Aizvadītā gada nogalē Madonas novada pašvaldības dome lēma ar 2022. gadu izveidot jaunu amata vietu centrālajā administrācijā – vides un energopārvaldības speciālists. Pavasarī darbu šai amatā uzsāka LELDE CELMIŅA, kura pēc 15 aizvadītiem gadiem Rīgā ar ģimeni pārcēlusies uz dzimto Madonas pusi, sākoties „Covid-19" pandēmijai.
Lelde Celmiņa atklāj, ka viņas saknes ir Dzelzavā, bet vecāki savulaik pārcēlušies uz Jaunkalsnavu. – Esmu beigusi Madonas Valsts ģimnāziju, mūzikas skolu. Tālāk ceļš veda uz Jelgavu, kur studēju ekonomiku reģionālās attīstības sfērā. Pēc absolvēšanas sāku strādāt Zemkopības ministrijā, kur aizvadīti 15 gadi, gūstot pieredzi lauksaimniecībā, vides jautājumos. Pandēmijas laikā vīrs secināja, ka jābeidz Rīgas dzīves ritenis, mans tētis uzdāvināja vecas dzimtas mājas Praulienas pusē. Tā praktiski līdz ar pandēmijas sākšanos pārcēlāmies, māja bija kārtīgi jāatjauno. Mūs gan iepriekš baidīja, ka laukos nebūs, ko darīt, nebūs darba, sniegotas ziemas. Bet, ja cilvēks grib strādāt, manuprāt, Madonā darbu var atrast. Arī vīrs iepriekš padsmit gadus bija nostrādājis valsts pārvaldē un teica, ka no tā ir ļoti noguris – vēlas strādāt kaut ko ar rokām. Šobrīd īrējam dzīvokli pilsētā, vīrs strādā par ražošanas vadītāju un katru dienu pēc darba brauc kā uz otro maiņu strādāt pie mājas, pats visu dara un būvē. Es ar bērniem – pa dārzu. Iepriekš īpašums bija diezgan nolaists, tagad kvadrātmetru pa kvadrātmetram pamazām atkarojam dabai, – pastāsta Lelde.
– Sanāk, „Covid-19" pandēmija ietekmēja šo ģimenes lēmumu?
– Vīram tāda doma bija jau iepriekš, bet ar pandēmijas sākšanos tas kausiņš kļuva pilns, gribējās laukus, mazpilsētu. Viņš pats ir no Vecumnieku novada, no Zemgales. Pārcēlāmies un neesam to nožēlojuši nevienu dienu. Esam sajūsmā par Madonas iespējām gan bērniem, gan pašiem, par vidi, kas ir attīstījusies. Salīdzinoši ar to, kā bija manā skolas laikā, tagad Madona ir kļuvusi par ļoti skaistu pilsētu! Esam priecīgi arī par šejienes cilvēkiem. Šķiet, ka man dzīvē ir paveicies, jo saskarsme ir bijusi tikai ar pozitīviem cilvēkiem.
Rudenī ceram tikt savā mājā, renovācijas darbi joprojām turpinās. Ģimenē ir trīs bērni, viens mācīsies ģimnāzijā, otrs – vidusskolā, jaunākais – bērnudārzā „Kastanītis". Tiešām bez liekuļošanas varu apgalvot – esam sajūsmā! Nevar jau teikt, ka Rīgā būtu bijis slikti, bet ar visu to skriešanu un menedžēšanu, transportu, korķiem, kas raksturīgi lielpilsētai, attopies, ka šeit esi kā miera ostā.
– Kā aizritējuši pirmie mēneši vides un energopārvaldības speciālista amatā?
