Cesvaines novads ar tā bagātīgo vēsturi, kultūru un arhitektūru jau izsenis ir bijusi mūsu reģiona pērle, kas spējusi saistīt gan vietējo iedzīvotāju, gan tuvāku un tālāku viesu interesi. Jau vairāk nekā 10 gadu pašvaldības izpildvaru vada UĢIS FJODOROVS, viņa rūpju lokā ir ne mazums jautājumu, kuri ikdienā ietekmē katru cesvainieti.
– Esmu dzimis Madonā 1966. gadā, taču mūža lielāko daļu aizvadījis Cesvainē, kur uzaugu, apmeklējot bērnudārzu tepat pils pakājē, kā arī mācoties vietējā vidusskolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas mācības turpināju Rīgā – Rīgas Tehniskajā universitātē, taču studijas pilnībā nepabeidzu. Tas gan netraucēja uzsākt darbu sakaru nozarē – Madonas sakaru mezglā, kas vēlāk pārtapa par „Lattelekom", „Lattelecom" utt. Sakaru jomā nostrādāju 15 gadu, taču ap 2000. gadu pieņēmu lēmumu mainīt profesiju, jo sakaru jomu sāka skart būtiskas pārmaiņas. Tehnoloģiju attīstība gāja kopsolī ar darbavietu samazināšanos. Tā kā vecāki un arī māsa ir skolotāji, raudzījos uz šo profesiju, kas tobrīd šķita interesanta. Ieguvu pedagoga izglītību un sāku strādāt Cesvaines vidusskolā par informātikas skolotāju, un šo darbu es joprojām daru. Otrs pagrieziena punkts nāca nedaudz vēlāk. Biju ievēlēts Cesvaines domē un darbojos arī iepirkumu komisijā. Tobrīd saņēmu uzaicinājumu pildīt izpilddirektora pienākumus. Protams, tolaik tas bija liels izaicinājums. Strādājot sakaru jomā, tostarp vadot Madonas līnijtehnisko iecirkni, kas apkalpoja visa rajona teritoriju, biju guvis pieredzi vadībā un darbā ar cilvēkiem, taču pašvaldības specifika tomēr atšķiras no darba telekomunikācijās, jo aptver daudz dažādu jomu. Šī iemesla dēļ, uzsākot darbu, iestājos Latvijas Universitātē un pabeidzu studijas vadības zinībās.
– Kāda ir tipiska pašvaldības izpilddirektora darba ikdiena?
– Galvenokārt tas ir darbs ar cilvēkiem. Nāk gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, kurus nodarbina viens vai otrs jautājums. Parasti nepieciešama palīdzība, tai skaitā sociālajos jautājumos. Lielu daļu laika paņem arī darbs ar dažādiem attīstības projektiem, kas saistīti ar pašvaldības funkcijām, izglītības jomu, komunālo saimniecību, kā, piemēram, ēku siltināšanu vai ceļu infrastruktūru. Un, protams, savu prasa arī dažādu atskaišu aizpildīšana, kas, kā jau ikvienā šāda veida darbā, veicama milzīgā apjomā.
– Vietējais iedzīvotājs pret savu pašvaldību ir prasīgs?
– Salīdzinot ar Pierīgas pašvaldībām un lielajām pilsētām, pieļauju, dzīvojam mierīgi. Atšķirība gan ir tāda, ka 90% cilvēku ir pazīstami tieši, un tādēļ problēmjautājumus iespējams atrisināt diezgan labi. Kā vietējam man priekšrocība ir tā, ka ļoti labi pārzinu situāciju novadā, no otras puses, tas dažkārt var arī traucēt, jo ģimeniskā atmosfēra ne vienmēr ļauj rīkoties tik brīvi, cik vēlētos.
– Kas ir tuvākie darbi, ko vietējais cesvainietis pārredzamā nākotnē varēs pamanīt novadā? Zinu, ka plānota vidusskolas sporta zāles būvniecība.
