ELITA ŪDRE Ērgļu novada Sausnējas pagasta pārvaldes vadītājas pienākumus veic kopš pagājušā gada novembra, kad stafeti pārņēma no Lienas Kārkliņas, kas pagasta dzīvi bija vadījusi 34 gadus.
Ņemot vērā tādu ilggadību, sarunas sākumā painteresējos, vai pagasta vadības maiņa tika gatavota jau iepriekš vai tomēr piedāvājums uzņemties pagasta pārvaldes vadītājas pienākumus bija pēkšņs un negaidīts.
– Pagastā par to sāka runāt kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā, bet es tam nepievērsu īpašu uzmanību. Man bija darbs, citi jautājumi un problēmas, ko risināt, bet tad, kad Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis izteica šādu piedāvājumu, gan bija par to jādomā. Pārdomās, izsverot visus „par" un „pret", kāds mēnesis pagāja. Pirms piekritu uzņemties šos pienākumus, to pārrunāju arī ar ģimeni, – atklāja Elita Ūdre. – Mani šajā amatā apstiprināja novembrī, bet vispirms tika nodotas un pieņemtas lietas. Uz valsts svētkiem 18. novembrī, kā pašas ar Lienu smējāmies, Sausnējā bija divvaldība, bet kopš decembra visa pagasta vadība ir jau manā ziņā.
Es gan vēl zvanu un konsultējos, it īpaši, ja jāsagatavo kāda atskaite, kaut gan ir tā kā neērti traucēt un izprašņāt, taču nekad netiek liegts ne padoms, ne palīdzība. Vadot pagasta pārvaldi, diezgan daudz laika prasa „papīru lietas", ko, ņemot vērā, ka novadā ir izveidota vienota grāmatvedība, lielā mērā iepazinu, vadot sociālās aprūpes centru „Kastaņas". Daudz ko zinu un atceros, bet ir nianses, kur nepieciešams konsultēties. Otrs, kas šajā darbā prasa laiku, ir iedzīvotāju uzklausīšana un viņiem aktuālu jautājumu risināšana.
Ne vienmēr mēs spējam palīdzēt. Piemēram, nupat pie manis bija atnācis kāds iedzīvotājs, kuram mājās ir aizsalis ūdensvads. Mēģināsim ūdens padevi atjaunot, bet daudzdzīvokļu mājās mums tā ir liela problēma, jo ne visi dzīvokļi tiek apdzīvoti. Arī es pati dzīvoju korpusā, kur no sešiem dzīvokļiem tiek apdzīvoti tikai divi.
– Pirms tikāt apstiprināta par Sausnējas pagasta pārvaldes vadītāju, jūs veicāt arī Ērgļu novada domes deputātes pienākumus. Vai tagad, vadot pagasta dzīvi, noder arī šī pieredze?
– Par novada domes deputāti tiku ievēlēta 2013. gadā. Tagad pēc apstiprināšanas Sausnējas pagasta pārvaldes vadītājas amatā deputāta pilnvaras esmu nolikusi, jo abi šie pienākumi, kā to paredz likumdošana, nav apvienojami. Kā deputāte es darbojos finanšu komitejā, un šī pieredze, protams, noder. Viens no pirmajiem lielākajiem darbiem, kas jāveic, saistās ar šāgada budžeta projektu. Priekšlikumi un aprēķini novada domē ir jāiesniedz līdz 16. janvārim.
Pagastā darbs norisinās trijos centros – Sausnējā, Sidrabiņos un Liepkalnē, darbojas vairākas pašvaldības iestādes – ambulance, divas bibliotēkas (Sausnējā un Sidrabiņos), novadpētniecības muzejs, kas tiek izmantots arī kā saieta zāle, tautas nams Liepkalnē. Plānojot budžetu, līdzekļi tiek paredzēti pasākumiem visos trijos pagasta centros – gan Sausnējā, gan Sidrabiņos, gan Liepkalnē, bet lielāka rosība notiek ap Sausnēju. Tās liels pluss ir skola, kur tā pastāv joprojām.