– Būtībā esmu nostrādājusi pilnus divus mēnešus, vēl jau taustos un iepazīstu, cenšos aptvert un izprast visas šīs jomas. Vislabāk to sanāk iepazīt caur reālo darbu, arī kolēģi ir ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi. Šobrīd lielākais izaicinājums ir latvāņu audzes, ko apsekoju kopā ar pagastu pārvalžu vadītājiem, kuri aktīvi iesaistījušies. Pagājušajā gadā pašvaldība pieņēma Sosnovska latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu Madonas novadā, un maija pirmajā pusē organizējām semināru par latvāņiem, kas principā bija mans pirmais darba pienākums. Šāds seminārs tiks organizēts katru gadu, tomēr to rīkosim agrāk pavasarī, kad lauksaimnieki vēl nav uzsākuši sējas darbus.
– Kā šobrīd varētu raksturot situāciju ar latvāņu izplatību, invadēto teritoriju sakārtošanu?
– Negribētu teikt, ka latvāņu jautājums bija aizmirsts un neviens neko nedarīja, piemēram, Barkavā un Ošupē darbinieki ir iedziļinājušies, darījuši un strādājuši. Bet mazliet par maz no tā viedokļa, ka vajag jau darīt visiem kopā un visā novadā. Zināju, ka Barkavā ir traki, bet… nebiju stādījusies priekšā, ka ir tik traki. Jāņem vērā, ka šai pagastā latvāni padomju gados sēja lopbarībai.
Pašvaldība budžeta ietvaros iegulda savus līdzekļus – kur atļauts, miglo, mehāniski pļauj, visi strādā. Bet tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām, ja privātīpašnieks – juridiska vai fiziska persona – blakus par savu īpašumu ir aizmirsis. Tur, kur zemnieki savus laukus apstrādā, latvāņu praktiski nav. Ja tas tomēr ieviesies, metodes apkarošanai ir dažādas – gan mehāniskās, gan ķīmiskās, gan kombinētās. Madonas novada pašvaldības mājaslapā, sadaļā „Pašvaldība" – „Vide", izveidota apakšsadaļa „Latvāņu ierobežošana" ar aktuālāko informāciju. Paralēli apzinām arī bezatbildīgos īpašniekus, kuriem drīzumā tiks izsūtīti brīdinājumi. Šādi strādājot gadu no gada, ja ne citādāk, mēģināsim arī paši šādus privātīpašumus kopt un tad piestādīt rēķinu, likumdošana mums to atļauj. Tas pagaidām ir mans lielākais un šobrīd aktuālākais darbs.
– Vismaz aptuveni – kāds ir apsekoto adrešu skaits, kur ir aktuāla latvāņu problēma?
– Šobrīd vismaz 200 kadastra vienības, ko esmu apsekojusi, piefiksējusi, ielikusi kartē. Tas ir tikai sākums, vienā pagastā vien noteikti šādu adrešu ir krietni vairāk. Vietas, kuras sadarbībā ar pagastu pārvalžu vadītājiem redzam kā problemātiskas, centīsimies risināt pirmām kārtām. Šobrīd aktīvākais ir Barkavas pagasts, kur situācija akūtākā, ļoti atsaucīgi ir arī Ošupes, Ļaudonas, Liezēres, Dzelzavas, Praulienas, Mētrienas pagasti. Vēlāk, es domāju, tas risināsies arī tālāk. Visticamāk, tas būs aktuāls jautājums vēl vairākiem gadiem uz priekšu.
– Kādi vēl jautājumi ietilpst vides un energopārvaldības speciālista redzeslokā?
– Loks ir ļoti plašs. No vides viedokļa – gan rekultivēto izgāztuvju uzraudzība, gan atkritumu apsaimniekošanas kvalitātes kontrole, gan novada vides monitoringa datu bāzes izveidošana, gan nesakoptās teritorijas un daudz kas cits. Nesen rīkojām arī sabiedrisko apspriešanu par nodomu aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu Madonas novadā. Nebaidos teikt, ka visa Latvija ir brīva no ģenētiski modificētās kukurūzas audzēšanas. Eiropā šur tur ir, bet mums tomēr tas nav bijis izplatīts jau vēsturiski. Arī Madonas novadā tas iepriekš bija aizliegts, tāpat tagad uz 10 gadiem ir nolemts to aizliegt. Sabiedriskās apspriešanas laikā nekādas iebildes nesaņēmām, kas arī šķiet likumsakarīgi. Mums ir ļoti daudz bioloģisko lauksaimnieku, tiešām vairāk ejam uz zaļo un bioloģisko saimniekošanu.
