Ērglēniete ILZE FELDBERGA nu jau pusgadu viesmīlīgi sagaida ceļotājus Ērgļu tūrisma informācijas centrā un tur rūpi par vietējā tūrisma piedāvājuma popularizēšanu. Tostarp arī viņas un vīra Mārča vadītais radošās atpūtas pagalms „Tiltiņi" un „Kandžas laboratorija" ir iecienītas pieturvietas. Uzzinot, ka divu bērnu mamma māk atrast brīvo laiku ne vien radošu rokdarbu apgūšanai, bet nu jau otro gadu darbojas arī Zemessardzē, rodas likumsakarīgs jautājums – kā viņa to visu paspēj?
Attīsta savu tūrisma piedāvājumu
Dzimusi un augusi Ērgļos, pēc vidusskolas viņa ieguvusi izglītību tūrisma jomā. Bijis grūti izvēlēties studiju nozari, jo padevies un interesējis daudz kas. Jau studiju laikā sapazinusies ar tagadējo vīru Mārci Feldbergu, kas Ērgļos ir ienācējs. „Viņš pilnīgi nejauši nopirka īpašumu 10 kilometrus no Ērgļiem, tad arī iepazināmies un kopš tā laika esam kopā," Ilze atminas. Pirms aptuveni desmit gadiem uzsākuši attīstīt savu tūrisma objektu Mārča iegādātajā īpašumā Sausnējas pagasta „Tiltiņos".
„Sākām kā ļoti mazs uzņēmums un lēnām augām, attīstījāmies, mēģinājām virzīties uz to, lai uzņemtu lielās grupas, korporatīvos pasākumus. Līdz tam arī aizgājām… un sākās kovids, kad viss atkal bija jāapgriež kājām gaisā – no lielām grupām jāpārorientējas uz ģimenēm, nelielām kompānijām. Tas atsvieda atpakaļ ne tikai finansiālajā izteiksmē, bet arī emocionāli, jo bijām gājuši uz to, attīstījuši, ieguldījušies, un tad – kā ar nazi viss nogriezts. Bija grūti pielāgoties, saprast, kā atkal tālāk strādāt," teic Ilze Feldberga.
Visiem tūrisma jomā strādājošajiem pēdējie divi gadi bijuši smagi, tomēr Feldbergu ģimene neatmetusi ar roku. Ģenerējuši jaunas idejas un pielāgojušies apstākļiem. Radošās atpūtas pagalms ar savu plašumu un vaļējā tipa ēkām ļāvis uz svinībām vai rotu kalšanas darbnīcām tikties – dažu brīdi tikai nelielām – kompānijām arī pandēmijas apstākļos. Kaut daži pajokojuši, ka „Kandžas Laboratorija" un bērni gluži neejot kopā, sākuši strādāt ar skolēnu grupām. Ilze smejot norāda: „Uz „Kandžas Laboratoriju" skolotāji var atbraukt Skolotāju dienā, savukārt bērniem ir dabas taka, metāla rotu kalšana, var rīkot nometnes; ir gana liels plašums, kur izvērsties. Lai gan atrodas vienuviet, tomēr šīs lietas ir nodalītas un cita citai netraucē."
Jautāta, kā sadalīti saimniekošanas pienākumi, Ilze Feldberga pastāsta, ka viņas pārziņā vairāk ir sociālo kontu uzturēšana, savu tūrisma pakalpojumu popularizēšana, kā arī ēdienu sarūpēšana viesiem. Vīrs esot atraktīvais „kandžas laborants", kurš piedāvā džina darbnīcas, vada radošās nodarbības. Tās spēj aizraut gan bērnus, gan pieaugušos; piemēram, vecpuišu ballītēs topošais vīrs var izkalt amuletu vai piekariņu savai līgavai. Tiekot strādāts ar sagatavēm, lai ikkatram, arī pilnīgam iesācējām, rota izdotos. „Dzirksteli acīs ļoti var redzēt, sevišķi bērniem, kas no kādas Rīgas skolas atbraukuši, – ka var ar āmuru tā kārtīgi uzsist, un vēl ir radošais moments, kādus nu katrs rakstus vai zīmes izdomās," novērojusi „Tiltiņu" saimniece.
