņa", lai mammām nobirst kāda saviļņojuma asara. Tā nu droši vien kopš tā brīža, turpinot muzicēt solo, koros un ansambļos, svētku reizēs vienmēr bija pa kādai uzstāšanās vietējā baznīcā, skolā, kultūras namā, un tas man spilgti iespiedies atmiņā kā pacilājošu brīžu avots – redzēt, kā caur manu un mūsu kopīgo muzicēšanu prieks ielīst citos un piepilda arī mani.
– Cik svarīgi ir būt ne vien mūzikā, bet arī domāšanā un vārdā?
– Es esmu izteikti idejās un "galvā" dzīvojošs cilvēks. Man patiesībā vairāk jāmudina sevi atcerēties par zemes lietām, ikdienas komunikāciju ar tuvākajiem, ķermenisko pasauli. Mēģinu dzīvot daudzpusīgu cilvēka mūžu.
– Kas palīdz nonākt pie dziļākām pārdomām un atziņām, lai tālāk to saturu varētu ietvert koncertos?
– Pati dzīve! Un arī, lai kā negribētos atzīt, dzīves zemākie punkti ir tie, kas mudina pamosties, sapurināties un izzināt – kas, kā un kāpēc ar mani ir noticis vai nav noticis. Absolūtu atbilžu nav, vismaz es neesmu līdz tām nonākusi, bet ir ceļš, process, kas, šķiet, ir arī pati dzīves jēga. Vienkārši piedzīvot šo pasauli visās tās krāsās, emocijās, virsotnēs, ielejās, laimē, bezcerībā, mīlestībā; ļaut it visam caur sevi plūst, neko neatraidot. Mūsu pieredze mūs veido par cilvēkiem, kas esam. Tas arī man kā māksliniecei un dziesmu autorei ir visinteresantākais – uz patiesiem notikumiem balstīti cilvēkstāsti.
– Kas bijuši skolotāji, autoritātes dzīves ceļā, ko gribas atcerēties un pieminēt? Vai ir kādi piemēri, mirkļi, kas nāk prātā, domājot par viņiem?
– Es neesmu izteikts autoritāšu cilvēks, es vairāk paļaujos pati uz savu vērtību un uzskatu sistēmu. Bet ir iedvesmotāji, kas atstājuši uz mani iespaidu visdažādākajos veidos. Tās pat var būt kontraversālas, neviennozīmīgi vērtētas personības, kuru īpašību kopumā ir kaut kas specifiski mani motivējošs. Nu, piemēram Apple radītājs Stīvs Džobss, kura apsēstība ar tehnoloģiju jaunradi un produkta perfekciju man liek neatteikties no idejām. Vai zinātnieks Stīvens Hokings, kas neticamā veidā ar smagu slimību nodzīvo tik ilgu, personīgi un profesionāli bagātu mūžu, kādu veselam cilvēkam reti kad izdodas! Operdziedātāja Marija Kallasa – mana mūza, mans aizraujošais piemērs, kā būt savā profesijā tik intensīvi, dedzināt sevi mākslā tā, lai citiem kļūtu silti, tevī klausoties. Mācītājs Indulis Paičs, kura sprediķus Torņkalna baznīcā, kamēr viņš vēl tur kalpoja, gaidīju visvairāk, jo tie vienmēr aiznesa plašāk par reliģiju. Sadhguru, arī mana pirmā angļu valodas skolotāja un vēl, un vēl. Tie ir cilvēki arī ikdienā, kas dažkārt pasaka iedrošinošu vārdu īstajā brīdī!
– Vai dziedātājam nemitīgi jāaug, jāpilnveidojas, lai būtu interesants sev un citiem? Kā tas notiek?
– Te man atkal jāsaka – jādzīvo intensīvi! Ceļojumi vienatnē, iemīlēšanās, šķiršanās, būšana neskartā dabā, kaut kā jauna apgūšana, dažādas mākslas un kultūras pieredzes visā pasaulē, un tad – laiks to visu saprocesēt, ļaut tam noformēties par vārdu, melodiju, konceptiem, skatuves tēliem. Populārās mūzikas mākslinieku lielākā vērtība ir nevis "pareiza" izpildīšana, kā tas bieži ir, piemēram, akadēmiskajā mūzikā, kur valda klasiski kanoni, bet gan unikalitāte un atšķirība, tamdēļ katram ir savs klausītājs un nav jālīdzinās kādam citam.
– Vai ir koncertpiedāvājumi, kuriem sakāt "nē"?
– Jā, ir. Tādi, kuros ir ierobežotas iespējas izsekot tehnisko un māksliniecisko kvalitāti.
– Šoruden kopā ar Rihardu Lībieti uzstājāties Madonas novada skolotājiem. Vai atrast kontaktu ar visdažādāko auditoriju ir viegli vai grūti?
– Man patīk vērot savu sinerģiju ar dažādu publiku! Vienmēr rūpīgi izsveru, sagatavoju repertuāru un to, kas varētu uzrunāt konkrētos cilvēkus, atstājot arī viņiem kaut ko jaunatklājamu. Katra koncerta sākums ir jauna iespēja un vēl neatklāts noslēpums, maģija, ko rada abi kopā – mākslinieks un klātienes klausītājs.
– Madonas novadā dzīvo tuvinieki, brālis. Tas nozīmē, ka vismaz Ērgļi mūsu pusē ir zināmi ļoti labi. Cik svarīgas ir attiecības ar tuviniekiem un Latvijas dažādām vietām?
– Esmu diezgan biežs ciemiņš Ērgļos. Apciemoju mammu, brāli un viņa meitu, savu krustmeitiņu. Tā ir mana māju sajūta, mani cilvēki! Mēģinām ievērot ģimenes tradīcijas, svinēt vārda un dzimšanas dienas un būt viens otram, cik nu vien savā ikdienā tuvu spējam. Vidzeme ir man mīļš novads ar savu izteikto reljefu un gleznaino ainavu. Un īpaši vienmēr izbaudu skaisto ceļu caur seno egļu mežu Kangarkalnos.
– Ko novēlat šajos Ziemassvētkos Madonas novada cilvēkiem?
– Mīlestību! Tas ir visspēcīgākais siltuma un spēka avots. Lai izdodas sevi un mīļos iepriecināt, palutināt, baudīt un novērtēt kopābūšanu, veselību, mieru. Un arī kādu patīkami pārsteidzošu brīnumu, kas liek ticēt labajam!
22.12.2023.