– Kādas ir Jāņa Zālīša Sausnējas pamatskolas izredzes pastāvēt arī nākamajos gados?
– Nezinu, kā tas izdodas, bet skolas direktors Andris Dombrovskis vismaz pagaidām to spēj nodrošināt. Jautājums par skolas turpmāko pastāvēšanu aktualizējas vai ik gadu, bet pienāk 1. septembris, un Sausnējā ir bērni, kuri šeit mācās. Direktors Andris Dombrovskis patiešām daudz dara, lai Sausnējas pamatskola pastāvētu pēc iespējas ilgāk.
Tiesa, liela nozīme skolas izdzīvošanā ir internātam. Tas dod iespēju šeit mācīties arī skolēniem no Odzienas, Ērgļiem un citām vietām, jo vietējo bērnu jau ir maz. Sava nozīme ir arī ģimenes atbalsta centram „Zīļuks", kura audzēkņi arī mācās Sausnējas pamatskolā.
– Vai šogad Sausnējas pagastā būs iespējams veikt arī kādus lielākus darbus?
– Tāda vajadzība katrā ziņā ir. Novada attīstības plānā ir paredzēts asfaltēt ceļu Sausnējas centrā gar skolu. Liela sāpe ir arī viens ceļa posms Sidrabiņos. Pagasta teritorijā ir trīs kapsētas, un nelielajos Runakalna kapos ir jāsaved kārtībā kapliča.
Savukārt Liepkalnes tautas namā, kur iedzīvotāji nāk spēlēt novusu, tenisu un citas spēles, ir problēmas ar skursteni. Tāme, lai te sakārtotu apkures sistēmu, ir sagatavota, cerams, ka tā gūs novada domes deputātu atbalstu. Pasākumi drošības palielināšanai ir jāveic arī pagasta pārvaldes ēkā.
Jāatzīst, ka daudz līdzekļu nepieciešams arī pagasta infrastruktūras uzturēšanai. Mums ir trīs ūdens attīrīšanas ietaises – Liepkalnē, Sidrabiņos un Sausnējā. Ilggadējā pagasta padomes un pārvaldes vadītāja Liena Kārkliņa ir ļoti daudz izdarījusi, lai pagastā tiktu sakārtota ūdenssaimniecība. Tagad tā, tāpat kā viss cits, ko viņa 34 gados paveikusi, ir tikai jāuztur un jāturpina viņas paveiktais. Man tas uzliek lielu pienākumu, un es apzinos, ka tā ir liela atbildība.
Bet, kā mani iedrošināja pati Liena, man tagad esot daudz vieglāk, jo, nododot lietas, viņa varot visu izstāstīt, turpretī tad, kad viņu pirmo reizi ievēlēja par pagasta padomes priekšsēdētāju, īsti nav bijis neviena ne kas lietas nodod, ne arī ievada jaunajā darbā. Esot tikai jāstrādā.
– Pastāstiet, lūdzu, par iepriekšējo darba pieredzi!
– Esmu strādājusi dažādus darbus, no darba nekad neesmu vairījusies. Ilgus gadus biju sākumskolas skolotāja Liepkalnes pamatskolā. Pēc tam, kad tajā pārstāja darboties sākumskola (vēlāk tika slēgta arī visa skola), es vienu gadu braucu strādāt uz Inešiem, bet pēc tam man piedāvāja darbu vietējā pansionātā „Kastaņas", kur nostrādāju piecus gadus.
Man ir labs dzīves rūdījums. Esmu sapratusi, ka, veicot darbu pēc labākās sirdsapziņas, tomēr nevar visu tik dziļi ņemt pie sirds. Daudzas lietas ir atrisināmas, ja tām pieiet pragmatiski, ir komunikācija un viss tiek izrunāts, nevis ļaujoties stresam.
Esmu vietējā. Dzimusi Sausnējā, absolvējusi Sausnējas pamatskolu, beigusi Ērgļu vidusskolu, tad Rīgas pedagoģisko skolu un pēc tam arī augstskolu. Viss pārējais ir dzīves skola.
