Drifts Eiropā un Latvijā strauju popularitātes pieaugumu piedzīvojis pēdējo gadu laikā. Apmeklētājiem drifts ir šovs – vizuāli iespaidīgs, spraigs, aizraujošs un skaļš, savukārt dalībniekiem – pozitīvi uzlādējošs un izaicinošs cīņas veids, kur katrs grib uzlabot meistarību līdz pilnībai. Murmastienietis JĀNIS BĒRZIŅŠ drifta sacensībās piedalās kopš 2016. gada un šajā laikā sevi pierādījis kā veiksmīgu drifta braucēju.
Jau rīt norisināsies pēdējais, 6., posms un noslēgsies Baltijas drifta sezona, noskaidrojot drifta čempionu.
– Kā aizsākās tava interese par driftu?
– Drifts ir mans hobijs daudzu gadu garumā. Oficiāli tajā sāku braukt 2015. gadā, kopā ar vienu brāli, bet 2017. gadā pievienojās arī otrs. Pagājušajā gadā izbraucu tikai trīs posmus, bet šajā sezonā būšu izbraucis visus posmus. Interese par mašīnām ir no agras bērnības, pirmo mašīnu – žiguli – nopirku, kad man bija 12 gadu. Pēc tam parādījās jaudīgākas mašīnas. Līdz tam braukšana vairāk bija riepu plēšana, vizināšanās pa lidlauku. Tajā laikā par driftu nebija nojausmas. Braukšana bija pašu priekam. Pateicoties varakļānietim Jānim Erelim, kas sāka rīkot veiklības braucienus, tās bija manas pirmās sacensības. Ieguvu otro vietu, un tā aizsākās interese un piedalīšanās sacensībās. Noteikti sevi nesaucu par profesionālu autobraucēju, drifts ir mana aizraušanās. Neuzskatu, ka esmu labāks par pārējiem, manuprāt, katrā posmā zvaigznes nostājas tā, lai tu vai nu gūsti panākumus, vai arī ne. Ir jābūt ļoti stiprai nervu sistēmai. Katru reizi, kad izbraucu uz starta līnijas, mani pārņem milzīgs stress, satraucos par rezultātu. Iepriekšējos gadus tas noteikti ietekmēja manu sniegumu, pārāk daudz uztraucos, šogad par sevi ir lielāka pārliecība. Bet šobrīd, zinot, ka jākvalificējas pēdējam posmam, mani pārņem milzīgs satraukums. Viss ir likts uz spēles, esmu tālu ticis. Pat ja man nesanāks, palikšu otrais, kas arī ir ļoti labs rezultāts, tomēr gribas iegūt Latvijas čempiona titulu.
– Drifta sacensībās brauc arī tavi brāļi Intis un Ivars.
– Braucam vienā klasē, reizēm pat dalām vienu mašīnu. 2015. gadā sacensībās nobraucām, īsti par tām neko nezinot. 2016. gadā sāka veikties labāk, kopvērtējumā turējos 3. vietā, tomēr paliku ceturtais. Nākamajā gadā izdomājām, ka startēsim komandas ieskaitē un katrs arī individuāli. Komandai tas bija veiksmīgs gads, bijām pirmie. Savukārt man individuāli neveicās, lai gan Intim tas bija labs – izcīnīja 1. vietu. 2018. gadā likās, ka esam labi sagatavoti un varētu mainīt klases, nolēmām braukt ProAm klasē. Posmos bija gan pirmā, gan otrā vieta, savukārt brālim otrā un trešā. Arī kopvērtējumā komandu ieskaitē izcīnījām 1. vietu, savukārt individuāli kopvērtējumā izcīnīju 1. vietu, bet brālis ceturto. Tā bija ļoti laba debijas sezona ProAm klasē. Pamainījās noteikumi, bija nepieciešams ieguldīt lielākas izmaksas, uzlabojot automašīnu, nolēmām piebremzēt. Drifts prasa ne tikai finansiālus ieguldījumus, bet arī laiku. Līdz ar to pagājušajā gadā izbraucām tikai dažus posmus. Bet šogad atkal gribējās Street klasē izbraukt kādu posmu. Sanāca pirmais posms, sanāca otrais, un tad radās azarts turpināt sezonu.
