VINETA BORMANE strādā Madonas novada pašvaldības Izglītības pārvaldē, ir izglītības darba speciāliste speciālās un iekļaujošās izglītības jomā. Viņas pārziņā vairāk ir vispārizglītojošās skolas, sākot no 1. līdz 12. klasei. Vineta koordinē un sniedz metodisko atbalstu pedagogiem, atbalsta komandas speciālistiem, izglītības iestādes vadībai, bērniem un vecākiem. Paralēli tam tiek veikts Madonas novada pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītājas darbs. Tas ir ļoti atbildīgs un norit sadarbībā ar citiem pedagoģiskās komisijas atbalsta speciālistiem.
Vinetas Bormanes darba pienākumos ietilpst arī iesaiste projektā STOP 4-7, kas ir modālās intervences programma bērniem ar sociālo prasmju pilnveidošanu un attīstīšanu vecumā no 4 līdz 7 gadiem. Viņa ir atbalsta speciāliste bērnu grupā un aktīvi kopā ar kolēģi organizē, plāno un vada vecāku nodarbības šajā projektā. Pēc kvalifikācijas Vineta ir pirmsskolas un sākumskolas pedagoģe, speciālās izglītības skolotāja, pasaku terapijas speciāliste, un jau 22 gadus dzīve ir cieši saistīta ar izglītības nozari. Vinetas četri bērni visus darba gadus bijuši mammai paraugs, ļaujot saprast, cik ļoti izglītība laika gaitā ir mainījusies, mainot arī Vinetas domāšanu un vērtību skalu par atbalstu, ko sniegt izglītojamajiem.
– Lūdzu, izvērtējiet, cik veiksmīgi vispārizglītojošajās skolās izdodas integrēt bērnus ar speciālās izglītības programmām!
– Četrus gadus strādājot Madonas novada pašvaldībā, man izveidojusies cieša sadarbība ar izglītības iestādēm, domājot par svarīgāko jautājumu, kas skar visus, – speciālā un iekļaujošā izglītība vispārizglītojošajās skolās. Tas ir sarežģīts process, bet Madonas novadā esam spēruši nopietnus soļus, veicinot speciālās izglītības iekļaušanu vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Ir jādomā gan par bērna veselības stāvokli, gan īpašajām un speciālajām vajadzībām, resursiem, kas nepieciešami, lai atbalstu bērniem varētu sniegt. Tās ir speciālo izglītības programmu licencēšanas, speciālās programmas, ko nosaka valsts ar speciālās izglītības programmu kodiem, kur tiek atzīmēts traucējumu veids. Sabiedrībā izveidojies aplams priekšstats, ka šis kods tiek uzlikts bērnam, taču tas tā nav. Kods domāts tam, lai atšķirtu speciālās izglītības programmas un būtu skaidrs, pēc kādas programmas bērns apgūst izglītību. Gandarījums par to, ka mūsu novadā gandrīz visas izglītības iestādes īsteno kādu no speciālajām programmām. Visas skolas īsteno programmu ar mācīšanās traucējumiem, kur bērns mācās pēc vispārizglītojošas programmas, bet tiek sniegts nepieciešamais prioritārais atbalsts mācību procesa nodrošināšanā, palīdzot apgūt tos priekšmetus, kuros bērnam ir grūtības. Speciālās izglītības programmas kods 58 paredzēts izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, to īsteno septiņas vispārizglītojošās skolas un sešas pirmsskolas izglītības iestādes. Bērnam mācību procesa apguvē tiek piedāvāts atbalsts, domājot tieši par viņa spējām un veselības stāvokli. Arī deviņas novada pirmsskolas izglītības iestādes īsteno speciālās izglītības programmu bērniem ar valodas attīstības traucējumiem. Tā ir specifiska programma, kurā vienīgais atbalsts bērniem ir logopēds vai audiologopēds. Vispārizglītojošajās skolās šo programmu neīsteno, jo speciālistu nodrošinājums nav tik liels.
– Liels atbalsts bērniem un skolotājiem ir gan speciālisti, gan pedagogu palīgi. Vai, jūsuprāt, atbalsta personāla nodrošinājums ir pietiekams?
– Esmu arī speciālo pedagogu un skolotāju palīgu mācību apvienības vadītāja. Reizi mēnesī plānojam dažādas aktivitātes un seminārus, kuros tiekas visa novada izglītības iestāžu atbalsta komandu vadītāji, kuri ir tieši saistīti ar speciālo izglītību. Aktīvi uzturu sadarbību ar izglītības iestāžu atbalsta komandu vadītājiem, ko nosaka arī normatīvie akti. Darbam katrā izglītības iestādē jābūt sekmīgam un pilnveidotam atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Atbalsta komandas ir katras izglītības iestādes izveidota speciālistu grupa – logopēdi, psihologi, speciālās izglītības skolotāji, sociālie pedagogi. Tiek pieaicināti klāt arī pedagogu palīgi, bibliotekāri, mediķi, mācību priekšmetu skolotāji, administrācijas pārstāvis un citi. Speciālistu varētu būt vairāk, bet mēs esam gandarīti par tiem, kas mums ir. Tie ir cilvēki ar augstu profesionalitāti savā jomā. Noteikti gaidām jaunos speciālistus – psihologus, speciālos pedagogus, sociālos pedagogus. Prieks būs par katru, kas pievienosies!
