Pagājušajā piektdienā Madonas novadu darba vizītē apmeklēja Ministru prezidente LAIMDOTA STRAUJUMA. Sarunā ar „Staru" viņa gan pozitīvi novērtēja darbu, kas veikts, rekonstruējot pirmsskolas izglītības iestādi „Saulīte", jo arī Rīgā tikai retais bērnudārzs var lepoties ar baseinu, gan uzteica SIA „Lazdonas piensaimnieks" orientēšanos ne tikai uz tradicionālo produktu – piena, kefīra, krējuma – ražošanu, bet arī savas jomas atrašanu ar tādiem ražojumiem kā debesmanna un rjaženka, kas, viņasprāt, ir Latvijā labākā. Piedāvājam jūsu uzmanībai interviju ar premjeri.
– Valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm minēta attīstības veicināšana reģionos. Kā plānojat to nodrošināt?
– Nākamajos septiņos gados lauku attīstībai būs pieejami 2,68 miljardi eiro. Tas dos iespēju attīstīt esošos un veidot jaunus lauksaimniecības uzņēmumus. Pašvaldībām Zemkopības ministrija (ZM) ir ieplānojusi atbalstu to ceļu rekonstrukcijai, kas ved uz lauku ražotnēm, taču svarīgākais reģionu attīstībai ir izglītība, jo bez tās lielus uzņēmumus laukos izveidot nespēsim. Laukiem nepieciešami jauni, izglītoti, radoši cilvēki. Izglītības (jo īpaši profesionālās) jomā vēl ir ļoti daudz darāmā. Reģionu attīstība ir pamatoti izvirzīta par vienu no prioritātēm. Lauksaimniecības un pārtikas produkti no kopējā Latvijas eksporta veido 20%, bet mežs dod vēl 16%. Tas nozīmē, ka ZM pārraudzībā esošās nozares Latvijas ekonomikai ienes vairāk nekā 2 miljardus eiro. Perspektīvā zemkopībai būs vēl lielāka nozīme, jo klimata pārmaiņu dēļ lauksaimnieciskā ražošana pārcelsies uz mērenā klimata joslu.
– Edmunds Sprūdžs, savulaik vadot VARAM, vēlējās turpināt administratīvi teritoriālo reformu, mazos novadus pievienojot lielajiem. Vai šī iecere, mainoties ministriem valdībā, ir saglabājusies?
– Ideja par novadu apvienošanu ir bijusi aktuāla vairākkārt, taču nav runa par piespiedu apvienošanu. Pirmoreiz par 30 novadu izveidi tika runāts Eināra Repšes valdībā, arī vēlāk ik pa laikam tiek runāts par novadu skaita samazināšanu. Lielākoties tie pagasti, kas apvienojušies lielajos novados, ir apmierināti. Ja pirms krīzes reforma netiktu veikta, situācija, kad Latvijā pastāv vairāk nekā 500 pašvaldību, nebūtu viegla. Ceļš uz lielajiem novadiem turpināsies, jo, apvienojoties ar lielajiem, mazie pagasti, kas ir attālināti no centra, attīstoties teritorijai kopumā, tikai iegūst. Raugoties objektīvi, lielāki novadi spēj labāk attīstīties, ir konkurētspējīgāki, kā arī spēj nodrošināt iedzīvotājiem labākus apstākļus. Agri vai vēlu pašvaldībām vajadzēs turpināt apvienošanos, taču, zinot to, cik grūti gāja ar iepriekšējo reformu, par piespiedu mehānismu nevaram runāt.
– Turpinās diskusija par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondu sadalē šim plānošanas periodam. Finansējumu paredzēts sadalīt pēc principa 9 + 21. Vai arī mazās pašvaldības, kas nav starp 30 minētajām, varēs pretendēt uz fondu līdzekļiem?
– Ideja par to, ka arī mazajām pašvaldībām būtu pieejams finansējums no pilsētvides līdzekļiem, ir guvusi konceptuālu atbalstu Lielo pilsētu apvienībā. Vēl ir jāvienojas ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS). Pašreizējās ieceres paredz, ka 10% no pilsētvides finansējuma varētu nonākt mazo novadu rīcībā un konkursa kārtībā tie varētu pretendēt uz līdzekļiem noteiktu attīstības projektu realizācijai. Piemēram, kādā novadā ir izveidota ražotne, taču nav sakārtota infrastruktūra. Konkursa kārtībā novads varēs pretendēt uz līdzekļiem, lai šo jautājumu atrisinātu.
Perspektīvā lielāko daļu no darbavietām nodrošinās pilsētas, tādēļ ir svarīgi sakārtot ceļus, lai cilvēki no lauku pagastiem varētu nokļūt savās darbavietās. Pagastos darbavietas lielākoties būs lauksaimniecības sektorā. Arī pilsētvides līdzekļu sadalījumam 9 + 21 nepieciešami skaidri principi. Vakar (3. aprīlī. – Aut.) Briselē tikos ar EK reģionālās politikas komisāru Johanessu Hānu. EK uzskata, ka finansējums jāsadala ar konkursa palīdzību. Mūsuprāt, tas varētu būt pašvaldību attīstības stratēģiju konkurss. Par to, kā konkursu organizēt, vienosimies ar LPS. Mans personīgais viedoklis ir, ka pašvaldībai, kas izveidojusi savu stratēģisko attīstības programmu un izpildāmu laika grafiku, kurā fondu līdzekļus realizēt, vajadzētu uzticēt šo finansējumu, jo pati pašvaldība vislabāk zinās, kur tai jāiegulda līdzekļi.