Šogad vairs nebraucam komandā kā brāļi Bērziņi, bet gan esmu Smoke Drift Team komandā, kurā ir spēcīgi braucēji un ir labi rezultāti.
– Drifts ir dārgs autosporta veids.
– Visi autosporta veidi ir dārgi. Driftā lielākās izmaksas – riepas. Tehnika prasa rūpes, tā regulāri ir jāremontē, jāliek labas, kvalitatīvas rezerves daļas. Atkarībā no trases seguma vienās sacensībās var vajadzēt pat desmit pāru riepu, nemaz neskaitot treniņus. Ja ir rupjš asfalts, uz katru tandēmu tiek liktas jaunas riepas, jo iepriekšējās pārkarst vai nodilst tā, ka vēl vienu tandēmu braucienu izbraukt nebūs iespējams.
Drifts nav tas, kurā ļoti cieš dzelži, tas vairāk raksturīgs rallijam. Protams, gadās visādi, ka trasē saskrienas, auto ir liela skāde, bet braucēji necieš. Mēs braucam Street klasē, trase nav ātra, ar riskiem.
Kopš 2015. gada rudens driftā braucu ar BMW automašīnu. Pa šiem gadiem tā bija ļoti cietusi, nodauzīta no visām pusēm. Šogad pirms pirmā posma ar draugu palīdzību tā tika sakopta. Sākumā izmantojām lietotas riepas, šobrīd vairs tikai jaunas. Laikam ejot, šis sports ir kļuvis daudz profesionālāks, to var novērot arī starp citiem dalībniekiem.
– Vai piedalies arī citās ar autosportu saistītās sacensībās?
– Šo sacensību posmi norisinās vasarā. Drifta sezona noslēdzas oktobra sākumā. Lielākoties piedalāmies tajās. Citreiz norisinās sacensības arī ziemā, piemēram, ledus drifts, kur arī esam piedalījušies. Katru gadu jau kopš 2012.-2013. gada piedalos kalnā braukšanas sacensībās, kas norisinās Gaiziņkalnā. Esmu izlaidis tikai vienas sacensības – 2018. gadā. Arī tur panākumi ir labi. Kalnā braucu ar citu automašīnu – žiguli. Ar šo automašīnu aizsākās arī drifta braukšana. Pirmās sacensības bija Jelgavā, „Rullītī". Sen vēlējos žiguli ar jaudīgāku motoru, kopā ar brāli nopirkām, izgājām tehnisko apskati un tad izjaucām. Aizmugures tiltu uzlikām no BMW 5. sērijas, visu priekšu – no BMW 3. sērijas. Pirmais bija 2,5 motors, pēc tam M 3 l dzinējs, bet tagad – BMW V8 4,4 motors ar 315 zirgiem.
– Kā šogad veicies drifta sacensībās?
– Rezultāti ir pat negaidīti labi. No notikušajiem pieciem posmiem četros esmu bijis pirmais. Viens no tiem norisinājās ārpus Latvijas – Igaunijā, tur izkritu TOP 8. Arī kvalifikācijas ir salīdzinoši labas. Sezona pagaidām ir izdevusies laba, bet vēl atlicis viens posms, kas var visu izšķirt. Tajā ir ļoti nozīmīgi kvalificēties, jo tas izšķirs Latvijas Drifta kausa Street klases čempiona titulu. Viss izšķirsies rīt.
