Kā jau esam informējuši, šo pirmdien, 6. oktobrī, Madonas novadu apmeklēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un, lai gan vizīte bija ļoti piesātināta, viņš dienas otrajā pusē izbrīvēja laiku arī intervijai ar reģionālo laikrakstu “Stars”.
Tikāmies ļoti brīvā, patīkamā atmosfērā, un pirmais jautājums, ko uzdevu Valsts prezidentam, protams, bija par vizītes iespaidiem.
– Vizīti sākām Ērgļos, palēnām braucām līdz Madonai, pa ceļam apskatot nesen atklāto sulu, ogu ekstraktu un koncentrātu ražošanas uzņēmumu SIA "Pharmeko Lettland" Sauleskalnā.
Bet runājot par pašu vizīti, jāsaka tā, lai kurā Latvijas novadā es būtu – vai tā būtu Latgale, vai Kurzeme, vai šodien – Vidzeme un Madona, iespaidi ir tie labākie. Tad, kad esi drusku ārā no Rīgas vai sociālajiem tīkliem, dzīves dinamika ir savādāka. Protams, visur ir savas problēmas un risināmas lietas, bet cilvēku enerģija un attieksme ir ļoti pozitīva. Tikko nāku no Madonas Biznesa inkubatora. Mani iespaidoja tas modelis, kas šeit ir izveidots. Vienā ēkā visas iespējamās atbalsta formas. Sākot no ALTUM un pašvaldības Attīstības nodaļas līdz lielajiem Eiropas līmeņa biznesa projektiem LIAA ietvaros. Mēs pārrunājām gan spēcīgās, labās lietas, gan arī problēmas. Viena no lielajām problēmām, ko mēs visi labi zinām, ir kredītbanku politika ar kreditēšanu. Jāsaka, ka reizēm ir pat diezgan smieklīgi klausīties visādus draudus un šantāžas no banku puses: ja jūs te ierobežosiet vai uzlieksiet kaut kādus nodokļus saistībā ar kredītprocentiem, mēs pārtrauksim kreditēt. Apmeklējot novadus, neesmu dzirdējis daudz (varbūt vienu divus stāstus) par kreditēšanu ārpus Rīgas. Visur esmu saklausījis tikai problēmu problēmas galā. Labi, ka ir tādi instrumenti kā pašvaldības atbalsts, kā jūsu novadā – tas ir grants 6000 eiro apmērā, tāpat ALTUM, ir vēl kādi instrumenti. Tas ir tas, kas uzņēmējdarbību glābj. Otra lieta, kas ir aktuāla (protams, tas nav nekas unikāls un Madona ar to īpaši neatšķiras), tā ir dzīvokļu pieejamība. Jā, mums ir Ekonomikas ministrijas, VARAM Mājokļu programmas, bet tas ir stipri par maz. Tāpat arī jautājums par ceļu stāvokli, asfaltēšanu, Ceļu fondu.
– Vai Madonā jau ir nācies būt? Vai pilsēta ir mainījusies?
– Šķiet, ka tas bija 2009. gadā, kad biju šeit kopā toreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Protams, pilsēta ir mainījusies. Nepašaubāmi jebkurā vietā, kur neesi bijis divus, trīs gadus, izmaiņas ir milzīgas. Tas, kas mani tiešām priecē, cik sakopta, dzīva ir Madona. Dažreiz pat jāsaka, ka galvaspilsētā vajadzētu sekot šim piemēram un saņemties.
– Reģionālajās vizītēs braucat regulāri. Cik pašvaldības jau ir apciemotas?
– Madona ir vienpadsmitā. Mans plāns, kā jau esmu solījis, ir apmeklēt visas pašvaldības līdz nākamā gada beigām. Tad būs 2025. gada pirmais pusgads, kad notiks gatavošanās pašvaldību vēlēšanām. Tad noteikti katrā pašvaldībā tiks izvērtēti Administratīvi teritoriālās reformas pirmie četri gadi, tiks vērtēts, kas ir paveikts, tāpat pašvaldību deputātu darbi un, protams, izvēlēti nākamie deputātu kandidāti. To pusgadu es ļaušu novadu iedzīvotājiem pašiem vērtēt un izlemt. Bet pēc tam atsākšu braucienus.