– 1. maijā beidzas zemes iegādes moratorijs. Saeima aktīvi strādā pie grozījumiem likumā par zemes privatizāciju. Ir priekšlikumi gan par iegādājamās zemes apjoma ierobežošanu līdz 2000 ha, gan par zemes tirgošanu tikai to valstu pilsoņiem, kuru valstīs tiešmaksājumi uz vienu hektāru ir zemāki nekā Latvijai. Kādai, jūsuprāt, jābūt šo grozījumu galaredakcijai?
– Nedomāju, ka deputāta Jāņa Dombravas ierosinājumu par zemes tirdzniecības piesaisti tiešmaksājumiem varētu pieņemt, jo tas Latvijai var radīt problēmas ar tiesvedību. Tas, kādi grozījumi tiks pieņemti, būs atkarīgs no Saeimas deputātiem un zemniekus pārstāvošajām organizācijām. Manuprāt, uzmanība jākoncentrē uz tiem gadījumiem, kad ārvalstu kompānijas sadarbībā ar vietējām firmām strādā kā zemes uzpircēji, lai to pārdotu tālāk, nevis gadījumiem, kad ārvalstu zemnieki iegādājas zemi, lai nodarbotos ar lauksaimniecību un reāli ražotu produkciju. Ierosinājums par maksimālo īpašumā esošo lauksaimniecības zemes apjomu fiziskām un juridiskām personām, manuprāt, ir pieņemams. Daudzās valstīs šādi ierobežojumi jau ir ieviesti. Piemēram, Francijā maksimālais lauksaimniecības zemes apjoms ir 100 ha, un, ja ir vēlme pēc lielākas platības, tam nepieciešama īpaša pašvaldības atļauja. Par 100 ha Latvijas situācijā mēs nevaram runāt, taču 2000 ha ir pieņemams risinājums, ja vēlamies izvairīties no situācijas, ka vienam īpašniekam pieder nesamērīgi liela lauksaimniecības zemes platība.
– Tieši pirms nedēļas redakcijā viesojās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, un saruna galvenokārt noritēja saistībā ar notikumiem Ukrainā. Kāds ir jūsu skatījums uz šo starptautisko saspīlējumu?
– Krievija ir anektējusi Krimu. Tas ir nenoliedzams fakts, un ir pilnīgi skaidrs, ka ES to nevar atbalstīt. Ja Krievija virzīsies tālāk, tiks iedarbinātas ekonomiskās sankcijas. Lēmums par to jau ir pieņemts. Ja runājam par Ukrainu, ES tai jau ir sniegusi lielu atbalstu. Piešķirti 1,5 miljardi eiro, lai Ukraina spētu atrisināt savas primārās vajadzības. Norit darbs arī pie 11 miljardu eiro liela aizdevuma saņemšanas no Starptautiskā Valūtas fonda. Pēc Latvijas pieredzes zinām, cik stingras ir fonda prasības. ES ir piedāvājusi Ukrainai arī parakstīt asociācijas līguma politisko sadaļu, vēlāk varēs parakstīt arī ekonomisko. ES ir vienpusēji arī samazinājusi ievedmuitas tarifus Ukrainas produkcijai, tādējādi atvieglojot iespēju Ukrainai eksportēt savas preces uz ES. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Ukrainas ekonomikas attīstībā.
Ja runājam par Latvijas drošību, NATO ir paudusi gatavību palielināt militāro kontingentu Baltijas valstīs, jo Baltijas drošība vienlaikus ir arī NATO drošība.
Iepriekšējā valdības sēdē tika pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu Aizsardzības ministrijai. Arī veidojot nākamā gada valsts budžetu, viena no prioritātēm būs aizsardzība.
– Latvijas iedzīvotājus (jo īpaši uzņēmējus) visvairāk nodarbina jautājums par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju.
– Ja Krievija turpinās apdraudēt Ukrainas teritoriālo integritāti, ES ir gatava sankciju ieviešanai. Ļoti ceru, ka tas nebūs nepieciešams, taču EK pašlaik jau izstrādā iespējamo sankciju mehānismu, kā arī analizē iespējamo sankciju ietekmi uz ES tautsaimniecību. Ja sankcijas būs, tās tiks ieviestas etapu veidā. Pirmais etaps ir ieroču embargo, kas Latviju tieši neskar, taču nav noslēpums, ka tālāko plašāku sankciju gadījumā tieši Latvija būs viena no tām ES dalībvalstīm, kuras sankcijas ietekmēs vissmagāk. Ekonomikas ministrija ir veikusi trīs aprēķinu variantus. Konkrētus skaitļus neminēšu, taču var droši apgalvot, ka visgrūtāk klāsies enerģētikas un tranzīta nozarēm, taču vēlreiz vēlos atkārtot, ka pašlaik nav iemeslu, lai rīt vai parīt sāktos sankciju ieviešana. Tiesa, arī bez sankcijām Ukrainas krīze jau ir atstājusi savu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, jo, krītoties valūtas vērtībai un samazinoties pieprasījumam pēc Latvijas precēm, atsevišķi mūsu uzņēmumi, kuri
eksportē produkciju uz kaimiņvalstīm, ir cietuši zaudējumus.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto