Gadu no gada 12. klases skolēni noslēdz nozīmīgu posmu savā dzīvē – aizver vidusskolas durvis, lai atvērtu nākamās – pašu izvēlētās tālāko mācību iestādes durvis. Dokumentu, kas apliecina vidējās izglītības iegūšanu, šogad saņēma arī KĀRLIS GAILUMS. Puisis ir zinātkārs, uzņēmīgs un atvērts jauniem piedzīvojumiem, turklāt Madonas pilsētas vidusskolu viņš absolvēja ar teicamām un izcilām sekmēm, kā arī saņēma divas stipendijas.
– Lūdzu, iepazīstini ar sevi tos „Stara" lasītājus!
– Man ir 18 gadu. Šogad absolvēju Madonas pilsētas vidusskolas 12.a klasi. Esmu aktīvs, tāpēc labprāt iesaistos sabiedriskajā dzīvē, darot brīvprātīgo darbu ne tikai Madonā, bet arī citviet Latvijā. Esmu Madonas novada jauniešu gada balvas „Sudraba gailis" 2020 un 2021 ieguvējs nominācijā „Gada brīvprātīgais" ar kopā nostrādātām vairāk kā divtūkstoš stundām. Mācoties skolā, aktīvi iesaistījos Madonas pilsētas vidusskolas skolēnu domē kā prezidenta vietnieks, kā arī darbojos mediju komitejā Madonas novada jauniešu domē. Domājot par interesantu, aizraujošu dzīvi nākotnē, mācoties Rīgā, esmu uzņemts kā biedrs Klubs „Māja" – jaunatne vienotai Eiropai. Vasarā strādāju ar bērniem un jauniešiem vasaras nometnēs Madonas novadā. Cenšos nekad neatteikties no dalības pasākumos, projektos un citās aktivitātēs.
– Pastāsti par savu vidusskolas laiku! Kas tev no tur pavadītajiem gadiem visspilgtāk palicis atmiņā?
– Pirms trim gadiem, kad izlēmu turpināt skolas gaitas Madonas pilsētas vidusskolā, nedomāju, ka šis laiks paies tik ātri un būs piepildīts ar visdažādākajām atmiņām un aizraujošiem piedzīvojumiem. Manuprāt, vislabākais lēmums manā vidusskolas laikā bija iesaistīties skolēnu domes darbā. Godīgi sakot, es tās „Atvērtajā sēdē" nonācu nejauši, jo domāju, ka eju tikai kā klases pārstāvis. Bet tagad saprotu, ka bez skolēnu domes un tās superīgās „ģimenītes" mana vidusskolas dzīve būtu pelēcīgāka un drūmāka. Iesaku ikvienam izmēģināt iespēju un pieteikties kādā no skolas pašpārvaldēm. Man palikušas atmiņā vidusskolas fukšu iesvētības, kurās desmitie tika iesaistīti „šausmu" spēlē Madonas pilsētas vidusskolas telpās.
Spilgtākās atmiņas no klases dzīves būtu priekšnesumu veidošana dažādiem pasākumiem. Atceros, kā mēs filmējām „Titāniks 2", kas bija balstīts uz filmas „Titāniks" motīviem. Pateicoties Madonas pilsētas vidusskolas dalībai dažādākajos projektos, man bija iespēja iesaistīties Nord+ projektā, kurā man laimējās aizceļot uz Dāniju un piedalīties aizraujošās diskusijās par ilgtspējīgas attīstības globālajiem mērķiem.
– Gan skolotājiem, gan skolēniem pagājušais mācību gads bija gana grūts un sarežģīts. Kā tev veicās attālināto mācību periodā?
– Attālinātais mācību process jau ilgst divus gadus. Sākumā nespēju aptvert, kas un kā būs, jo esmu aktīvi sabiedrisks jaunietis, kuram sēdēt mājās nepatīk, gribas būt kustībā – rīkot pasākumus, darboties skolēnu domē, iesaistīties pilsētas dzīvē, bet pie visa pierod, un beigu beigās šis periods izrādījās visai interesants un citādāks nekā visi citi skolas gadi kopumā. Tika rīkotas „sanākšanas", viktorīnas, spēles Zoom platformā. Šajā pavasarī, kad tika dota zaļā gaisma konsultācijām klātienē, izdevās noorganizēt erudīcijas konkursu „Gudrs – Visgudrākais". Ar šo pasākumu vēlējāmies apmācīt tā laika skolēnu domi, jo attālināto mācību dēļ nevarējām kopīgi uzrīkot nevienu klātienes pasākumu, kas ietvertu visas pasākumu organizēšanas sastāvdaļas.
– Kā tu vērtē šā gada eksāmenus kopumā, un kāds ir tavs viedoklis par paša rezultātiem tajos?
– Eksāmeni 12. klasei jau otro gadu ir ar pārāk augstu un uzspīlētu grūtības pakāpi. Nav pareizi, ka trīs stundu laikā liek pildīt bezgalīgi daudz uzdevumu, kurus reāli neviens (pat izcilnieks) nespēj izpildīt. Nespēj izpildīt tāpēc, ka ne jau nesaprot, bet vienkārši pietrūkst laika to veikšanai. Ar personīgajiem eksāmenu rezultātiem kopumā esmu apmierināts; protams, vienmēr var labāk. Ikdienas mācību procesā nav tā stresa, kas valda eksāmenā, tāpēc arī vērtējumi ir daudz augstāki, jo stress nav skolēna sabiedrotais, tas jauc galvu, gremdē pašapziņu, zūd pārliecība par savām zināšanām. Eksāmenā viss process ir sasteigts un nepārdomāts, tāpēc vērtējumi ir zemāki.
