Aizvadītā gada nogalē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšniecei pulkvežleitnantei INGAI RANDAREI tika piešķirta Valsts policijas II pakāpes „Kriminālpolicijas Goda zīme" par izcilo profesionalitāti kriminālpolicijas darbā. Nopelni pamanīti ne vien vadības līmenī, arī darbā ar cilvēkiem un sadarbībā ar laikrakstu „Stars" vienmēr ir jūtama Ingas Randares mīlestība un patriotisms pret darāmo, palīdzot iedzīvotājiem.
Dzimusi un uzaugusi Kalsnavā, Inga Randare atzīst, ka pamatus tālākajai dzīvei ielikuši vecāki, kas ir viņas stiprais balsts, kā arī pedagogi un darbaudzinātāji. Jau kopš bērnības viņu saista Agatas Kristi kriminālromāni, detektīvi – tos lasa joprojām. – Nepietiek vēl ar darbu, arī brīvajā laikā lasu šīs grāmatas un turpinu šķetināt noziegumus, – smej Inga Randare.
Sākotnēji nav bijis domas par darbu policijā, tā radusies augstskolas laikā, kad Juridiskajā fakultātē pasniedzējs ar dzīviem piemēriem stāstīja par policijas darba ikdienu, kas aizrāvis. Vienlaikus Inga absolvējusi arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, tam sekoja maģistra studijas Policijas akadēmijā.
Darbu policijā Inga Randare uzsāka Valsts policijas Rīgas Latgales iecirknī (pēc tagadējā nosaukuma) tieši pirms 16 gadiem – 2002. gada janvārī.
– Kāds ir bijis jūsu dzīves ceļš līdz darbam Madonas policijas iecirknī?
– Ģimenes apstākļu dēļ un, tā kā arī dzimtā puse sauca atpakaļ, 2006. gadā atgriezos Madonā, un 9. oktobrī es sāku strādāt Madonā par izmeklētāju. Inspektore, vecākā inspektore, 2013. gadā – kriminālpolicijas priekšnieka vietniece. Pēc diviem gadiem bija paaugstinājums – jau kā kriminālpolicijas nodaļas priekšniece.
Šobrīd ir vēl papildu pienākumi. Jau vairāk nekā gadu pildu visa Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieka vietnieka pienākumus, kas ir visa reģiona izmeklēšanas priekšnieka pienākumi, tā kā šī vieta ir vakanta un biroja vadība ir uzticējusi veikt šos pienākumus. Kopš pagājušā septembra esmu arī mācībspēks Latvijas Policijas koledžā – esmu personālapmācības speciāliste, apmācu Vidzemes reģiona kriminālpolicijas darbiniekus. Labprāt dalos ar Madonas iecirkņa praksi, ir diezgan daudz sarežģītu noziegumu, ko esam atklājuši, par ko varu pastāstīt un pamācīt.
Turklāt esmu arī pārrunu vedēja krīzes situācijās – ķīlnieku sagrābšanas un terorisma gadījumos. Vidzemē šādi speciālisti ir tikai divi, kas apmācīti šādām situācijām. Par laimi, terorisma vai ķīlnieku sagrābšanas gadījumu nav bijis, taču pārrunu vedēju prasmes pielietojam gadījumos, kad cilvēki vēlas veikt pašnāvību, apdraudot sevi vai apkārtējos. Manā pieredzē bijuši divi tādi gadījumi – pirms vairākiem gadiem Ērgļu pusē, un pagājušā gada Jāņos kāds vīrietis bija uzlīdis LMT tornī. Par laimi, abos gadījumos situācija tika veiksmīgi atrisināta. Kaut gan terorisma draudi Latvijā ir zemi, labāk būt tiem sagatavotiem, un pozitīvi, ka Latvija šai ziņā gājusi uz priekšu. Kā nekā NordOst gadījums Krievijā parādīja, cik svarīga ir pārrunu vešana krīzes situācijās.
– Daudzie darba pienākumi rada ļoti noslogotu dienas grafiku – kā visu paspējat?
