Madonas katoļu draudzes prāvestam priesterim PĀVILAM KAMOLAM šis gads bijis īpašs. Līdzās notikumiem draudzē izdota viņa pirmā dzejoļu grāmata, saņemts Madonas novada domes Atzinības raksts. Tomēr galvenais priestera kalpošanā, šķiet, spēja pieskarties katra iekšējam cilvēkam, rosinot kļūt par harmonisku, uz kristīgiem pamatiem pastāvošu, domājošu personību.
Īsi pirms Ziemassvētkiem aicināju priesteri Pāvilu uz sarunu.
– Kas ir jūsu notikumu un darbu atskaites laiks – Kristus dzimšanas svētki, gada noslēgums, cits mirklis? Vai esat jau izvērtējis 2018. gadu?
– Notiekošais ir tik intensīvs, ka ne vienmēr bijis laiks apstāties un ieraudzīt kopainu. Priestera un arī draudzes dzīvē notikumu netrūkst, līdz ar to izaicinājumu ir ļoti daudz. Tomēr īpašs atskaites punkts man ir septiņi Latvijā pavadītie gadi. Tā kā šovasar divreiz biju Kurzemē, Latviju beidzot esmu ģeogrāfiski aptvēris, apbraukājis visus tās vēsturiskos novadus, un manai sirdij šī zeme kļuvusi vēl tuvāka.
Svarīgi, ka Liepājā piedalījos klusuma rekolekcijās, kur varēju sastapties ar sevi un Dievu. Dažas lietas vajadzēja ieraudzīt, ārstēt un atdot Dievam – esmu pateicīgs par šīm garīgajām raktuvēm un Latvijā pavadītajiem septiņiem gadiem.
– Notiekošais bieži atbalsojas jūsu dzejā. Draudzē un Madonas novada bibliotēkā jau bija iespēja ieklausīties šīs dzejas lasījumos, kuros piedalījās arī Ilze Kraukle un Aigars Noviks.
– Šoruden īstenojās man svarīgs notikums – dzejoļu grāmatas izdošana. Tā notika ar vairāku cilvēku palīdzību, un grāmata „Spogulis akā" tagad ir atrodama apkārtnes bibliotēkās.
Ejot tālāk un domājot par draudzi, vēlos, lai mēs vairāk un vairāk taptu par Kristus Karaļa draudzi. Šai ziņā ir par ko priecāties un uz ko atskatīties, jo šogad notika virkne svētku, kas prasīja lielu ieguldījumu, bet bija īpaši skaisti. Nāk prātā Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena ar ziedu paklāju altāra priekšā, tāpat Kristus Karaļa svētki – mūsu draudzes titulsvētki. Tie vainagojās ar draudzei uzdāvinātu Boni-busu, ko bijām lūguši labdarības organizācijai Vācijā.
– Kādam nolūkam kalpos jauniegūtais buss?
– Esot Vācijā un to pirmoreiz uzlūkojot, kopā ar Albertu Cibuli un Jāni Irbi priecājāmies, ka mašīna izskatās gandrīz kā nelietota. Transportlīdzekli iepriekšējie saimnieki ir saudzējuši, un mūsu draudzei tas ļoti noderēs. Varēsim braukt uz Aglonas baziliku, uz nakts lūgšanām vai plānot bērnu un jauniešu braucienus, tāpat senioru atpūtas izbraukumus. Draudze bieži dodas uz lūgšanu un kultūras pasākumiem Latvijas dažādās vietās. Jaunais buss noderēs mantu vešanai, kad augustā svētceļojam uz Aglonu, kā arī izbraukumos uz Polijas kalniem.
– Tikko draudzē ievēlēti cilvēki, kas no laju vidus pārstāvēs Madonas Kristus Karaļa katoļu draudzi.