– Jā, vidusskolas sporta zāle ir jau gandrīz 10 gadu garumā auklēts pasākums. Kā zināms, vidusskolai šobrīd ir nodota tikai pirmā būvniecības kārta, un aktuāls gan skolas, gan deputātu un lēmējvaras skatījumā ir tieši sporta zāles jautājums. Nesen ir noslēdzies iepirkums, un jau tuvākajā laikā varēs sākties būvniecība. Plānojam, ka 2017. gadā tā arī tiks uzbūvēta un nodota. Otrs lielais darbu apjoms saistās ar Eiropas fondu līdzekļu apguvi. Ir daži uzņēmējdarbības atbalsta projekti, kā, piemēram, uzņēmumu tuvumā esošā Brīvības ielas posma rekonstrukcija. Plānots arī Pils ielas remonts. Attiecībā uz Cesvaines pili pašvaldība ir uzsākusi divus apjomīgus projektus, kuru izpilde jau ir aptuveni pusē. Nevēlos nodoties pārdrošām prognozēm, taču jau tuvākajā laikā pilī vajadzētu sākties lielākiem darbiem.
– Kāds Cesvainē šobrīd ir noskaņojums saistībā ar pili? Vai pēc postošās ugunsnelaimes šis objekts joprojām tiek uztverts kā Cesvaines sirds, vai tomēr vairāk kā materiāls slogs, kurā nepieciešams ieguldīt prāvus līdzekļus?
– Par šo jautājumu ir daudz debatēts. Ir skaidrs, ka Cesvaini ārpus novada lielākoties atpazīst tieši saistībā ar pili. Arī uzņēmums „Cesvaines piens" tās siluetu izmanto savā logo. Pašvaldība iespēju robežās dara visu, lai pils atjaunošanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk, taču jāsaprot, ka pašu materiālās iespējas ir ļoti ierobežotas un arī spēcīgas politiskās aizmugures vai lobija politiķu aprindās nav, kas ļautu cerēt uz lielu valsts līdzekļu piesaisti pils remontam. Jāiztiek ar pašvaldības budžetu un ziedojumiem. Jāpiebilst, ka pašvaldībai primārais uzdevums ir tās tiešo likumā noteikto funkciju izpilde, un kultūras pieminekļu atjaunošana nav primārā funkcija. Šī iemesla dēļ arī pastāv izšķiršanās, kas ir svarīgāks – kultūras vērtības, izglītības funkcijas nodrošināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana, un iedzīvotāju domas šajā jautājumā nav viennozīmīgas. Kādam svarīgāka vienmēr būs pils, citam – nepieciešamība pēc jauna pansionāta, bet vēl kādam – jau minētās sporta zāles būvniecība.
– Kāds kopumā ir pašvaldības skatījums uz Cesvaines pils nākotni?
– Pērn atjaunojām un papildinājām uzreiz pēc ugunsnelaimes 2003. gadā izstrādāto pils attīstības projektu. Saskaņā ar to plānota iekštelpu rekonstrukcija un pielāgošana dažādām funkcijām, kuras nākotnē pilī varētu izvietot – semināru telpas, neliels viesnīcas pakalpojums kādā no pils daļām, kā arī ēdināšanas pakalpojums. Ja šo projektu realizētu par visiem 100%, pils būtu pilnībā atjaunota un tiktu nodrošināta plašāka iespēja uzņēmējiem izmantot tās telpas, gan organizējot pasākumus, gan sniedzot dažādus pakalpojumus. Protams, kā jau minēju, tas viss atduras pret iespēju piesaistīt finansējumu, un temps, kādā mēs šobrīd virzāmies uz priekšu, liedz pārredzamā nākotnē runāt par pilnīgu pils atjaunošanu. Prioritārie darbi, ja raugāmies uz šodienu, ir jumts un daļēja iekštelpu atjaunošana.
– Zinu, ka Cesvaines novadā jau gadiem viena no problēmjomām ir arī māju apsaimniekošana.