Es uzskatu, ka dzīvē visu var iemācīties un apgūt, ja vien, protams, to grib un tas interesē. Es, piemēram, nekautrējos atzīties, ja kaut ko nezinu. Tādā gadījumā es eju un prasu. Sausnējas pagastā, visā Ērgļu novadā dzīvo un strādā ļoti atsaucīgi cilvēki.
Kad es sāku vadīt pagasta pārvaldi, teicu, ka mums visiem jāsadarbojas un jāstrādā tā, lai tie pagasta ļaudis, kas joprojām te dzīvo, justu, ka viņi mums ir vajadzīgi un mēs viņiem esam vajadzīgi.
– Vai kādam ir šaubas par pagasta pārvaldes pastāvēšanas lietderību?
– Šad tad tādas replikas ir dzirdētas – kam tā Sausnēja vai Jumurda ir vajadzīga? Taču tāda nepieciešamība ir! Pagastā ir jābūt vietiņai, kur cilvēkiem atnākt, lai pastāstītu savu sāpi, parunātos savā starpā vai arī varētu veikt kādus maksājumus.
Jau tā mums Sausnējā kopš pagājušā gada decembra vidus vairs nav savas pasta nodaļas. Gribētu tās darbību kaut vai tikai daļēji atjaunot, bet nezinu, vai tas izdosies. Pasta nodaļas slēgšana tiek skaidrota ar ļoti mazu apgrozījumu, to, ka tās darbība nav bijusi rentabla, bet, pirms tika pieņemts šāds lēmums, tieši ar mums neviens nesazinājās un mūs par to neinformēja, vienkārši tikām nostādīti fakta priekšā. Pastnieka pakalpojumi iedzīvotājiem ir joprojām pieejami, ir pat noteikts pieņemšanas laiks, bet pasta nodaļā bija pieejams daudz plašāks preču klāsts, varēja iegādāties kalendārus un daudzas ikdienā nepieciešamās lietas. Turklāt vienai daļai gājiens uz pastu, kur varēja veikt arī maksājumus (ne jau visi prot rīkoties ar datoru, ne jau visiem mājās ir pieejams internets), jau bija notikums.
– Jūs, kā jau minējāt, esat vietējā, daudzus labi pazīstat. Vai plānojat arī tikšanās ar iedzīvotājiem?
– Tikšanās ar iedzīvotājiem esmu ieplānojusi pavasarī. Lai saruna izvērstos konkrētāka, esmu iecerējusi aicināt iedzīvotājus iesūtīt jautājumus iepriekš, lai varētu sagatavot atbildi. Tad tam būs lielāka jēga, jo cits citu mēs taču tāpat esam jau redzējuši.
Ir doma apbraukāt un tikties ar vientuļi dzīvojošajiem cilvēkiem arī lauku viensētās. Kā deputāte un komisijas locekle esmu apbraukājusi un iepazinusies ar pagasta ceļu stāvokli Sausnējas pagastā un visā novadā, kuru sakārtošanai, lai veicinātu uzņēmējdarbību, ir iespējams piesaistīt ES finansējumu.
– Vai, uzņemoties pagasta pārvaldes vadītājas pienākumus, ir kas mainījies dzīvē, varbūt mazāk laika paliek ģimenei?
– Ģimenei, protams, ir jārēķinās ar maniem jaunajiem pienākumiem, bet esmu stingri apņēmusies darbu uz māju neņemt un pie tā cenšos arī pieturēties. Man ir divi dēli, kas ir jau izauguši, un pagājušā gada novembra beigās es kļuvu par vecmāmiņu. Esmu ļoti priecīga, ka tagad man ir mazmeitiņa.
Neesmu atteikusies arī no tā, ko esmu darījusi līdz šim. Es izvadu cilvēkus mūžības ceļā. Joprojām dziedu, savukārt vakaros mēdzu sevi nomierināt ar adīšanu. Vadu arī dažādus pasākumus; daru visu, ko vajag. Esmu strādājusi arī par frizieri, tas man ļoti patika; savulaik pēc pamatskolas pat gribēju doties mācīties šo profesiju. Citiem vārdiem – man patīk eksperimentēt, pieķerties un apgūt arī nezināmas lietas.