– Tas patiešām ir liels sasniegums, beidzot tika izvēlēta draudzes vecākā un draudzes saimnieks – ar Venerandas Peļņas un Mareka Kušnera personīgu piekrišanu esam to veikuši. Priestera un draudzes sadarbībā tas ir ļoti nozīmīgs punkts.
No saimnieciskām lietām vēl gribu pieminēt darbu, kas tika paveikts, lai baznīcu pieslēgtu Madonas pilsētas kopējai kanalizācijai. Pēc baznīcas uzbūvēšanas, tātad vairāk nekā astoņdesmit gadiem, beidzot (21. gadsimtā!) tas īstenojies.
– Vai šogad nav vairāk iets arī ekumenisma virzienā? Esat labāk pazīstams ārpus draudzes, turpināt sadarbību ar pašvaldību.
– Neredzu to kā spilgtu jaunu iniciatīvu, bet priecājos par šī virziena turpinājumu. Sadarbība bija arī ar iepriekšējo novada domes priekšsēdētāju, tāpat jau iepriekš piedalījos Zinību dienas pasākumos pilsētas skolās. Protams, ir prieks, ka varu šo darbu turpināt jaunā novada domes priekšsēdētāja kontekstā. Bija iespēja Agri Lungeviču apmeklēt personīgi, padalīties informācijā par norisēm draudzē. Kā priesteris kopā ar draudzi arī aizlūdzām par priekšsēdētāja veselību, devām ziņu, ka esam ar viņu.
Līdzīgi ir ar ekumenismu. Krusta ceļš cauri pilsētai Lieldienu laikā, kapusvētku dievkalpojumi – tur labu laiku jau sadarbojamies. Jaunums, pie kā nonācām pēc svētbrīža 18. novembrī luterāņu baznīcā, ir tas, ka kopā ar citu konfesiju garīdzniekiem atradām domu ik pēc trim mēnešiem satikties uz kopīgu lūgšanu un pieredzes apmaiņu. Tas patiešām ir Latvijas jubilejai veltītā ekumeniskā dievkalpojuma auglis.
Sadarbību, iespējams, stiprinājusi arī mūsu draudzes atsaucība, kad Madonas evaņģēliski luteriskajai draudzei šā gada janvārī bija pārbaudījums ar baznīcas kurtuvi, kas izdega. Sniedzām palīdzību, un tas ir satuvinājis.
– Kristus dzimšanas svētku svētbrīdis kādu laiku iepriekš, lai uz to varētu pulcēties lielāks skaits cilvēku, notika Madonas kultūras namā. Šogad, tāpat kā pērn, Svētā Mise tiks svinēta baznīcā.
– Par Kristus dzimšanas svētku vigilijas norisi baznīcā – savās mājās – esmu saņēmis tikai pozitīvas atsauksmes. 24. decembrī Madonas katoļu baznīcā būs divas Svētās Mises, un ikviens var nākt un atrast tajās vietu. Lielākais izaicinājums ir cits – lai iespējami dziļi mēs piedzīvotu šī notikuma kvalitāti. Nereti dzirdu komentārus, ka adventā – Kristus gaidīšanas laikā – daudzās vietās ir adventa vainagi, bet cilvēki neizprot to simboliku un jēgu. Kas tad tiek gaidīts, un kas īsti atnāks? Ko mēs svinam, par ko lūdzamies, un kur ir dzīvais Jēzus? Kā priesterim man ļoti svarīga šķiet cilvēku garīgā sagatavošanās, izpratne par grēksūdzes sakramentu. Un šai ziņā ir prieks par draudzi, jo gan Kristus Karaļa svētku laikā, kad pie mums viesojās viespriesteri, gan adventā cilvēki devās pie grēksūdzes. Līdz ar to Dieva žēlastībai šķēršļus nevarēs likt grēks, un dvēsele varēs sastapties ar dzīvo Jēzu.
