Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Madonas reģionālajā nodaļā šogad risinājušies dažādi notikumi – atzīmēta VSAA 25 gadu jubileja, nodaļas vadītāja MAIJA BIEZĀ šajā amatā aizvadījusi trīsdesmit piecus gadus un devusies pelnītā atpūtā, bet jau pēc jaunā gada nodaļas struktūrā gaidāmas pārmaiņas.
– VSAA sistēmā ir ierasta prakse – tiklīdz tiek sasniegts pensionēšanās vecums, ir jāpārtrauc darba attiecības, lai gan cilvēks varētu vēl daudzus gadus veikt sev uzticētos pienākumus.
– Šis ir pašsaprotams fakts, un es to esmu pieņēmusi. Jau biju sagatavojusies, ka arī man reiz būs jāpārtrauc aktīvās darba gaitas. Šāda prakse aģentūrā ir ierasta, un ikviens nodaļas vadītājs, kurš ir sasniedzis attiecīgo vecumu, ir devies atpūtā. Jau četrdesmit četrus gadus strādāju nodaļā, bet decembrī aprit trīsdesmit pieci gadi, kopš esmu tās vadītāja. Savukārt šā gada septembrī apritēja desmit gadu, kopš tika izveidots reģions. Ir aizvadīti daudzi ražīgi gadi.
– Atskatoties uz aizgājušo laiku VSAA Madonas reģionālajā nodaļā, kāds tas ir bijis?
– Palūkojoties atpakaļ, es laiku vērtēju caur pateicībām kolēģiem, bet par sevi runāju nelabprāt. Vissvarīgākie ir bijuši tie cilvēki, ar kuriem kopā esmu strādājusi. Viss mainās – normatīvie akti, likumi, darba apstākļi, pienākumi un uzdevumi, arī cilvēki. No ikviena mācījusies esmu arī es pati. Kad sāku strādāt, man bija daudz labu padomdevēju. Šie cilvēki ir bijuši ar lielu atbildības izjūtu, līdz ar to viņi ar šo attieksmi pret darbu palīdz arī kolēģiem iejusties darbā, uzticētos pienākumus veikt ar stingru nostāju. VSAA strādā cilvēki, kuriem šis darbs ir sirdsdarbs. Lauku reģionos darbavietu nav tik daudz, cik varbūt gribētos, līdz ar to uz VSAA atnāk cilvēki un šeit arī nostrādā daudzus gadus. Rīgā, piemēram, situācija ir citādāka un kadru nokomplektēšana tik raiti nevedas. Tas darbs, ko mēs darām, cilvēkiem vienmēr ir bijis vajadzīgs. Savulaik Madonā daudzas lietas esam darījuši pirmie Latvijā. Viena no tām – klientu apkalpošanas zāle. Sākām veidot vēsturisko datu bāzi, vācām darba grāmatiņas un reģistrējām darba stāžu.
– Uz nodaļu cilvēki nāk dažādās situācijās, lielākoties, lai pieprasītu dažādus pabalstus, saņemtu pakalpojumus.
– Laika gaitā ir mainījušies darbavietas nosaukumi, līdz 1992. gadam tā bija rajona izpildkomitejas sociālās nodrošināšanas nodaļa. Centralizētā pakalpojuma izmaksa norisinājās caur Rīgu. Tad ieviesa sociālo nodokli. Vēl pēc tam izveidojās Labklājības ministrija. Līdz 1997. gadam VSAA reģistrēja darba devējus, iekasēja iemaksas. Kad sistēma tika atstrādāta, viss tika nodots Valsts ieņēmumu dienestam. VSAA palika tikai pie izmaksas. Kamēr bijām rajona izpildkomitejas struktūrvienība, mūsu pārziņā bija arī pansionāti, dalīja sanatoriju uzturzīmes. Laika gaitā pienākumi ir mainījušies vairākkārt. Sākumā tās bija pensijas un ģimenes pabalsti, šobrīd ir arī slimības un bezdarbnieku pabalsti, kā arī dažādu invaliditātes grupu pabalstu izmaksas, audžuģimenes un starptautiskie pakalpojumi.
– Domājot arī par klientiem, tiek piedāvāta iespēja iesniegumus iesniegt elektroniski. Vai jaunā struktūra ietekmēs VSAA klientus?
– Šī iespēja ir ļoti laba, jo ne visiem ir iespējams ierasties nodaļā. Bet tajā pašā laikā cilvēkiem ir ļoti nozīmīga arī komunikācija, un bieži vien ierašanās VSAA vai citā iestādē sniedz šo iespēju. Tāpat labi strādā vienotie klientu apkalpošanas centri, kuros tiek pieņemti iesniegumi.
Jaunā struktūra vēl tiek veidota. Pašlaik Madonas reģiona virsuzraudzību veic Valmieras reģionālās nodaļas vadītāja Dzintra Pužule. Arī administratīvo funkciju izpilde, pateicoties IT atbalstam, kļuvusi efektīvāka. Manā pārziņā bija piecu bijušo rajonu nodaļas, kurās pirms desmit gadiem katrai bija savs vadītājs. Klienti šo apvienošanos neizjuta, jo klientu apkalpošanā tas izmaiņas nenesa. Tāpat arī tagad –
visas VSAA klientu apkalpošanas vietas saglabājas. Kopš 2016. gada darbojas VARAM rosinātie klientu apkalpošanas centri visos novadu centros, tādēļ iedzīvotājiem no Varakļāniem, Ērgļiem, Lubānas vai Cesvaines VSAA pakalpojumu dēļ uz nodaļu jābrauc pavisam īpašos gadījumos.
– Liels darbs tiek ieguldīts katru reizi, kad notiek pensiju indeksācija.
