Mūsdienās cilvēkiem tiek piedāvātas arvien jaunas un dažādas iespējas, kā pavadīt brīvo laiku, vienlaikus iegūstot jaunas zināšanas un paplašinot interešu loku. Daudzveidīgas nodarbības, kursi, treniņi un citas aktivitātes ļauj padarīt ikdienu interesantāku un bagātina pieredzi. Ļoti svarīgi ir tas, lai iespēja saturīgi un interesanti aizpildīt ikdienu būtu pieejama ne tikai pilsētās, bet arī laukos dzīvojošajiem cilvēkiem. Iespējams, daļa cilvēku tā īsti līdz galam neapzinās, ka savu laiku aizpildīt var arī, darbojoties biedrībā vai apmeklējot tās organizētos pasākumus.
Sarkaņu pagastā šā gada pavasarī tika nodibināta biedrība „Šurpu turpu" – tās mērķis ir ar dažādu aktivitāšu piedāvājumu censties padarīt apkārtējo ikdienu interesantāku, daudzpusīgāku un piedāvāt dažādas aktivitātes. Radoša, aktīva un daudzpusīgām interesēm apveltīta – tāda ir biedrības valdes locekle KLINTA GALEJA.
– Lūdzu, iepazīstiniet ar sevi (pastāstiet par savu dzimto pusi, skolas un studiju gaitām utt.)!
– Biedrību „Šurpu turpu" ir dibinājušas divas draudzenes – Klinta un Māra. Es esmu dzimusi Madonā, lielāko dzīves daļu dzīvojusi Cesvainē. Mācījos Cesvaines vidusskolā un Madonas Valsts ģimnāzijā. Pēc vidusskolas absolvēšanas studijas turpināju Rīgā, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē – ģeologos, un Ekonomikas fakultātē – vides pārvaldības speciālistos. Savukārt Māra Galeja ir dzīvojusi un augusi Ogres novada Rembatē. Viņa mācījusies Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā un studējusi Ventspils Augstskolā Tulkošanas studiju fakultātē.
– Kas pamudināja izvēlēties saistīt nākotni ar darbu biedrībā? Kas jums patīk šajā darbā?
– Biedrība nav mūsu ikdienas darbs. Es ikdienā strādāju Madonas novada pašvaldībā par projektu sagatavošanas un ieviešanas speciālisti, kā arī darbojos Madonas novada vēlēšanu komisijā. Māra ir pašnodarbināta persona un nodarbojas ar tekstu tulkošanu, koriģēšanu, kā arī mutisko tulkošanu. Tā kā mums abām ik pa laikam radās dažādas idejas par to, kā veidot interesantāku vidi un pasākumus sabiedrībai, izlēmām dibināt biedrību.
– Cik ilgu laiku biedrība „Šurpu turpu" pastāv, un kāds ir tās dibināšanas mērķis?
– Biedrība ir ļoti jauna, dibināta šā gada 12. aprīlī. Galvenais tās mērķis ir aktīvākas, radošākas ikdienas radīšana, aktivitāšu dažādošana un produktīvāka brīvā laika pavadīšanas veicināšana. Sabiedrībā viena daļa ir tā, kas tikai gaida aktivitātes,
citi – kas darbojas, tās rada un ir daļa no tām. Mēs piederam pie otras. Ir skaidrs, ka enerģija nerodas un nezūd, tā tikai pārvēršas no viena veida citā un rada citu enerģiju, tāpēc, organizējot pasākumus, pozitīvi uzlādējot apkārtējos, enerģiju gūstam arī mēs.
– Kādi ir biedrības darbības principi, pamatidejas? Kādai mērķauditorijai tā piemērota un kādas aktivitātes organizē, īsteno?
– Biedrība ir jauna, un pirmais pasākums gaidāms 24. septembrī, taču pamatideja un darbības virzieni ir izteikti biedrības mērķos – tā vēlas popularizēt veselīgu dzīvesveidu sabiedrībā, organizēt brīvā laika pavadīšanas un atpūtas pasākumus; veicināt teritorijas labiekārtošanu, tūrisma un sporta infrastruktūras attīstību; veicināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu; apzināt un popularizēt kultūrvēsturisko mantojumu; pilnveidot un dažādot kultūras dzīves norises; veicināt lietderīgu un produktīvu brīvā laika pavadīšanu, organizējot sportiskus un izglītojošus pasākumus un labdarības akcijas; veicināt mūžizglītību un citas ar neformālo izglītību saistītās programmas, kā arī sekmēt vecāku un bērnu, dažādu paaudžu saliedētību un saskarsmi.
– Vai ir kāds īpašs stāsts, kāpēc biedrībai izvēlēts tieši šāds nosaukums?
– Nē, īpaša stāsta gan nav. Izvēloties biedrības nosaukumu, gribējām, lai tas būtu skanīgs, atmiņā paliekošs un nedaudz draisks, lai biedrība jau ar nosaukumu vien uzrunātu visu vecumu cilvēkus, ģimenes ar bērniem un arī jauniešus.
– Esat biedrības valdes locekle – pastāstiet par saviem darba pienākumiem.
– Abas ar Māru esam biedrības locekles ar vienādām tiesībām to pārstāvēt. Biedrībā nav nodalīti darba pienākumi. Kad nepieciešams organizēt kādu aktivitāti, iesaistāmies abas. Liekam galvas kopā un domājam, kā iecerēto ideju īstenot. Biedrība nav mūsu pirmais projekts. Esam pazīstamas jau sen, tāpēc sastrādāties ir viegli. Jau zinām katra savas stiprās puses un iespējas. Izdiskutējam plānoto un sākam darboties. Es vairāk veicu sabiedrisko attiecību pienākumus, sazvanos ar meistarklašu vadītājiem, pasākuma māksliniekiem, veicu organizatoriskas lietas un sagatavoju publicitātes materiālus, Māra – juridiskos, finanšu un administratīvos pienākumus, bet rezultāts tiek veidots kopā – šoreiz projekts „Dejo pastalās Biksērē", kas tiek organizēts ar Madonas novada pašvaldības atbalstu.