Šogad ir izteikti daudz braucēju Street klasē, Daugavpils posmā bija 64 pāri. Vispirms ir jābrauc kvalifikācija, kurā vērtē līniju, leņķi, plūdenumu, stilu u. c. kritērijus. Mums pārsvarā ir TOP 32 braucieni, kur 32 labākie braucēji tiek tālāk. Ja atbrauc vairāk dalībnieku, pārējie pēc kvalifikācijas brauc mājās. Daugavpilī pirmo reizi manā braucēja karjerā tika uztaisīts TOP 64. Trešo gadu pēc kārtas tieši šajā posmā kvalificējos pirmais, kas nozīmē, ka esmu pārī ar pēdējo, šajā gadījumā – 64. braucēju. Tad brauc trasē divas mašīnas – vadošais dara savu darbu vadošajā braucienā, sekojošajam viss ir jākopē, braucot pēc iespējas tuvāk sāncensim. Pēc tam mainās lomām. Tad vērtē, un labākais tiek tālāk uz TOP 32. Tad cīnās līdz finālam. Kvalifikācijas līnijai ir jābūt ļoti labai. Grūtāk laikam ir sekot, savukārt vadīt ir vieglāk, lai gan man labāk patīk sekot, kas ir lielāks izaicinājums, adrenalīns, tur arī vari labāk pārbaudīt pats sevi.
– Drifta sacensības norisināsies arī nākamgad, vai turpināsi braukt?
– Zinu, ka nākamajā gadā driftā Street klasē nebraukšu, jo sevi būšu pierādījis, došu iespēju jaunajiem braucējiem. Gribas braukt Semi pro klasē, viss atkarīgs no tā, vai ziemā tiks uzlabota automašīna, prasības ir lielas. Bet driftu neatstāšu, visu laiku ir vēlēšanās turpināt braukt, bet darīt to nopietni. Jāmeklē sponsori. Šobrīd savā vaļaspriekā ieguldu to, ko pats nopelnu, liels atbalsts ir draugi un ģimene, bet sponsori būtu nepieciešami.
– Diemžēl sabiedrībā bieži valda uzskats, ka autosportisti, tostarp arī drifteri, uz ceļiem mēdz radīt nekārtību, izraisīt avārijas, brauc agresīvi.
– Situācijas ir dažādas. Ir braucēji, kuri tiešām uz ielām brauc agresīvi, bet tā dara arī tie, kam ar autosportu nav pilnīgi nekāda sakara. Daudziem braucējiem drifta mašīna ir arī ikdienas auto. Lielākā daļa brauc ļoti apzinīgi, ievēro noteikumus un nemaz nav agresīvi braucēji. Šeit laikam vairāk nostrādā vizuālais faktors – šīs mašīnas ātrāk pamana, tām pievērš lielāku uzmanību. Manuprāt, lielākoties šo stereotipu ir radījuši jaunieši, kuri mēdz pa naktīm, kad ielas tukšas, braukt agresīvi, radīt troksni. Man šķiet, ka visi jaunieši kādreiz tā ir darījuši. Arī mēs paši tā mēdzām izklaidēties. Tagad teiktu, ka tas bija sava veida treniņš jau agrā jaunībā, lai tagad sasniegtu labus rezultātus. Tajā laikā tā bija izklaide, arī nedaudz pārgalvība.
Bieži nākas saskarties ar dažādiem aizspriedumiem, kas vērsti drifta virzienā. Piemēram, sacensības norisinās tikai dažās trasēs Latvijā, lai gan būtu daudzas trases, kur gan drifteriem, gan skatītājiem būtu interesanti. Daudzās no tām sacensības nenorisinās, jo šķiet, ka drifta braucēji trasi sabojā, bet realitātē tā nav.
– Par driftu maz tiek runāts kā par nopietnu sporta veidu.
– Drifts Latvijā nav plaši izplatīts. Tas ir vairāk domāts cilvēku lokam, kas ar to ir saistīts. Šķiet, ka mūsu pusē – Madonas, Varakļānu – par to zina retais. Viss lielākoties norisinās ap Rīgu, kur vairāk ir arī sacensību un pašu braucēju. Lauku reģionos, manuprāt, ir ļoti daudz labu braucēju. Piedalīšanos sacensībās mēdz ietekmēt finansiālā situācija. Ir jaunieši, kas brauc mums līdzi un palīdz sacensībās, paši brauc treniņos, tādā veidā viņi iepazīst driftu, vēlāk arī piedalās sacensībās.
02.10.2020.