Mazliet vairāk nekā gadu pastāv jauns amats Madonas novada pašvaldības centrālajā administrācijā – vecākais speciālists jaunatnes un ģimenes politikas jomā -, to veic INGA STRAZDIŅA.
Pēc „sociālā darba" studijām viņa apzināti meklējusi darbavietu dzimtajā Madonas novadā, jo šejienes mierīgā un zaļā vide šķitusi piemērotāka salīdzinājumā ar lielpilsētas ritmu. Sākotnēji strādājusi Valsts probācijas dienestā, pēc tam – sociālajā dienestā; abās iepriekšējās darbavietās caurvijusies jauniešu un ģimenes darba sfēra, ļaujot saprast ar to saistīto problemātiku un aktualitātes.
– Ko jums nozīmē būt par vecāko speciālisti jaunatnes un ģimenes politikas jomā? Kāds ir šāda speciālista, arī kā jaunizveidota amata, pienesums novadam?
– Tas nāca jau, pirmkārt, no valsts jaunatnes politikas puses, ka šādam speciālistam – jaunatnes lietu speciālistam – jābūt. Mums vēl papildus pielikta klāt ģimenes politikas joma, līdz ar to pienākumi ir daudz plašāki, nekā tas būtu tikai jaunatnes lietu speciālistam, kas būtu jaunatnes lietu koordinācija. Bez tām ir arī jauno speciālistu piesaiste, esošo resursu apzināšana un apkopošana, kas ir ģimenes politikai, kas ir tas, ko mēs varētu uzlabot, lai vide šeit būtu tāda, lai cilvēki gribētu dzīvot, atgriezties, lai ģimene justos labi. Tā kā šis speciālists ietilpst attīstības nodaļā, tas paver skatījumu un sadarbību arī kopā ar kolēģiem – veidot redzējumu par novada kopējo attīstību.
– Kādi secinājumi gūti aizvadītā gada laikā šajā darbā?
– Ģimenes darba jomā mums jau ir daudz resursu, ar ko varam lepoties, – ir apmaksāta ēdināšana bērnudārzos, skolās, ir apmaksāta interešu izglītība. Bērnudārzos ir vietas, kas ir ļoti svarīgi, – gan dienas, gan nakts, nav vajadzīgs auklīšu pakalpojums. Ir arī pietiekami labs jaundzimušo pabalsts, kāda nav citām pašvaldībām. Esam arī apzinājuši infrastruktūru, ir pagasti, kur nav vēl viss, kā vajadzētu. Piemēram, gribētos, lai katrā pagastā būtu pa bērnu rotaļu laukumam, vietai, kur cilvēkiem pavadīt laiku. Bet tas ir apzināts un iekļauts plānos, lai pamazām ietu uz attīstību – uz to vidi, kādā ģimenei būtu patīkami dzīvot.
Jaunatnes jomā veiksmīgi ir tas, ka jauniešu centri darbojās jau iepriekš; kā nekā, 2018. gadā saņemts Jauniešu galvaspilsētas statuss. Problemātika šā gada laikā, ko arī izstrādājām, bija par vienotu modeli – lai mēs strādātu pēc vienota modeļa, koncepta, ar vienotiem standartiem. Varam lepoties ar to, ka mums gandrīz katrā pagastā ir jauniešu centrs, jaunatnes darbinieks. Slodzes ir ļoti dažādas, atkarībā no vajadzībām, jo pagastos arī atšķiras iedzīvotāju skaits. Šo pakalpojumu varam piedāvāt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai; ne tikai Madonas, bet arī lauku jauniešiem tas ir pieejams. Domājam to attīstīt vēl vairāk. Pirmām kārtām – jaunajās teritorijās; Ērgļos līdz šim tāda nebija, tagad ir izsludināts amata konkurss, un tiks veidots multifunkcionālais centrs.
– Ko varētu nosaukt kā mīnusus, problemātiku šajā darbā?
– Sarežģītākais uzlabojums, pie kā būtu jāstrādā, ir atalgojums, jo nav noslēpums, ka jaunatnes jomā tas nav ļoti liels. Ja ir šīs pusslodzes, tad atrast un noturēt labu darbinieku ir grūti. Bet tā ir visas Latvijas problēma – atrast jaunatnes darbinieku, kurš strādā ilgstoši. Ģimenes jomā problemātika ir infrastruktūra, kur jāsaprot, ka finansējums ir pieejams tik, cik tas ir.
– Vai ir lietas, par kuru iedzīvināšanu jau ir gandarījums?
– Esam iesaistījušies daudzos dažādos projektos, vairāki jau ir realizēti, tāpat ir paredzēti jauni. Izmantojam visus pašvaldībai pieejamos resursus, ko vien no valsts un Eiropas Savienības varam izmantot. Esam iesaistījušies arī Eurodesk tīklā kā informācijas izplatītāji par jaunatnes jomu. Liels prieks par jaunatnes darbiniekiem, kas ar sirdi un dvēseli dara savu darbu, tas ir gandarījums arī man. Patīkami, ka jaunieši to novērtē, pasaka: „Paldies, ka uzrakstījāt projektu un noorganizējāt šo aktivitāti." Tā mums ir izdevies piesaistīt lektorus no ārpuses, nodrošināt nodarbības, ko varbūt esošā budžeta ietvaros mēs nevarētu izdarīt.
Tā kā iepriekš tas pa pagastiem ļoti atšķīrās, tāpat arī tika īstenotas dažādas pieejas šim darbam, gandarījums ir par to, ka izdevās sakārtot atalgojuma un slodžu, un vispār visu sistēmu kā tādu, lai varam iet uz kopēju attīstību.
