Kopš aizvadītā gada septembra Dzelzavas kultūras namā par pasākumu organizēšanu un kultūras dzīvi gādā KĀRLIS KĻAVIŅŠ. Ar to viņš ir saistīts no agras bērnības. Gadiem ejot, uzkrājis dažādu pieredzi un atgriezies savā dzimtajā vietā — Biksērē.
– Esmu savas dzimtās vietas patriots. Man patīk Madonas novads, savs ciemats Biksēre. Esmu pabijis dažādās vietās. Vairāki gadi ir aizvadīti gan Rīgā, gan Valmierā, dažus gadus esmu padzīvojis arī ārpus Latvijas. Tas bija ļoti īslaicīgi, jo bija vilkme atpakaļ uz dzimto pusi. Nekur citur nebija tās tuvības izjūtas, kāda ir mājās. Visu mūžu dejoju tautiskās dejas, arī šobrīd piedalos VPDK "Kalnagravas". Esot prom, ļoti vilka atpakaļ pie sava kolektīva. Pienāk brīdis, kad vēlies būt savā bariņā. Es nepavisam neesmu tas cilvēks, kas var dzīvot attālināti, pieņemt to, ka viss ir kārtībā, esot prom. Lai kādi būtu apstākļi, man nepieciešama tuvības izjūta, lai justos piederīgs grupai, cilvēkiem, arī valstij.
– Kultūras dzīve jums nav sveša.
– Mana mamma Valda Kļaviņa ir tautas nama "Kalnagravas" vadītāja. Līdz ar to es lielā mērā esmu saistīts ar kultūras dzīvi, esmu bijis klātesošs tai kopš bērnības. Smejos, ka man nav bijusi izvēle būt vai nebūt saistītam ar to. Kopā ar kolektīviem ir aizvadīti daudzi Dziesmu un deju svētki, esmu piedalījies dažādos pasākumos. Kultūras dzīve man ir pieredzes bagāta un ļoti spilgta. Man ir ļoti paveicies, jo vienmēr varu vērsties pēc padoma. Mamma ir pavadījusi ļoti daudzus gadus, strādājot šajā jomā, un ir uzkrāta liela pieredze.
– Kā ceļš jūs aizveda uz Dzelzavas kultūras namu?
– Atgriežoties dzimtajā pusē, vairākus gadus padarbojos privātā sektorā. Pēc tam sāku strādāt Sarkaņu pagasta pārvaldē. Kādā brīdī sajutu vēlmi iztīrīt prātu. Jau iepriekš biju pietuvināts dabai un pārgājieniem. Paralēli ikdienas darbam, sāku līdzdarboties apvienībā "Mana daba". Es tolaik biju tādā dzīves posmā, ka man ļoti vajadzēja tādu darbu. To turpinu arī šobrīd.
Kādā pasākumā Dzelzavas, Sarkaņu un Aronas pagasta pārvalžu vadītājs Sandis Kalniņš mani uzrunāja. Dalībniekiem tika doti uzdevumi, kas bija jāveic ar radošu pieeju. Pēc tam saņēmu uzaicinājumu pieteikties Dzelzavas kultūras nama vadītāja amatam, jo tieši tobrīd bija izsludināts konkurss uz to. Ļoti ilgi domāju par to un pēdējās dienās pieteicos. Konkursā bija pieteikušies vairāki kandidāti. Pārrunas notika ar Madonas novada pašvaldības centrālās administrācijas Attīstības nodaļas vadītāju Ilzi Voginu un pagasta pārvaldes vadītāju. Pēc pāris stundām saņēmu pozitīvu atbildi. Joprojām īsti nesaprotu, vai šis darbs ir mans aicinājums, bet man patīk, un ir jādarbojas.
– Dzelzavas kultūras namā aizvadīts pirmais pusgads. Notikuši vairāki pasākumi, un tiek plānoti arī jauni.
– Šis man nedaudz ir izaicinājums, jo tik cieši kultūras jomā tiek aizvadīts pirmais gads. Joprojām turpinu pilnveidoties. Apgūstu kursus, kas ir saistīti ar kultūras centru vadības pamatiem un menedžmentu. Vienmēr ir saistījusi arī radošā puse. Savulaik darbojos Latvijas leļļu teātrī. Tas vairāk bija saistīts ar dekorācijām, bet tika gūta pamatīga pieredze. Paralēli tam darbojos pasākumu aģentūrās. Labprāt iesaistījos darbos arī citos teātros. Tas bija ļoti labs laiks, jaunība. Neiztiku arī bez bohēmas. Tobrīd tas viss iederējās. To visu man piespēlēja dzīve, un uzskatu, ka tas man tobrīd bija nepieciešams. Ja man patiktu Rīga, iespējams, es turpinātu darba gaitas tur. Man patīk šeit – miers, nesteidzīgais dzīves ritējums.
Tā kā esmu strādājis tādā jomā, ir pieredze un izpratne. Ir vieglāk arī šobrīd darboties, organizējot kultūras pasākumus Dzelzavā. Pirmais gads ir pārbaudījumu laiks. Ir jāsaprot, kā man pašam darboties šajā sfērā. Strādāt sāku septembrī, kad lielākā daļa gada jau bija aizvadīta un nebija īsti skaidrības, ko un kā darīt. Sākotnēji lielākais pārbaudījums bija tieši saistīts ar dokumentāciju, rēķiniem, līgumiem. Ikdiena aizrit apgūstot kaut ko jaunu arī šajā jomā.