Novads spēj piesaistīt tūristus
Vēl tikai kā tūrisma pakalpojuma sniedzēja viņa ļoti gaidījusi brīdi, kad apvienosies Madonas novads. „Jo tas tomēr paver plašāku skatu un sniedz lielākas iespējas. Tūrismam jau grūti tādas robežas novilkt; viņam ir vienalga, kurā robežas pusē kāds tūrisma objekts atrodas. Galvenais ir parādīt vietējo bagātību, un tad jau tas mar-
šruts dabiski veidojas – atkarībā no tā, ko, cik daudz cilvēks vēlas apskatīt, darīt," spriež Ilze Feldberga.
Pirms pusgada viņa uzsākusi darbu Ērgļu tūrisma informācijas centrā, un uz iepriekš minēto arī cenšas likt akcentu. Rīdzinieka acīm raugoties, Ērgļi ir tuvākais punkts, ar ko uzsākt Madonas novada iepazīšanu; ar ko tie izceļas? Ērgļos ir kultūrvēsturiskā bagātība – muzeji, dabas skaistums, kā arī radošo un darbīgo vietējo iedzīvotāju sniegtais piedāvājums. Tūrisms esot tā joma, kurā savijušās daudzas citas – atpūta saistās ne vien ar apskates objektiem un nakšņošanas iespējām, bet arī jaunu iespaidu gūšanu – tās ir dažādas aktivitātes, radošas nodarbības, pārgājieni, garšu piedzīvojums gurmāniem un daudz kas cits. „Ērgļos saimnieki sāk piedomāt pie pakalpojuma pasniegšanas veida, kas varētu patikt mūsdienu tūristam. Ir gan jaunas atpūtas vietas pie ezeriem, gan interesantas lietas, ko paši saimnieki sākuši ražot. Ērgļos vien varam nodrošināt pilnu dienu, sākot ar apskates vietām, dabas bagātību, varam gan pabarot, gan izguldīt, gan arī sniegt aktīvās atpūtas iespējas," plašo piedāvājumu iezīmē tūrisma speciāliste. Viņas ieskatā Madonas novads īpaši izceļas ar to, ka darbīgie cilvēki māk savas prasmes parādīt arī citiem un ar to ieinteresēt tūristu, piedāvājot saistošu galamērķi.
„Nekas neatsvērs to, ko cilvēks māk praktiski izdarīt, ar savām rokām; un tas var būt jebkas. Uz to arī ļoti bieži tūrisms turas, jo saimnieki un saimniecības, kas kaut ko tādu piedāvā, – tur ir pievienotā vērtība un īpašā garša," Ilze uzskata.
Mūsdienu tehnoloģiskās iespējas arī ļauj tūristiem sniegt vietējo piedāvājumu ērtāk un pārskatāmāk. Tā visitmadona.lv kartē iespējams salikt visus interesējošos apskates vai pieturas punktus maršrutā, pēc kā vadīties un kam automātiski tiek aprēķināts laiks – atkarībā no tā, vai maršrutu mēros kājām, ar velosipēdu vai auto. Savukārt jau pēc Lieldienām būšot pieejams jauns Madonas novada tūrisma buklets, kā Ilze smej – drīzāk pat grāmata, ar visu plašo piedāvājumu.
Austi brunči un Zemessardze
Arī viņa pati labprāt tver dzīves sniegtās iespējas brīvajā laikā un pilnīgi piekrīt uzskatam, ka arī laukos ir, ko darīt. Ja tā nav, tad iespējas jārod un jārada pašam – cits mūsu vietā to nedarīs. Nupat aizvadītās nedēļas nogalē „Satiec savu meistaru!" ietvaros Ilze apguvusi mezglošanu jeb makramē, iepriekš Ērgļu austuvē noaudusi un sašuvusi tautiskos svārkus, vesti. „Tas process, kad diedziņš pie diedziņa, un ka tu dari to pats un tiec pie rezultāta… Pēc rakstura esmu ātra, nepacietīga, rezultātu vajag tagad un tūlīt, un tas it kā galīgi nav mans. Bet varbūt tas pat tāds apzināts lēmums, kā sevi piezemēt, jo pacietība kaut kā jātrenē. Un par rezultātu beigās ir gandarījums," par rokdarbu vietu savā brīvajā laikā teic Ilze Feldberga.