– Darbdiena noteikti ilgst krietni vairāk nekā 8 stundas, un darbi ir saplānoti minūti minūtē. Pirms mūsu sarunas iepriekš tā padomāju un sapratu, ka esmu laimīgs cilvēks, jo daru to, kas man ļoti patīk. Uz priekšu dzen patriotisms gan pret savu darbu, gan Madonu, gan valsti kā tādu – to mācu arī savai meitai un ar prieku redzu, ka viņai patriotisms piemīt.
Diezgan bieži izskan, kam arī piekrītu, ka darbs policijā ir misijas darbs. Ja to dara tikai darīšanas pēc, drīzāk agrāk, nekā vēlāk pienāk tas brīdis, kad darbu policijā vienkārši pamet. Tādēļ uzskatu, ka mūsu darbinieki visi ir sava darba entuziasti un patrioti.
– Saņemtā „Goda zīme" un arī daudzie iepriekšējie apbalvojumi, pateicības noteikti ir pieredzes un veiksmīgā komandas darba, ko vadāt, rezultāts.
– Pieredzi un profesionalitāti var iegūt, tikai strādājot gadiem, ne dienas laikā. Viena no panākumu ķīlām – profesionāli darbinieki. Skatoties kopējās reģiona izmeklēšanas tendences, Madonā ir vieni no labākajiem izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem. Kolektīvā ir izmeklētāji, kuri nostrādājuši vairāk nekā 25 gadus – rutīna nav iestājusies, bet ir uzkrāta ārkārtīgi liela zināšanu bāze, ko var nodot arī jaunajiem darbiniekiem. Tas daudz ko liecina, ka 2017. gada Policijas dienā nozīmīgo apbalvojumu-krūšu nozīmi „Par cītību policijā" saņēma Kriminālpolicijas nodaļas inspektors kapteinis Andris Turkins. Šie saņemtie apbalvojumi ir kolektīvā darba atspoguļojums un ikkatra darbinieka apbalvojums, jo visa pamatā ir sadarbība, veiksmīgs komandas darbs.
– Subjektīvi spriežot, strādāts tiek labi, Madonas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā uz ielas varam justies droši.
– Uz to darbs vienmēr ticis vērsts. Arī atklāšanas procents liecina, ka ar katru gadu šis darbs ir plusā – pērn atklāts par 3,1% vairāk noziegumu nekā iepriekš. Protams, nekad noziegumu atklāšanas procents nebūs 100%, bet patiešām strādājam ar pilnu atdevi, katra lieta tiek izskatīta un rūpīgi izmeklēta. Salīdzinot ar manu laiku Rīgā – tur šo lietu ir ārkārtīgi daudz, tādēļ nereti izmeklēšanas darbā var iezagties rutīna. Madonā ir cita nostāja, tu saproti, kāpēc to dari, ka aiz katras lietas ir cilvēks – cietušais.
Uzskatu, ka Madonas policijas darbs tiešām ir salīdzinoši citiem novadiem priekšā. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad noziedzīgās grupas pārceļ savu darbību uz blakus teritorijām, jo šeit negrib riskēt tikt notverti.
Piemēram, 2015.-2016. gadā organizēta grupa veica zādzības no „Latvijas valsts mežu" krautuvēm, to aizturēja tieši Madonas iecirkņa darbinieki. Pozitīvais rezultāts – tādējādi tika pārtraukta zādzību izdarīšana no krautuvēm visā Vidzemes reģionā. Bija periods, kad nepārtraukti tika veiktas degvielas zādzības, arī tur atklājām noziedznieku grupu.
Pirms diviem gadiem kādam zemniekam tika izkrāpta traktortehnika 46 tūkstošu apmērā – saprotams, ka ar to arī visa saimniekošana zemniekam beigtos. Veicot ārkārtīgi lielu darbu vairāku diennakšu garumā, izdevās tehniku atrast Ulbrokas pusē. Noziedznieku grupa no Jūrmalas, kuru organizēja ieslodzījumā esošs cilvēks, tika atklāta, notiesāta.
Praktiski visās noziedzīgajās grupās darbojušies ne mūsu novada iedzīvotāji, bet gan Cēsu, Gulbenes, Alūksnes, Rīgas un citu pilsētu viesmākslinieki. Kādā aizturēšanā aizturētais no Bauskas arī atzina: „Nu kāpēc mēs uz to Madonu atbraucām!"
Esam iecirknis, kurš izmeklēšanas gaitā ielien ne tikai savā, bet arī nedaudz tālākās teritorijās. Piemēram, akcizētās preces esam atsavinājuši gan Viļānos, gan Daugavpilī, gan Gulbenē. Tomēr neaprobežojamies ar preču konfiscēšanu vien vai mazo tirgotāju aizturēšanu, bet ejam pa to ķēdīti arvien tālāk, lai, tā sacīt, nocirstu to galvu. Pērn akcizēto preču jomā bijuši ļoti labi rezultāti – atsavināti 559,06 litri alkohola, 285 l brāgas, 6 alkohola aparāti, 295 864 cigaretes, 720 l degvielas, sastādīti 88 administratīvā pārkāpuma protokoli akcizēto preču jomā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, visi šie rādītāji ir auguši.
– Kādas noziedzīgās tendences varbūt uztrauc šobrīd?
– Gads iesācies gana nemierīgi, ir daudz ģimenes, sadzīvisku konfliktu. Noskaņojums ir agresīvs. Pozitīvi, ka ar 1. janvāri stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā – likumdevējs paredzējis – ja persona neraksta iesniegumu par viegliem miesas bojājumiem ģimenē (ja cilvēki ir laulāti, viņiem ir kopēja saimniecība vai bijuši laulātie), bet par tādu situāciju ziņo kaimiņi vai citi tuvi cilvēki, tiek veikta izmeklēšana. Iepriekš bija paredzēta tikai privātā apsūdzība. Bieži vien iesniegums sākotnēji tika uzrakstīts, bet pēc laika bija tā saucamais atsaukums. Tad kriminālprocess bija jāizbeidz. Līdz ar izmaiņām likumdošanā varam šos gadījumus izmeklēt arī tad, ja pats cietušais neraksta iesniegumu. Tas domāts, lai cilvēkus vēl vairāk pasargātu no vardarbības ģimenē, jo tā diemžēl ir aktuāla problēma. Diezgan daudz mūsu pusē izmanto iespēju griezties tiesā, lai tiktu piešķirta pagaidu aizsardzību pret varmāku. Pērn bijis 41 lēmums par šādu nošķiršanu, un policija arī kontrolē, lai tas tiktu ievērots.
– Pieņemu, ka darbs nereti tiek paņemts līdzi arī uz mājām…
– No darba vislabāk atslēgties izdodas ar cilvēkiem, kuri nav saistīti ar policijas ikdienu. Jo ar kolēģiem ārpus darba satiekoties, pasportojot, vienmēr sarunas ļoti ātri atgriežas pie darba. Cik jau tā laika atliek, cenšos nodarboties ar aktīvo atpūtu. Ziemā ļoti patīk distanču slēpošana, tāpat visu gadu – nūjošana, pastaigas.
Tomēr no darba atslēgties ir grūti. Godīgāk būs teikt, ka domas par to ir tuvu 24 stundām diennaktī. Informācijas apmaiņa notiek nemitīgi, kopš esmu šajā amatā, ne brīdi neesmu varējusi izslēgt telefonu – pat ne atvaļinājumā.
Palīdz tas, ka patīk darāmais, citādi tas nogulsnētos un sakrātos ļoti ātri. Viegli pateikt: „Neņem visu pie sirds!" Bet ir gadījumi, kuros vienkārši nevar citādāk. Gadījumi, kuri pieķeras sirdij un par kuriem līdzi pārdzīvo vairāk.
– Kas noticis, to mainīt nevar, bet var censties panākt taisnīgumu.
– Tieši tā, cietušajiem ir svarīgi saprast, ka viņi nav vieni, ka policijā viņiem maksimāli centīsies palīdzēt. Reizēm skumji noskatīties, ka bērnus biedē ar policiju. Tā nevajadzētu darīt, cilvēkam ir jāsarod ar domu, ka policija ir iestāde, kur viņam palīdzēs. Priecē sabiedrības pētījumi, kas liecina – cilvēku uzticība policijai aug, un policija arī kļūst sabiedrībai arvien pieejamāka.
AGRA VECKALNIŅA foto
26.01.2018.