Ir aizvadīti pirmie, paša organizētie pasākumi. Pirmais no tiem, kur pašam bija jāraksta arī scenārijs, bija Valsts svētku pasākums. Aizvadījām īslugu festivālu. Teātra režisore Kristīne Pujate to bija ieviesusi kā tradīciju. Šobrīd gan mums ir cita režisore – Terēze Ance Putene. Viņa ir ļoti progresīva, apņēmīga sieviete. Pēc tam tika organizēta Dzelzavas pagasta uzņēmēju, iestāžu un pašdarbnieku balle. Tika pieaicināts vakara vadītājs, sarūpēta laba mūzika un fotogrāfs. Jaunums – foto stūrītis, kas bija ļoti iecienīts. Manā skatījumā, ja pasākums ir piesātināts ar dažādību, ir interesantāk un labāk saglabājas atmiņā. Domājot par pasākumiem, vairāk esmu uzticīgs tradicionālajām vērtībām, gribu saglabāt jau esošo. Protams, tie ir jāpilnveido, jāpaplašina. Viens no pasākumiem, kuru saglabāšu arī es, ir Roka svētki, kas šajā vasarā tiek plānoti jau otro reizi. Pie mums ieradīsies pazīstami mūziķi. Šis pasākums viennozīmīgi būs paredzēts visām paaudzēm. Šobrīd aktīvi tiek plānoti šie svētki, un tie būs liels pārbaudījums man. Paldies jāteic Madonas novada pašvaldības centrālās administrācijas Attīstības nodaļas vadītājai Ilzei Voginai par sniegto atbalstu.
– Šķiet, ka, darbojoties šajā jomā, nekas nav neiespējams, ja vien ir idejas, radoša pieeja un sadarbība?
– Pagastā darbojas līnijdeju un vēderdeju grupa. Ir kolektīvi ar daudzu gadu pieredzi. Piemēram, dāmu deju kolektīvs "Dzeldes" dejo jau 25 gadus, un šajā sestdienā atzīmēsim skaisto jubileju. Tāpat ir vidējās paaudzes deju kolektīvs "Pūces". Lai gan šis kolektīvs darbojas tikai dažus gadus, bet viņiem ļoti labi veicas. Šogad jubileju atzīmē arī vokālais ansamblis "Variants", kam paliek 30 gadi. Jāteic, ka šogad pasākumi lutina mani. Iepazīstot nedaudz vēsturi, uzzināju, ka kultūras nama ēka savulaik bijis Aizsargu nams, un tas vienmēr ir kalpojis kultūras jomas vajadzībām. Šogad šai ēkai aprit 90 gadi. Manuprāt, tā ir lieliska iespēja noorganizēt vēl vienu skaistu pasākumu septembra izskaņā.
Man ir ļoti palaimējies ar kolektīvu. Turpat līdzās darbojas jauniešu centra vadītāja Aiva Sudraba. Ar radošu pieeju kultūras namā darbojas arī Ina Lielpētere. Mums ir izveidojusies lieliska sadarbība. Tam ir būtiska nozīme.
Organizējot pasākumus, ir brīnišķīgi, ka iesaistās pašdarbnieku kolektīvi. Ja viņu nebūtu, pasākumus būtu krietni grūtāk noorganizēt.
Lieliska sadarbība ir izveidojusies ar skolu un citām pagasta iestādēm.
– Darbs ir radošs, kur smeļaties iedvesmu, enerģiju?
– Mans enerģijas avots ir cilvēki apkārt. Ir prieks, ka cilvēki aktīvi apmeklē pasākumus. Šķiet, ka īpaši tuvs ir tieši teātris. Manuprāt, svarīgi ir sniegt cilvēkiem dažādību un iespējas, lai viņi var baudīt kultūru. Tikpat nozīmīgi – pasākumus organizēt visām paaudzēm. Pirms jaunā gada noorganizēju senioru pēcpusdienu, un tā bija plaši apmeklēta.
Pats lielākais gandarījums – cilvēkiem patīk manis organizētie pasākumi un viņi ar prieku un interesi tos apmeklē.
Ne tikai darbā, bet arī ikdienā mana dzīves devīze ir – nekad nepieaudz. Līdz ko tu pieaudz, ir garlaicīgi. Sabiedrībā ir izveidojušies kaut kādi standarti, kas tevi raksturo kā pieaugušo. Piemēram, izvēloties ceļu, ejam pa labi, jo taču pieaugušie tā dara. Varbūt ir jāiet pa kreisi, jo tur sagaida piedzīvojums? Manuprāt, ir nepieciešama tā bērniem raksturīgā neizlēmība. Uzskatu, ka kādā brīdī ir jāpaliek bērna vecumposmā, kurš vēlas visu iepazīt, pamēģināt, lai rastos interese. Ja ir ejams tikai viens ceļš – vairs nav interesanti, jo tu jau zini, ko gaidīt.
21.02.2025.