Ir tik pārsteidzoši, ka pēkšņi no nekurienes, nekādībā atskan teiksmaina balss un vēsta par dziļa prieka vai sāpju brīžiem, tā klausītājus vedot atmodinātā cilvēcības virzienā. Pieskaras sirdij un dara to maigāku, varbūt arī gudrāku.
Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas vokālā pedagoģe, kopš šā mācību gada arī viena no skolas direktora vietniecēm – SINTIJA PAEGLE – ar mūziku saistīta kopš bērnības. Dzirdot viņas solo izpildījumu korī vai individuāli, bieži klausītājos pamostas aizkustinājums, prieks un gaviles.
– Esmu cesvainiete. Mācoties 2. klasē, uz pili, kur tolaik darbojās Cesvaines ģimnāzija, atnāca mūzikas skolas skolotāja (tas bija pirmais gads, kad Cesvainē atvēra mūzikas skolu), un visiem mums klasē bija kas jānodzied. Es dziedāju "Kur tu teci, gailīti", un skolotāja atzina, ka man vajadzētu mācīties mūzikas skolā. Draudzene tur jau mācījās, un es teicu "jā", – atceras Sintija. – Mājās mammai tā arī paziņoju – esmu iestājusies mūzikas skolā! Pēc tam visus gadus, kad man bija kāda krīze un gribēju no mūzikas skolas izstāties, mamma smaidot to pieminēja: "Pati iestājies, pati arī pabeigsi!"
Mācījos kora klasē, kad to pabeidzu, skolotāji virzīja mācīties tālāk. Taču virzīja nevis uz vokālistiem, bet diriģentiem. Lai kā apbrīnoju un cienu diriģentus, pat tagad, kad strādāju ar Madonas jaukto kori arī pati, joprojām sevī diriģenta sūtību nejūtu.
Pēc 9. klases iestājos Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, un sabiju tur tikai mēnesi. Lomu nospēlēja vēl tas, ka augstas prasības bija solfedžo priekšmetā, kur tik spēcīga nejutos. Tā nu atgriezos dzimtajā Cesvainē. Skolotāji vidusskolā bija fantastiski, un tādi viņi ir joprojām, tagad jau daudzi – mani kolēģi.
– Vai strādā arī Cesvaines vidusskolā?
– Esmu vācu valodas skolotāja Cesvaines vidusskolā un uz ceturtdaļslodzi – direktora vietniece. Svešvalodas stundas bērniem plānoju tā, lai būtu interaktīvi uzdevumi, lai audzēkņi ir nodarbināti. Sakarā ar Krievijas karu Ukrainā vācu valodu kā svešvalodu izvēlas aizvien vairāk bērnu, un Cesvaines vidusskola piedalās vairākos starptautiskos projektos. Rudenī Erasmus+ projekta "Zaļā revolūcija" ietvaros ar skolēniem un skolotājiem bijām Vācijā. Šobrīd kolēģes devušās uz Briseli, kur notiek projekta aktivitāte, kuras mērķis ir ar mūziku vērsties pret mobingu skolā.
– Pēc profesijas esi vācu valodas skolotāja?
– Kad beidzu Cesvaines vidusskolu, devos studēt vācu valodu. Vispirms stājos tulkos Ventspils Augstskolā, bet netiku budžeta grupā. Lai vecākiem nebūtu papildu slogs, izlēmu apgūt vācu valodas pedagogu programmu Rēzeknes Augstskolā. Studiju finišā nedaudz pastrādāju Rīgā, tulkošanas birojā, jo pēdējais semestris augstskolā bija pilnībā paredzēts bakalaura darba rakstīšanai. Mēs ar kursabiedru to apvienojām ar tulka darbu.
Laikā, kad pabeidzu augstskolu, satiku savu nākamo vīru. Salaulājāmies, pieteicās Dāvids. Sāku strādāt birojā pie vīra, un Madonas augstākās izglītības centram tobrīd tika piesaistīta arī Rēzeknes Augstskola. Šī skola piedāvāja vadības maģistrantūras programmu, un mans vīrs teica, ka tā ir laba iespēja arī man – ir jāmācās! Viņš solīja lekciju laikā paauklēt dēlu, tā visai negribīgi iestājos un divos gados programmu ar izcilību pabeidzu. Maģistra darbu rakstīju par reklāmas efektivitātes tēmu. Bija patiešām interesanti – man vienmēr paticis urbties grāmatās, izzināt un pētīt. Braucu uz Vidzemes Augstskolas bibliotēku, meklēju literatūru, jo tolaik tik vienkārši internetā pasūtīt grāmatas nevarēja.
– Ar izcilību pagājušajā vasarā beidzi vēl vienu augstskolu.