Vēl svarīgs ir jautājums, kā mēs katrs iesaistāmies svētku veidošanā. Baznīcas sakopšana, izrotāšana, kopīgas lūgšanas, kora gatavošanās svētkiem, apsveikumi – tur redzu izaicinājumu visiem. Lai nav tā, ka esam skatītāji ar sakrustotām rokām uz krūtīm, bet lai gribam piedalīties, veidojot skaistus svētkus kopā. Tas attiecas arī uz Jaunā gada sagaidīšanu vai draudzes eglīti. Lai, pirmkārt, caur liturģiju iesaistāmies dievišķajā kontekstā, bet lai svētkus pastiprinām, pievienojot tiem savu sirdi un esot kopā ar citiem.
– Nākamgad Madonas katoļu baznīca svinēs 85 gadu jubileju. Ēka nav spožā tehniskajā stāvoklī, tāpēc tiek domāts par tās remontu.
– Par šo jautājumu bijušas vairākas sarunas ar arhibīskapu Zbigņevu, arhitektiem, un draudzes padomes decembra sanāksmē Jānis Liepiņš vēlreiz informēja par baznīcas ēkas apsekošanu, tās stāvokli, izstrādātajiem materiāliem un nepieciešamajiem darbiem. Nākamajā gadā uzņēmums, kurā Jānis strādā, šīm lietām pievērsīsies pastiprināti, un pieļauju, ka baznīcas jubileja būs vēl viens impulss problēmas veiksmīgai risināšanai.
– Draudze jau vairākus gadus iesaistās „Baznīcu nakts" pasākumos. Otro gadu Madonas katoļu baznīcā īstenosies arī iniciatīva „Gaisma Latvijai".
– 28. decembrī pulksten 19.15 mūsu baznīcā viesosies mūziķe Ilze Fomina un tenors Juris Vizbulis. Vēlos, lai tas nav koncerts, bet vairāk kā kopīga lūgšana ar mūzikas starpniecību. Bībelē teikts, ka ticība rodas no Dieva vārda dzirdēšanas, tāpēc, ja klātesošs ir Dieva vārds, šāds formāts ir piemērots baznīcas un ticības dzīvei. Ja pasākumā piedalās augsta līmeņa mākslinieki, bet tie kaut kādā mērā apēno Dievu un Viņa vārdu, tas nav pasākums draudzei. Tāpēc Madonas katoļu baznīcā 28. decembra vakarā kopīgi lūgsimies, ieklausoties mūziķu balsīs, sniedzot mājas izjūtu visiem, kas ir aktuāli ticīgi, un gaidīsim pārējos, kas vēlas jautāt par Dievu un grib iepazīt baznīcas dzīvi. Lai tā būtu laba garša un svētki mums visiem!
– Kāds būtu jūsu vēlējums Kristus dzimšanas svētkos?
– Gribu novēlēt, lai mēs domātu par savām sirdīm un dzīvi. Tā ir Dieva Betlēme mūsdienās, kurā Jēzus grib ienākt caur ticību, lūgšanu, liturģiju. Ļaut Dievam nākt, jo Viņš ievēro cilvēku brīvību un pats durvis nelauž. Vispirms ir jāatveras: „Jēzu es gribu Tevi sagaidīt savā sirdī, un, kaut esmu grēcinieks, esmu Tavs dēls!" Tātad vēlu drosmi un atvērtību. Otrkārt – lai katrs no mums, kas esam atvērti Dieva mīlestības klātbūtnei, to darām kopā. Lai cilvēki nebaidās no pārējiem, lai veido attiecības. Jēzus atnākšana ir kā krusta vertikālais baļķis, bet mirklis, kad pievēršamies otram cilvēkam, ir horizontālā baļķa daļa. Tikai to respektējot, varam veidot Dieva mīlestības īsto apmaiņu.
Un noslēgumā – visus, kuri svinēs Jēzus dzimšanas svētkus un ieies Jaunajā gadā, lai svētī Visvarenais Dievs – Tēvs, Dēls un Svētais Gars! +
21.12.2018.