– 15. oktobrī apritēja 100 dienas, kopš esat Valsts prezidenta amatā. Šajā laikā esat pierādījis, ka ļoti aktīvi reaģējat uz visu valstī notiekošo. Kas jums pašam varbūt sagādājis zināmu gandarījumu?
– Lielos vilcienos tās ir prioritātes, kuras uzsvēru Saeimā inaugurācijas uzrunā – drošība, jauniešu izglītība un konkurētspēja, valsts kopējā konkurētspēja. Ir, protams, dažas lietas, kas sniedz gandarījuma sajūtu. Valdība ir ieklausījusies un meklējusi risinājumu, un joprojām to dara nepārdomātajai sadales tīkla tarifu paaugstināšanai. Ministru kabinets līdz gada beigām ir radis pagaidu risinājumu valsts atbalstam (to, domāju, katrs redz savos rēķinos). Skaidrs ir viens, ka sadales tīklu tarifi bija jāpaaugstina, jo tas ir svarīgi mūsu uzņēmējdarbībai, bet ne tik nepārdomātā, straujā veidā. Tagad tiek strādāts pie pakāpeniskāka risinājuma, kad būs arī atbalsts tām cilvēku grupām, kam tas ir vairāk vajadzīgs. Pagaidām šis atbalsts skar visus, un arī tas nav pareizi. Es turpināšu sekot līdzi un aktīvi paudīšu viedokli, ja tas būs nepieciešams, par jauno risinājumu, kas būs no 1. janvāra.
Otrs ir tas, kā mums šobrīd iet ar augstajiem kredītprocentiem, par ko mēs arī šodien daudz runājām. Es ceru, ka pēc daudzu labu risinājumu meklēšanas beidzot tiks pielikts punkts un pieņemti konkrēti lēmumi. Bet pamatā galvenais, protams, ir drošība – gan iekšējā, gan ārējā -, austrumrobežas jautājums. Tas, kas ir skaidrs – nepietiek ar vienu paziņojumu vai interviju, vai kaut kādu izteikumu. Tie ir jautājumi, kuriem es sekoju jau kādu laiku un redzu, ka ir progress robežas žoga izbūvē, bet, protams, ja kaut kas netiek ilgi darīts, uz priekšu tik ātri neiet. Tāpat ir skaidrs, ka žogs vien nevar robežu nosargāt. Mēs pagājušonedēļ spriedām arī Valsts prezidenta militārajā padomē, arī ar Aizsardzības ministrijas un Bruņoto spēku vadību par militārās infrastruktūras izveidi. Tas ir ilgāks un plašāks process, bet, ņemot vērā drošības situāciju, tas ir jādara. Jā, dzīve mums ir tik dinamiska, ka tā prasa arī aktīvu rīcību, bet, ko vienmēr esmu uzsvēris un uzsveru arī šajā intervijā, es nevaru un arī nedarīšu ne valdības, ne Saeimas darbu. Tur ir sava pilnvaru kompetence, bet aktualizēt un paātrināt kaut kādus jautājumus un sekot tiem līdzi – to es darīšu.
– Un runājot par ārpolitiku, kara stāvokli Gazas joslā. Vai tas kaut kādā veidā neatstāj ietekmi uz to karu, kas jau otro gadu norisinās Ukrainā?