– Kādi darbiņi tiek uzticēti citiem biedrības pārstāvjiem, un cik liels ir čaklo rūķīšu kolektīvs?
– Kā jau minēju, šobrīd biedrībā darbojamies tikai divatā, bet attīstoties, iespējams, piesaistīsim kādus līdzdarboties gribētājus, taču šobrīd ļausim visam notikt savu gaitu. Ja finanšu piesaistes iespējas un ideju apjoms pārsniegs mūsu spējas, meklēsim enerģiskus kolēģus.
– Lai gan „Šurpu turpu" pastāv salīdzinoši īsu laiku, vai ir kādi izaicinājumi, ar kuriem nākas saskarties, vai varbūt kādus saredzat nākotnē?
– Vislielākais izaicinājums ikvienai biedrībai ir piesaistīt finansējumu savu ideju īstenošanai un nodrošināt dalībnieku aktivitāti. Prieks, ka šogad ar Madonas novada pašvaldības atbalstu izdosies noorganizēt pastalu darināšanas meistarklasi un danču vakaru, kas norisināsies 24. septembrī Sarkaņu pagasta tautas namā „Kalnagravas". Pašas atbalstām citu biedrību organizētos pasākumus – esam bijušas mēbeļu restaurēšanas meistarklasē, kūku cepšanas meistarklasē un dažādos biedrību organizētos kultūras pasākumos, tāpēc ceram uz lielu atsaucību arī mūsu organizētajā danču vakarā. Pastalu darināšanas meistarklasei jau nokomplektētas divas grupas.
– Vai varat padalīties ar „Šurpu turpu" sapņiem, nākotnes iecerēm, idejām?
– Šobrīd tikai pašas sākam apzināt savas spējas, attīstības un finansējuma piesaistes iespējas, tāpēc sekojam līdzi dažādu projektu konkursiem, kuros piedalīties, lai veidotu sakārtotāku un aktīvāku vidi sabiedrībai. Tā kā biedrībā darbojamies brīvprātīgi, paralēli saviem pamatdarbiem, sākotnējais mērķis varētu būt īstenot vismaz vienu projektu katru gadu. Pēc pandēmijas sabiedrība ir nedaudz ierāvusies sevī, arvien vairāk izvēlas laiku pavadīt ierastajā mājas vidē, tāpēc, organizējot dažādu aktivitāšu – meistarklašu, lekciju, pārgājienu, kino vai danču vakaru u. c. – pasākumus, vēlētos atjaunot sabiedrības aktivitāti un līdzdalību pasākumos.
– Darbs ir atbildīgs un arī mēdz iztukšot enerģijas rezerves. Kur tās atjaunojat un kā atgūstat spēkus?
– Spēku un enerģiju lielākoties rodam pie dabas. Uzlādējamies, izbraucot ekskursijā pa Latviju un pavadot laiku kopā ar ģimeni. Viens no spilgtākajiem ģimenes izbraucieniem bija brauciens pa Rāznas ezeru ar eleganto sarkankoka burulaivu „Sea Esta", ko noorganizējām pašā krāšņākajā laikā, kad Latgale iekrāsojusies rudens krāsās. Vasarā regulāri baudām Alauksta ezera burvību – gan makšķerējot, gan sauļojoties un nakšņojot pie tā. Tāpat kopā baudām kultūras pasākumus, piemēram, šogad apmeklējām „Prāta vētras" koncertu Valmierā.
– Kādi ir jūsu hobiji brīvajā laikā?
– Abas ar Māru brīvajā laikā dejojam tautiskās dejas Sarkaņu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvā „Kalnagravas". Bijām vienas no iniciatorēm kolektīva veidošanā un tajā dejojam kopš tā izveidošanās brīža – septiņus gadus. Ar kolektīvu esam koncertējušas pa visu Latviju – Liepājā, Valmierā, Lapmežciemā, Gulbenes novadā. 2018. gadā piedalījāmies XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos. Tāpat regulāri dejojam novada teritorijā un savās „mājās" – tautas namā „Kalnagravas". Ārpus Latvijas esam bijuši Igaunijā pie Sarkaņu pagasta sadraudzības kolektīviem Marjamaa un Kiikla.
Šobrīd gatavojamies oktobra sākumā paredzētajam braucienam uz Bergenu Norvēģijā pie sadraudzības kolektīva „Pērkonkalns", kuru vada mūsu kādreizējā kolektīva dalībniece Agrita. Prieks, ka saglabājušās draudzīgas attiecības un varam apciemot viens otru dažādās pasaules malās.
Deju kolektīvs ir mūsu otra ģimene, kurā „viens par visiem un visi par vienu". Nav melots, ka dejotājiem ir nezūdoša enerģija, iespējams, tāpēc 2023. gada Dziesmu svētku deju lieluzveduma nosaukums ir „Mūžīgais dzinējs". Dejošana ir laime, enerģija un emocijas. Ikreiz, uzvelkot tautastērpu, rodas īpaša sajūta – augums kļūst staltāks, smaids plašāks, acis mirdzošākas, garastāvoklis pacilātāks un emocijas – dzīvākas. Novēlam katram atrast savu hobiju, kas aizrauj un uzlādē.
23.09.2022.