Jauniešu centri mums ir ļoti dažādi, un gribas jau, lai jauniešiem būtu pēc iespējas patīkamāk atrasties tajā vidē, tāpēc radās ideja pārējo sabiedrību aicināt atdāvināt dažādas centriņiem nepieciešamas lietas. Paldies tiem cilvēkiem, kas jau atsaukušies!
– Kā vērtējat jauniešu un iedzīvotāju atsaucību, apmeklējot šos centrus, pasākumus, iesaistoties aktivitātēs?
– Katrā pagastā ir sava specifika un savas vajadzības. Nav tādas vienotas receptes, kas darbotos katrā. Jāņem vērā, ka vēl šobrīd ir epidemioloģiskie ierobežojumi. Lai varētu 100% apgalvot par apmeklētību un visu pārējo, jāatceras, ka šajā pēdējā gadā ir bijis ierobežojums ierobežojuma galā, prasības visu laiku mainījušās. Ir pagasti, kur nāk ļoti daudz jauniešu, citviet vairāk nāk citas paaudzes apmeklētāji. Tas ir liels izaicinājums gan jauniešu centra, gan multifunkcionālā centra vadītājam atrast katra pagasta specifiku, kā piesaistīt vietējo kopienu. Un darbinieki cenšas to darīt; ir redzami tie centriņi, kas realizē savus atsevišķus projektus, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un attīstās tālāk, piedāvā jaunus pakalpojumus.
Ir svarīgi ne tikai jauniešu centri, bet arī multifunkcionālie centri, kas domāti jebkuras paaudzes iedzīvotājam. Ikviens var turp doties, atrast domubiedrus un varbūt realizēt kopējās idejas. Galvenā ideja ir būt aktīviem savā kopienā, būt tai piederīgiem, nevis sēdēt un sūkstīties, kā nav, bet gan iet, darīt, iesaistīties un domāt par jaunām idejām, ko vajadzētu uzlabot. Lai pašiem būtu patīkami savā pašvaldībā dzīvot.
– Pamanīju, ka tikāt rīkojusi arī jauniešu un iedzīvotāju aptaujāšanu, lai uzzinātu viņu domas. Kādi ir secinājumi?
– Jā, ir rīkotas vairākas aptaujas, pirmā bija jauniešiem, lai mēģinātu saprast viņu vajadzības, uz ko mums jāstrādā. Katrā pagastā ir sava specifikācija, piemēram, kas jaunietim traucē būt aktīvam.
Šobrīd gan kopumā varētu vērtēt, ka epidemioloģiskā situācija jauniešos ir radījusi nomāktību. Tādēļ tas ir arī milzīgs izaicinājums viņus atgriezt atpakaļ normālajā dzīvē, jo viņiem par „jauno normālo" ir kļuvusi digitālā vide. Protams, ir arī pretēji – jaunieši, kuri pēc klātienes aktivitātēm nocietušies un tās ļoti vēlas. Tādēļ jaunatnes darbiniekiem bija apmācības par digitālajiem rīkiem, lai viņi varētu atrast un uzrunāt mūsu jauniešus aktuālākajās platformās.
– Ģimeņu politikā izaicinājums ir gan noturēt esošos iedzīvotājus, gan arī piesaistīt jaunus, tostarp domājot par speciālistiem. Kāds ir redzējums šai jomā?
– Mums galvenais ir saglabāt tos cilvēkus, kas šeit ir. Tie paši jaunieši – ja viņi redz, ka ir šeit vajadzīgi, ka par viņiem domā, tas jau palīdz iedzīt saknes, kļūt aktīviem, rosināt vēlmi šeit atgriezties, strādāt, darboties. Tad arī attiecīgi no tā ieguvēji ir visi, arī pašvaldība.
Jauna ideja ir tādas kā datubāzes izveide par prakses vietām, kurās iestādēs, uzņēmumos jaunieši to var iziet. Tas ir pirmais solis, lai parādītu, ka jaunietis praksi var iziet ne tikai Rīgā, bet varbūt Madonas novadā. Ir daudz plānu par to, kā mēs varētu dalīties ar veiksmes stāstiem, par cilvēkiem, kas ir atgriezušies un strādā šeit, kas ir tas foršais, kāpēc viņi izvēlējušies dzīvi tieši Madonas novadā; darbs pie tā notiek sadarbībā arī ar citiem kolēģiem. Ir jāparāda, jāreklamē tas, ka mums ir šī ģimenei draudzīgā vide, jo, piemēram, Rīgā vai citās pilsētās bērnudārzos ir lielas rindas, te vēl viss ir bez maksas, var apmeklēt pulciņus. Ir daudz uzlabojumu arī informācijas izplatīšanā, kas šur tur jau ir redzami un būs vēl, lai cilvēki vieglāk varētu atrast un saprast, kas mums ir labs.
– Kas sniedz lielāko gandarījumu ārpus darba pienākumiem?
– Labi padarīta darba izjūta, ja izdodas realizēt idejas, atrisināt problēmas. Un kvalitatīvi pavadīts brīvais laiks. Tās ir dažādas aktivitātes – pārgājieni, ceļošana, sportiskās aktivitātes, būšana dabā. Nereti jau mēs neapzināmies pieejamās iespējas, bet Madonas novadā to tiešām netrūkst. Novads mums tagad ir liels, daudzpusīgs. Ne visiem vajag dzīvot lielajās pilsētās. Madonas novadā ir gana daudz iespēju izpausties un attīstīties arī jauniem cilvēkiem. Mums ir daudz foršu lietu, kā nav citur.
25.02.2022.