– Dokumentācija, kas jāaizpilda skolotājiem par šiem bērniem, prasa daudz laika, sevišķi, ja klasē ir vairāki skolēni ar speciālās izglītības programmām.
– Nodrošinot bērnam noteiktu atbalstu, jāsāk ar bērna izpēti un novērošanu viņa attīstības dinamikā, lai saprastu un caur pedagoģiskajiem vērojumiem vērstu uzmanību un veicinātu sadarbību ar vecākiem. Šo funkciju veic klases audzinātājs vai mācību priekšmeta skolotājs, izmantojot vērošanas metodes. Tā ir atzīšana, pieņemšana un saprašana, ka bērnam ir kādas mācīšanās grūtības, nevis ka viņš ir dumjš. Pēc novērošanas atbilstoši shēmai tiek ziņots kādam no atbalsta komandas pārstāvjiem, informēta vadība un vecāki, tam seko kopīga atbalsta veida nolemšana. Tas viss ir jāprotokolē; nākamais solis ir bērna stipro pušu noteikšana, izveidojot individuālo mācību plānu bez pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma. Novērot bērnu var gan stundu laikā, gan starpbrīžos, katrai iestādei izstrādājot savu novērošanas plānu, kas saskaņots iekšējās kārtības noteikumos. Līdz ar to novērojumi un attīstības dinamika tiek atspoguļota ne tikai Eklasē, bet arī individuālajā plānā. Nākamais solis, vienojoties ar vecākiem par tālāko atbalstu, ir izglītības psihologa palīdzība. Šis speciālists veic kognitīvo un intelektuālo spēju testu izvērtēšanu, lai noteiktu bērna zināšanu līmeni atbilstoši vecumam. To izzinot, psihologs spēj ieteikt vajadzīgos atbalsta veidus, kas jārealizē gan skolās, gan vecākiem. Balstoties uz izvērtējumu, vecāki sniedz informāciju izglītības iestādes vadītājam un tiek lemts par sekojošo atbalstu, analizējot, vai būs pietiekami ar psihologa noteiktajiem atbalsta mehānismiem, vai arī būs nepieciešams individuāls atbalsts mācību procesā. Un to izvērtē pedagoģiski medicīniskā komisija. Tam nāk klāt vēl daudz citu dokumentu, kas jāpievieno. Visās Madonas novada izglītības iestādēs tiek veikti un iekļauti uzvedības korekcijas plāni. Mūsdienās bērni ir ļoti aktīvi, pat hiperaktīvi, uzmanību prasoši, daudzās jomās ļoti ekspresīvi. Ikdienas skolas ritms ir ļoti strukturēts un prasa noturēt uzmanību koncentrējoties. Šo plānu veido, balstoties uz metodiskajiem ieteikumiem un atbilstoši izglītības iestāžu vajadzībām, veidojot savu plānu. Būtisks dokuments ir izglītības apguves individuālais plāns, ko nosaka izglītības likums un normatīvie akti. Bērniem, kas apmeklējuši pedagoģiski medicīnisko komisiju un saņēmuši ieteikumu par speciālo izglītības programmu, obligāti jāizstrādā plāns skolās, lai vecinātu un saprastu, kā palīdzēt veiksmīgāk, aktualizējot grūtības un redzot stiprās puses.
– Kādas ir tālākās izglītības iespējas?
– Jo agrīnāk pamanīsim, ka bērnam ir mācīšanās grūtības un primāri tiks sniegts pareizais atbalsts, jo ātrāk varēsim novērst kādu no attīstības traucējumiem, ja bērnam ir vesels intelekts. 9. klasi beidzot, tiek kārtoti valsts centralizētie eksāmeni ar noteiktajiem atbalsta pasākumiem. Sekmīgi nokārtojot eksāmenus, tiek izvēlētas izglītības iespējas atbilstoši interesēm. Bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem ir citādāk. Viņi ir atbrīvoti no valsts centralizēto eksāmenu kārtošanas, līdz ar to viņu turpmākā izglītības ieguve ir profesionālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Mūsu novadā tālāko izglītību nodrošina Dzelzavas Pakalnu pamatskola, piedāvājot apgūt virtuves strādnieka un koksnes materiālu apstrādātāja kvalifikāciju.
16.05.2025.