– Tā ir problemātiska sfēra. Nav noslēpums, ka liels skaits novada iedzīvotāju ir ar zemiem ienākumiem, un katrs jautājums, kas skar papildu izmaksas, nogrimst un iecerētos darbus nav iespējams īstenot. Pirms dažiem gadiem centāmies sakārtot ēku apsaimniekošanas jautājumu, taču viss apstājās pie cilvēku nespējas segt ēku apsaimniekošanas maksu, līdz ar to ieceres par ēku siltināšanu un citiem darbiem neīstenojās. Otrs faktors, kas jāņem vērā, ir apsaimniekotāju intereses trūkums par Cesvaini, kur apsaimniekojamo ēku apjoms ir visai mazs. Madonas vai Gulbenes apsaimniekotājiem mēs neesam interesanti, jo darbība Cesvainē, visticamāk, viņiem būtu ar zaudējumiem. Ir gan arī mājas, kuru iedzīvotāji šobrīd cenšas pašorganizēties, veido neformālas biedrības, lai sekmīgāk apsaimniekotu savas ēkas.
– Cesvaines novads, jūsuprāt, ir pašpietiekams, vai tomēr ir jomas, kurās mazais iedzīvotāju skaits vai salīdzinoši nelielā teritorija traucē īstenot visu iecerēto?
– Par šo tēmu runājot, pirmais, kas nāk prātā, ir Eiropas nauda, kuras piesaiste iedzīvotāju skaita ziņā nelieliem novadiem ir apgrūtināta. Es to vērtēju kā zināmu diskrimināciju. Lai paveiktu daudzus no iecerētajiem darbiem, mums jāpaļaujas tikai uz pašu spēkiem, kā arī jācenšas kooperēties ar citiem – tuvākiem un tālākiem – novadiem.
– Kas aizpilda jūsu dzīvi no darba brīvajā laikā, vai varbūt piederat tai cilvēku kategorijai, kam darbs nāk līdzi uz mājām?
– Jāatzīst, ka man ir izdevies pārvarēt slieksni, kad darbs kopā ar pašu atnāk uz mājām. Uzskatu, ka, tā dzīvojot, cilvēks sevi visai ātri var sagraut. Noteikti nepieciešama atpūta un brīži, kad no darba atslēgties. Manā gadījumā tā ir darbošanās pūtēju orķestrī „Cesvaine". Joprojām nav zudusi interese arī par tehniskām lietām, kas nāk līdzi no laika, kad vēl strādāju ar sakaru tehniku. Tagad to ir nomainījuši datori un informācijas tehnoloģijas. Joprojām pasniedzu informātiku Cesvaines vidusskolā, un arī brīvajā laikā viss, kas notiek šajā jomā, mani aizrauj. Uztveru to kā atpūtu un varu stundām ilgi noņemties ar dažādām ierīcēm un programmām. Patīk arī aktīvā atpūta dabā (teltis, laivošana), kas bieži vien tiek apvienota ar meža darbiem.
– Vai nav tā, ka IT jomā daži skolēni jau var atsevišķos jautājumos sākt mācīt jūs?
– Uzskatu, ka ir jābūt kompetentam tajā nozarē, kurā darbojies, un jaunas informācijas ieguvē, savu zināšanu papildināšanā nedrīkst apstāties. IT ir joma, kurā nepārtraukti jāpapildina zināšanas un jāseko līdzi visam jaunajam, jo izmaiņas tajā notiek pa mēnešiem. Tā kā nozare ir tik plaša, ka visu par to uzzināt nevienam nekad nebūs lemts, priecājos, ka varu šad tad arī no saviem skolēniem gūt ieskatu par kādu jaunumu vienā vai otrā IT jomā. Jāpiebilst, ka ļoti novērtēju to, ka līdzās savam pamatdarbam varu strādāt skolā. Tas ļauj uzturēt saikni ar jauno paaudzi, turēt atvērtu savu prātu un sajust laikmeta garu daļēji arī ar jauniešu starpniecību.
– Kas, jūsuprāt, ir Cesvaines zīmols – šīs vietas magnēts?
– Kā pirmo vēlos minēt novada bagātīgo kultūru un kultūras mantojumu. Šobrīd lielākie spēki jāpieliek, lai to izdotos saglabāt. Otrs, bez kā nebūtu iespējams arī pirmais, ir Cesvaines cilvēki. Bez tiem novada nebūtu. Priecājos, ka aizvien vairāk ir to cilvēku, kuri novērtē, ko sniedz šī vieta, un dažs labs ir gatavs nomainīt apnikušo lielpilsētas ritmu un rast savas dzīves piepildījumu, iekārtojot klusu un mierīgu dzīvi Cesvainē.
24.02.2017.