– Tu esi saņēmis arī divas stipendijas. Kādas ir izjūtas?
– Absolvējot vidusskolu, es ieguvu divas stipendijas, kas atvieglos turpmākās studiju gaitas, – Vītolu fonda stipendiju un Simtgades stipendiju par teicamām un izcilām sekmēm mācībās. Pieteikšanās Vītolu fonda stipendijai jau sākās no marta, kur man bija nepieciešams uzrakstīt motivācijas vēstuli, izveidot savu CV un iegūt rekomendācijas vēstuli. Pieteikums aizņēma daudz laika un milzum daudz spēka, jo, ja vēlos iekļūt stipendiātu sarakstā, ir nepieciešams ieguldīt savu darbu un enerģiju, jo tas tomēr ir konkurss, kas jāiztur, tam piesakās milzīgi daudz jauniešu, kuri dzīvo Latvijā un kuriem ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai turpinātu savas tālākās studiju gaitas. Izturēju pirmo konkursa kārtu, bija atlikusi intervija, kuras beigās man paziņoja valdes pieņemto lēmumu. Jutos tik priecīgs un gandarīts, ka mans ieguldītais darbs tiek pozitīvi novērtēts, un priecājos, ka varēšu turpināt aktīvi darboties brīvprātīgajā darbā arī mācoties Rīgā. Simtgades stipendiju piešķīra Latvijas Finanšu ministrija. Par tās iegūšanu uzzināju tikai savā vidusskolas izlaiduma dienā. Protams, kā jau par katru sasniegumu, es jutos gandarīts, visiem pateicīgs un priecīgs.
– Kādā profesijā redzi sevi nākotnē, kurā augstākās izglītības iestādē esi iesniedzis dokumentus? Kāpēc tieši tāda ir tava izvēle?
– Tieši nesen noslēdzu līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti. Uzsākot vidusskolas gaitas, izlēmu, ka savu dzīvi vēlos saistīt ar fiziku, tāpēc RTU bija labākā izvēle. Godīgi sakot, ilgāks laiks pagāja, līdz izdomāju, ko vēlos studēt RTU, jo universitāte piedāvā tik daudz dažādu interesantu studiju programmu. Galu galā nolēmu iestāties Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātē, studiju programmā Mehatronika, jo tā apvieno trīs man ļoti mīļas un tuvas tēmas – programmēšanu, fiziku un elektroniku.
– Vai vasarā izmanto iespēju strādāt?
– Vasarā pārsvarā izvēlos nedaudz atpūsties, jo pēc ikdienas steigas un aktīvās iesaistes sabiedriskajā dzīvē ir nepieciešams atslēgties no burzmas un kņadas, no mācībām, eksāmenu dunas, lai atgūtu spēkus jaunam cēlienam un neizdegtu, kas ir ļoti izplatīta problēma aktīvo jauniešu vidū. Tomēr tas nenozīmē, ka visu vasaru sēžu mājās, guļu un slinkoju (Smaida.) Es labprāt atbalstu dažādu pasākumu norisi, piemēram, šovasar paspēju iesaistīties kā brīvprātīgais RTU Lielajā auto izlaidumā, kā arī piedalījos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājienā „Saulesvija". Trešo gadu darbojos ar bērniem un jauniešiem vasaras nometnē „Piedzīvojumu lāde" un „Iespēju durvis". Man šķiet, ka iemesls, kāpēc man patiešām patīk darbs ar bērniem, ir tāds, ka katra diena ir citādāka, raibu piedzīvojumu pilna, ar daudziem negaidītiem notikumiem. Patīk iepazīt bērnu, jauniešu raksturus, saskatīt viņu priekus, novērtēt viņu emocijas, izprast viņu būtību, domas. Ja kādam nepieciešams nometnes vadītājs, tad aiciniet.
– Kādi ir tavi hobiji, ar ko patīk aizpildīt brīvo laiku?
– Maz jau tā brīvā laika man ir. Bija laiks, kad vienlaicīgi mācījos mūzikas skolā, dejoju tautiskās dejas, hiphopa dejas, dziedāju korī. Vispār man patīk būt kopā ar saviem draugiem, smieties, jokoties, rīkot pasākumus, atpūsties pie dabas, palasīt jaunāko zinātnē, ceļot patīk, arī uzspēlēt kādu spēli internetā un iesaistīties šīs spēles tapšanā un izveidē. Reizēm darbojos ar lodāmuru un veidoju elektroniskas shēmas un sistēmas. Citreiz ir vēlēšanās izdomāt un pagatavot kādu spēli, atrakcijas atribūtiku nometņu bērniem.
– Vai ir cilvēki, kuriem vēlies pateikt paldies par atbalstu, palīdzību?
– Savai mammai gribu pateikt vislielāko paldies. Viņa ir cilvēks, kurš mani vienmēr ir sapratis, atbalstījis manas idejas. Mamma – drošais plecs – izpalīdzīga, nekad nepārmet, nenosoda, bet ceļ pašapziņu ar savu pozitīvismu. Paldies viņai par to! Protams, Madonas pilsētas vidusskolas pedagogiem liels paldies par to, ka neskopojās ar savu zināšanu krātuves bagātību.
Paldies visiem, kas ir atbalstījuši un bijuši ar mani kopā gan priekos, gan skumjākos brīžos. Paldies visiem, kas ir ar mani. Viss atkarīgs no mums pašiem, un galvenais ir nenogurstoši sevi pilnveidot. Paldies visiem, kas palīdzēja manis pilnveidošanā! Esiet laimīgi!
13.08.2021.