– 2018. gadā iestājos Mūzikas akadēmijā, kur studēju profesionālo mūzikas priekšmetu skolotāja bakalaura programmu "Vokālais pedagogs". Bakalaura darbu aizstāvēju par tēmu "Stājas pilnveides iespējas kora klases audzēkņiem dziedāšanas stundās". Studiju laikā Madonas mūzikas skolā man bija audzēkne, kurai tika atklāta skolioze. Arī mums, pieaugušajiem, ir tendence plecus virzīt uz priekšu, kas ļoti traucē stājai, elpošanai, dziedāšanai. Šīs tēmas izpēte mani aizrāva, un iegūtās zināšanas tagad izmantoju praksē. Stundas sākumā 10 minūtes vienmēr atvēlu tam, lai bērns izstaipītos, veiktu elpošanas vingrinājumus, tikai tad sāk dziedāt. Mūzikas skolā strādāju ar 14 audzēkņiem, un stājas pilnveides un elpošanas vingrinājumus lieku veikt arī koristiem.
– Madonas kultūras nama jauktajam korim?
– Jā, tur esmu kormeistare, un mēģinājumus sākam ar iedziedāšanos un iesildīšanās vingrinājumiem, kas ir manā pārziņā.
– Korī vienmēr esi dziedājusi arī pati.
– Pirmais koris man bija bērnu koris mūzikas skolā, pēc tam dziedāju Cesvaines jauktajā korī. Tad sekoja ilgāka pauze, jo viens aiz otra dzima bērni. Visbeidzot izvēlējos savai dzīvesvietai tuvāko kori – dziedāt atsāku jauktajā korī "Madona".
Tā kā tuvojas Dziesmu svētki, šis gads ir intensīvu mēģinājumu laiks. Aprīlī būs skate, notiek papildu mēģinājumi, repertuārs ir plašs un amatierkoriem – gana sarežģīts. Visi iegulda lielu darbu, lai varētu repertuāru kvalitatīvi izpildīt. Man šie būs piektie Dziesmu svētki. Vasarā Mežaparka estrādē piedalījāmies dziesmas "Saule. Pērkons. Daugava" filmēšanā. Noķērām to īpašo Dziesmu svētku sajūtu, un šis materiāls tiks eksponēts Mežaparka estrādes izstāžu telpā. Latvijas koriem tas bija brīvs piedāvājums, no Madonas kora ieradāmies četras.
Domājot par Dziesmu svētkiem, neatceros neko negatīvu. Varbūt vienīgi to, ka saulē kādreiz esmu apdegusi (smaida), sajūtu līmenī citādi viss bijis lieliski. Šie svētki dod kopības izjūtu, un tas ir fantastiski. Dziesma ļauj piedzīvot tik plašu emociju gammu! Prātā ir 2018. gada svētki ar milzīgu prieka lādiņu un arī raudāšanu, kad virsdiriģents Edgars Račevskis kopkorim tik emocionāli diriģēja Lūcijas Garūtas "Mūsu Tēvs".
– Esi Latvijas dziedāšanas skolotāju asociācijā, pastāsti par to.
– Būt asociācijā kā vokālajam pedagogam man šķiet ļoti nozīmīgi. Jau studiju laikā mani uzrunāja pasniedzējas Z. Krīgere un A. Jankava, asociācijā iestājos 2019. gadā. Ikgadējās konferences ļoti gaidu, kā sūklis uzsūcu visu sniegto informāciju. Aizvadītajā vasarā tiku ievēlēta asociācijas valdē, kur esam pieci. Kopumā asociācijā apvienojušies ap 70 biedru. Tie ir dziedāšanas skolotāji gan mūzikas skolās, gan vispārizglītojošajās skolās, Mūzikas akadēmijas pasniedzēji, studenti; operas, tradicionālās un populārās mūzikas solisti, koru dziedātāji un vienkārši interesenti. Valde organizē vebinārus lekcijas, dalās ar jaunāko informāciju, Eiropas asociācijas jaunumiem. Tiek organizētas meistarklases, un galvenais notikums ir ikgadējā konference augustā.
– Dziedi solo, ansamblī, korī – kas tevi piepilda visvairāk?
– Man ļoti patīk kopskaņa. Tad, kad akordi saplūst kopā, var teikt, es kūstu, cik labi skan. Jā, vadu arī vokālo ansambli Madonas kultūras namā, un tas ir pandēmijas laika katoļu draudzes ansambļa turpinājums. Būs gads, kopš darbojamies. Pagājušajā gadā uzstāšanās grafiks bija fragmentārs, jo beidzu Mūzikas akadēmiju, tagad gan dziedam. Pirmdienās mums ir mēģinājumi, gribas izveidot programmu, veltītu dzejniecei Broņislavai Martuževai. Nākamgad viņai apritēs simts.
3.02.2023.