Protams, ļoti nozīmīga sadaļa ir arī energopārvaldība. Šajā sadaļā tiek skatīti visi cenu sadārdzinājumi, kā mēs pārlaidīsim ziemu, energoefektivitātes auditi skolām, cik jau ir veikts, ko vēl var darīt. Man šķiet, ka liels un milzīgs darbs jau ir izdarīts skolu siltināšanā. Vairums skolu ir siltinātas, ir, kur projekti notiek pašreiz, ir, kur ļoti akūti nepieciešamas dažādas pārbūves – siltumkatlu un siltumapgādes. Tur arī varēs samazināt energoizmaksas, pie tā tiek strādāts. Kā pašvaldība meklējam alternatīvus energoresursus, piemēram, saules paneļi un siltināšana. Ļoti labi priekšlikumi nāk no deputātiem, sadarbībā ar speciālistiem tos vērtējam un skatāmies, ko varētu ieviest. Privātpersonām esam organizējuši jau divus seminārus par saules paneļu uzstādīšanu, arī par apkures katlu nomaiņu ar ES atbalstu. Uz pēdējo semināru, kas bija domāts tieši privātmāju īpašniekiem, bija atnākuši ap 80 cilvēku, turklāt jau ļoti zinoši par šo tēmu. Informējām, ka gan ALTUM, gan VARAM šobrīd piedāvā atbalstu, turklāt diezgan apjomīgu. Arī daudzi projekti tiek atbalstīti, iesniegšana ir salīdzinoši vienkārša, tādēļ cilvēki arī aktīvi iesaistās. Salikt saules paneļus ir tāds moderns risinājums, kas, domāju, dos pienesumu un ziemā to pozitīvi izjutīs. Sevišķi, ja elektrība būs palaista tirgū vasarā, to atgūs atpakaļ ziemā. Bet to laiks rādīs, jo tas viss ir jauns. Nupat gan bija ziņa, ka visu ar saules paneļiem saražoto enerģiju varbūt pat nespēs uzņemt sistēmā, kas nav tā īsti saprotams – vai iepriekš par to nezināja? Pieļauju, tas ir tālab, ka ir daudz nezināmo, visiem tas ir jaunums. Tikai, sākot darīt, izkristalizējas kļūdas un rodas risinājumi.
– Kur gūstat atpūtu no darba ikdienas? Kādi ir hobiji?
– Dārzs ir mans lielākais hobijs, tur es izvēdinu galvu. Vīrs jau teic, vai tad tiešām mēs no zemniekiem nevarētu kartupeļus nopirkt. Varētu, bet, ja patīk, tad jau tā ir cita štelle. Arī bērns redz, kur tas kartupelis un burkāns rodas. Jā, dusmojos uz Kolorado vabolēm, bet eju un lasu. No sākuma vīrs bērniem maksāja divus centus par kāpura nolasīšanu, bet nācās taksi samazināt. Citi teic, ka vajagot ielaist pērļu vistas, tas esot vienīgais putns, kas apēd šo kaitēkli. Bet tad atkal jādomā par vistu turēšanu. (Smejas.)
Bērni prasa daudz laika. Mājās daudz dziedam, muzicējam. Ceru, ka kaut kad atkal varēšu spēlēt volejbolu. Pagaidām ikdiena šķiet piepildīta ar tik daudz ko citu, bet gan arī tam sadūšošos.
15.07.2022.