– Protams, ka situācija ir diezgan sarežģīta, un tad, kad mēs bieži runājam par to, ka mums jābūt gataviem šāda veida satricinājumi kā Krievijas agresija pret Ukrainu, Tuvo Austrumu situācija, ir jāsaprot, ka tā ir realitāte. Tas, kas šodien notiek Izraēlā un Gazā, jau nav radies tikai tagad, 7. oktobrī. Tas ir ļoti ilgu vēsturisku peripetiju rezultāts. Tāpat mēs visu laiku ar vienu aci pieskatām un nedrīkstam aizmirst situāciju Balkānos, tāpat to, kas vēl var notikt vienā otrā valstī. Tas viss, protams, rada pamatīgu saspīlējumu. Līdz ar to cilvēki uzdod daudz jautājumu. Bet ir divas lietas, ko es gribētu atgādināt. Atcerieties, kad Krievija iebruka Ukrainā, daudzi teica: divas, trīs dienas, nu varbūt mēnesis. Traki iedomāties, bet pēc pāris mēnešiem būs divi gadi. Diemžēl situācija ir tāda, ka Krievija ir pietiekami spēcīga, tā varbūt nav parādījusi pašus labākos rezultātus, bet mēs nedrīkstam šo valsti novērtēt par zemu. Nedrīkstam novērtēt par zemu arī to, ka pasaulē ir daudz un dažādi procesi, bet es arī negribētu, lai cilvēkiem veidotos kaut kāda nolemtība vai kaut kādas bažas. Tiek darīts viss gan NATO, gan Eiropas Savienības līmenī, gan Latvijas un Baltijas valstu līmenī, lai stiprinātu mūsu drošību. Jā, reizēm gan valdībai, gan Saeimai ir grūti pieņemt lēmumus, jo ir jāiegulda aizsardzībā, ir jāiegulda iekšlietās. Protams, paralēli jāveic arī viss nepieciešamais – veselības aprūpes, izglītības un citas lietas. Mēs gribam redzēt sakārtotus ceļus, uzņēmēji grib redzēt zemākus nodokļus, bet mūsu situācija ir tāda, ka šie lēmumi ir jālīdzsvaro, un ne vienmēr tie ir tādi, kādus gribētos redzēt. Bet nē, es teiktu, ka pašlaik, lai arī ir sarežģītāk varbūt vienoties par vienu otru lēmumu, par Ukrainu nav aizmirsts. Par to, lai tas tā nenotiktu un lai tā būtu lielo valstu dienaskārtībā, un lai atbalsts un palīdzība turpinātos, daudz dara Polija, Baltijas valstis, tāpat Ziemeļvalstis. Jā, tas nav tik pašsaprotami un vienkārši, kā vienu otru reizi cilvēkiem šķiet.
– Jūs teicāt, ka nedarīsiet ne Saeimas, ne valdības darbu, taču visu laiku turat roku uz pulsa – regulāri tiekaties ar ministriem, Ministru prezidenti. Kā vērtējat līdzšinējo valdības paveikto?
– Ļausim viņiem tās simts dienas nostrādāt. Tad sāksim vērtēt. Valdībai ir bijis diezgan aktīvs darba posms. Ir sagatavots 2024. gada valsts budžeta projekts. Es domāju ir arī daudzas lietas, kas tika darītas, tajā skaitā, kā jau minēju, sadales tīkla tarifi. Viens, kas gan ir, es tiekos ne tikai ar ministriem un valdības vadītāju, bet arī ar daudz un dažādu nozaru asociācijām, biedrībām, un tas, ko es sāku dzirdēt arvien biežāk (kas būs arī šai valdībai viens no ļoti svarīgiem izaicinājumiem): daudzi saka, ka mēs esam gatavi pieņemt, protams, strīdēties pretim, diskutēt, panākt labvēlīgāku lēmumu, bet beigās tomēr mēs esam gatavi to pieņemt, jo mums ir vajadzīgs lēmums par to vai citu politiku – klimata, meža, lauksaimniecības, nodokļu utt. Es domāju, ka valdībai priekšā stāv ļoti sarežģīti uzdevumi. Būs jāpieņem daudzi lēmumi, ne visiem tie patiks, bet ir arī kaut kādas jomas, kur šī lēmumu pieņemšana ir iekavējusies. Un laika, ja mēs patiešām gribam attīstīt to vai citu ekonomikas nozari, arī vairs nav daudz. Daudz kur mūsu pašu kaimiņi mums ir priekšā.
– Paldies par sarunu!
10.11.2023.