Kā smalkā un sievišķīgā divu bērnu mamma pirms diviem gadiem izlēmusi iestāties Zemessardzē? Ilze atzīst, ka daudziem tuviniekiem un draugiem tas varbūt nācis kā pārsteigums, tomēr viņa pati šo lēmumu iepriekš klusībā jau labu laiku pārdomājusi.
„Vēlējos patestēt sevi, savas spējas un varēšanu kaut kādā pilnīgi citā novirzienā, jomā. Kur varbūt vairāk vajadzīga – kā man tobrīd šķita –
fiziskāka, brutālāka darbošanās. Ja citi maksā, lai ietu pārgājienos, kāptu kalnos, man šķita, ka šī ir tā iespēja, kā varu lauzt savus iekšējos stereotipus, ka esmu salīdzinoši smalka auguma meitene un to nevaru. Biju pilnīga nullīte un neko īsti par Zemessardzi nezināju. Bet līdz pat šodienai šo lēmumu neesmu nožēlojusi, īpaši jau ņemot vērā arī pašreizējo situāciju Ukrainā," secina Ilze.
Viņa atzīst, ka rītā, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā, bijušas dziļas, emocionālas pārdomas par notiekošo. Bijis šoks, un, tāpat kā daudzi, neticējusi, ka vēl 21. gadsimtā konfliktu risināšanai var tikt izmantota tik brutāla karadarbība.
„Ukraiņu spilgtais piemērs – kurš cits mūsu zemi aizstāvēs, ja ne mēs paši? Zemessardze, jā, ir par valsts aizstāvēšanu, bet aiz tā stāv mūsu ikkatra ģimene, ko sargājam. Mēs necīnāmies ar tiem, kas stāv mums priekšā, bet gan par tiem, kas stāv aiz mums," pārdomās dalās jaunā sieviete. Runājot par sievietēm Zemessardzē, viņa novērojusi, ka mēdz atnākt it kā līdzi draugam, dzīvesbiedram, tomēr svarīgākā esot iekšējā motivācija. „Man tas ir lepnums stāvēt formā 18. novembrī vai tagad, karam sākoties, saņemt zvanus no draugiem, kas uzticas tavam viedoklim par to, kā rīkoties. Tā ir atbildība, ko esi uzņēmies, esi devis zvērestu. Tas nav mirkļa iespaidā vai jūtu uzplūdā. Kad pieķer sevi pie domas, ka joprojām domā par stāšanos Zemessardzē; tas ir, kā es līdz tam aizgāju. Sava zeme ir jāaizstāv, un mēs to spējam izdarīt," pauž Ilze Feldberga. Turklāt Zemessardze neesot tikai par cilvēku ar ieroci rokās; esot tik daudz jomu un iespēju sevi tur realizēt, dot pienesumu. Zemessargs turpina: „Sākot jau, piemēram, ar apgādes rotu. Jo spēks ir kopībā, kur esi viens zobratiņš tajā lielajā mehānismā, kas viss kopā darbojas. Līdz ar to katrs var atrast savu nozarīti Zemessardzē un ar to būt ļoti noderīgs. Nav svarīgs dzimums, vecums vai ķermeņa uzbūve." Turklāt sev no dienesta Zemessardzē tīri cilvēcīgi tiekot iegūta jauna pieredze, prasmes, iespējas un arī draugi.
Jā, tas nozīmē to, ka savs brīvais laiks un nedēļas nogales vairāk jāplāno. „Nesaku, ka man ar to viss ir ideāli, bet visas jomas var sakārtot; vienkārši – kas tev ir prioritāte. Ja vienā nedēļas nogalē esmu bijusi prom mācībās, tad nākamajā nedēļas nogalē tas būs laiks ar ģimeni. Stundu man ir tikpat daudz, cik visiem. Ko darīt vienmēr pietiek, bet viss arī patīk. Ja patīk un aizrauj, tad jau laiku lieki neskaiti un to vienkārši atrodi," teic Ilze.
13.04.2022.