– Minimālā pensija vai sociālā nodrošinājuma pabalsts noteikti nav tās summas, kuras varētu nosaukt par labām. Bet jautājums – kāpēc bieži tās summas ir tik mazas? Tiem, kuriem ir ilgs darba stāžs (virs 30 gadiem), pensiju aprēķina pēc vidējās darba algas valstī. Ja pēc 1996. gada nav veiktas iemaksas, tad arī iznākums nav pozitīvs. Diemžēl cilvēki paši neaizdomājas par šo jautājumu, līdz ar to ir izbrīns par pensijas apmēriem. Iznākums lielā mērā ir atkarīgs no pašu cilvēku ieguldījuma.
Pa reizei nosakām, ka Saeima un valdība gādā, lai mums nepietrūkst darba. Katrs lēmums par pensiju un pabalstu apmēriem mums ir sava veida izaicinājums. Lai gan mums ir laba datu bāze un IT atbalsts aprēķinu veikšanai, ir tomēr aprēķini, kurus veic inspektori. Viens no pēdējiem lielajiem darbiem bija krīzes un pēckrīzes gados piešķirto pensiju pārrēķināšana. To piešķiršanā bija piemērots negatīvs pensijas kapitāla indekss. Aprēķinu ietekmē daudzi apstākļi: vai ir strādāts pēc pensijas piešķiršanas, vai aprēķinā piemērota vidējā iemaksu alga valstī, vai citi apstākļi. Arī nākamajā gadā paredzētā minimālo apmēru paaugstināšana prasīs pārbaudīt katru papīra lietu.
– Minējāt, ka jums ļoti būtiski ir pateikt paldies līdzcilvēkiem, kolēģiem.
– Apbalvojumi, pateicības ir dokumentēts vērtējums par kādu uzdevumu vai darba posmu, tuvojoties vērā ņemam notikumam. Daudzkārt esmu aģentūras vadībai ierosinājusi izteikt pateicību vai pasniegt atzinības rakstu darbiniekiem, kuru ieguldījums, attieksme pret darbu bijusi būtiska nodaļas pienākumu izpildē. Patīkami, ja mans ierosinājums ir atbalstīts, jo, manuprāt, ir svarīgi pamanīt, vai jaunajam kolēģim ir interese par darbu, viņš vēlas mācīties, apgūt vairāk, tādēļ tas jānovērtē. Pēdējos gados saņemtās pateicības par ilggadību uztveru kā vērtējumu tam, ka VSAA Madonas nodaļā strādā prasmīgi, darbspējīgi cilvēki, kas sekmīgi tiek galā arī sarežģītās situācijās. Vienus darbā uzaicināju, kad vēl nebija konkursu sistēmas, citi sevi apliecinājuši vakanto amatu pretendentu konkursos, bet visi cenšamies cits citu atbalstīt un darbu izdarīt.
– Novembrī, īsi pirms valsts svētkiem, saņēmāt Madonas novada pašvaldības apbalvojumu. Vai tas jums bija pārsteigums?
– Jāatzīstas, novembrī saņēmu ne vien novada Atzinību, bet arī Labklājības ministrijas Pateicību. Prieks par to, ka pamanīts mūsu nodaļas veikums, cenšanās gan sniegt iedzīvotājiem svarīgu informāciju, gan operatīvi apstrādāt dokumentus, lai neaizkavētos naudas izmaksa. Un prieks arī par to, ka no kolēģiem saņēmu daudz labu vēlējumu un bija mirklis apstāties kopīgam pārdomu brīdim.
– Šobrīd aktīvās darba gaitas ir beigušās. Kā aizpildāt brīvo laiku?
– Pensijā esošie kolēģi teikuši, ka pirmajā mēnesī jūtas kā atvaļinājumā, pēc tam dienām būs jāatrod jauns ritms. Protams, pietrūks regulārās informācijas apmaiņas ar citu nodaļu vadītājiem, ikdienas satikšanos ar kolēģiem; droši vien arī sarunu ar dažu klientu, kuri periodiski pastāsta, ka aģentūra vainīga, ka viņam nav apdrošināšanas stāža, vai gara rinda pie ārsta.
Atzīšos, apskaužu rokdarbnieces un cilvēkus, kas apveltīti ar muzikalitāti, jo viņi ar savu prieku spēj iepriecināt citus. Man šo talantu nav. Ziemā ceru lasīt grāmatas, kas plauktā gaida atvēršanu. Tuvojoties pavasarim, gādāšu sēklas un būs jāaudzē stādi, jo vairumu dārzā stādāmā izaudzēju pati. Nu jau puķu stādījumi ir lielāki par kartupeļu lauciņu. Tad būs klāt vasara, kad jāsadala laiks starp dārzu, mazbērniem un kādu izbraukumu.
– Viens no jūsu vaļaspriekiem ir ceļošana.
– Pirmo lielāko ceļojumu nopelnīju par uzvaru republikas pensiju inspektoru konkursā 1981. gadā. Toreiz biju Gruzijā un Armēnijā – jūsmoju par braucienu pāri Sevana pārejai, hačkari – armēņu krusta akmeņiem, Suhumi ar īpašo augu valsti. Vēlākos gados būts diezgan daudzos braucienos uz Eiropas valstīm: Poliju, Vāciju, Itāliju, Norvēģiju un citām, bet īpaši valdzina Austrija. Pēdējos gados visa saime dodamies nelielos izbraukumos pa Latviju, Lietuvu, Igauniju. Pasaulē ir bezgala daudz skaistu, krāšņu vietu, bet arī tepat tuvumā ir daudz skaistā. Šā pavasara atklājums bija karsta kritenes Biržu rajonā Lietuvā, Ēģiptes luterāņu baznīca un kapsēta Medumu pagastā.
27.12.2019.