Vienmēr ir prieks mūsu lasītājiem stāstīt par iniciatīvas pilniem jauniem cilvēkiem, kuri raduši piepildījumu ne tikai savai dzīvei, bet rosina to darīt arī citiem. Tāds ir arī dzelzavietis HELMUTS BAŅUKALNS, kas jau vairākus gadus ir īsts dabas entuziasts. Vairākas reizes gadā līdzīgi domājošajiem viņš organizē piedzīvojumus mežā, gulēšanu sniegā un kopā dodas ekspedīcijās. Kā atzīst Helmuts, visvairāk viņu interesē būšana dabā. Viņa aizraušanās, kas jau ir kļuvusi par dzīvesveidu, palīdz citiem atklāt viņu pašu varēšanu un gribēšanu būt dabā.
Tikpat ļoti viņam patīk apgāzt „absolūtās" patiesības. Helmuts uzskata, ka viņam ir lielas entuziasma rezerves, pateicoties tām, viņš ir atradis sevi, savu sapņu nodarbošanos, un tā ir mainījusi ne vien viņa, bet arī citu cilvēku dzīvi tikai uz labo pusi.
– Lūdzu, iepazīstini ar sevi!
– Esmu dzelzavietis. Šāds ieraksts noteikti varētu atrasties manā pasē līdzās tautībai. Esmu sava pagasta patriots. Gan bērnību, gan pusaudža gadus pavadīju Dzelzavā. Pēc pamatskolas absolvēšanas nonācu Ogres Meža tehnikumā. Atskatoties uz skolas izvēli, interesanti ir tas, ka tolaik un arī ilgi pēc tehnikuma absolvēšanas dažādu stereotipu dēļ uzskatīju, ka mežs un viss, kas saistīts ar to, nav domāts man. Tolaik es domāju, ka ir tikai divas kategorijas. Viena – mežstrādnieki ar zāģiem, traktoriem, kuri mēdz dzīvot nedēļām treilerā un kuru interese ir tikai zāģēt kokus. Otra kategorija manā prātā bija mednieki, šī tēma man neinteresē vēl joprojām. Taču interese par dabu ir bijusi visu laiku, tikai es to ļoti ilgi neapzinājos un ikdienas rutīnā nebiju pamanījis. Apskaidrība sāka parādīties manā 27. dzimšanas dienā. Tieši šis dzīves posms man ir ļoti nozīmīgs.
Šobrīd varētu teikt, ka dzīvoju Rīgā. Bet noteikti mana dzīvesvieta ir Latvija. Atklājot jaunas vietas, objektus, dažādas iespējas, uzturos dažādos Latvijas novados. To galvenokārt daru tādēļ, ka tas man ir interesanti un ir arī lieli mērķi, kurus vēlos īstenot.
Pagaidām man vēl ir pamatdarbs, kas ir saistīts ar auto remontu. Tas ir tikai darbs un peļņas avots, jo lielākā daļa dzīves un viss laiks tiek pavadīts par un ap „Domas Dabā".
– Kas ir „Domas Dabā", un kā nonāci līdz tam?
– „Domas Dabā" šobrīd ir biedrības statuss, un noteikti tas ir arī mans dzīvesveids. Uzskatu, ka tas ir labākais, kas var notikt ar ikvienu. Varu pilnīgi droši apgalvot –
„Domas Dabā" spēj mainīt dzīvi divās dienās!
Tie ir sajūtu un spilgtu emociju piedzīvojumi Latvijas dabā un ārpus tās. Šie piedzīvojumi norit ne tikai dabā, bet mēdz būt arī pilsētu vidē. Noteikti nākotnē būs piedzīvojumi arī ārpus Latvijas robežām.
„Domas Dabā" ir par atrašanos dabā, būšanu šeit un tagad, veselīgām domām un idejām, kas dzimst, esot saskaņā ar dabu, esot aktīvam un laimīgam.
Tie noteikti nav ekstrēmi, pārgalvīgi piedzīvojumi, lai gan mēs mēdzam gulēt mežā bez teltīm, sniegā. Tāpat tos nevajadzētu uztvert kā izdzīvošanas pārbaudījumus. Patīk sportot, aktīvi atpūsties. Sakopjam dabu, tīrām upes. Tāpat mēs mēdzam doties ekspedīcijās, mums ļoti patīk veidot piedzīvojumus citiem, jo īpaši bērniem.
Visa šī kustība un ideoloģija ir radusies pilnīgi dabiskā ceļā. Šim visam pamatā ir ļoti daudz dziļi personisku stāstu. Uzskatu, ka es neesmu radījis „Domas Dabā", tas ar mani ir noticis. Pie dabas, tās burvības nonācu, cīnoties ar ilgstošu un smagu depresiju. Tas bija smags periods. Bet tagad esmu laimīgs par to, ka esmu atradis sevi un caur dabu varu dalīties arī ar citiem.
– Esi aktīvi darbojies arī ar sportu. Vai joprojām tam atliek laiks?
– Vislabāk man patīk kārtīgi kustību treniņi, kuros tiek izmantots savs ķermeņa svars, spēka un izturības treniņi. Savulaik tādus vadīju Jaunkalsnavā un Madonas Priežu kalniņā. Joprojām patīk arī dažādi motosporta veidi. Bija laiks, kad domāju, ka tieši šajā jomā vēlos sevi pilnveidot un saistīt ar to savu dzīvi. Tas nenotika, bet ar biedrību „Domas Dabā" mēdzu atbalstīt autosporta braucējus. Viens no tiem ir madonietis Arvis Āboliņš.
– Vai ir arī citi vaļasprieki?
– Visi vaļasprieki, atpūtas brīži ir saistīti ar „Domas Dabā". Vismaz es pats tos visus tā sasaistu. Man patīk šaut ar lokiem, līdz ar to savos piedzīvojumos mēdzu piedāvāt arī šādu nodarbi. Tāpat patīk pārvietoties ar „apvidus" rollerslēpēm. Kaut kad nākotnē plānoju doties ar tām kādā ekspedīcijā.
– Kā paiet tava ikdiena?
– Pa dienu es strādāju, bet darbdienu vakari parasti ir ikdienišķi. Tie galvenokārt paiet, gatavojoties kādam piedzīvojumam, pētot kartes vai meklējot informāciju, veidojot aprakstus. Cenšos atrast laiku dažādām aktīvām, arī ar sportu saistītām nodarbēm. Ar lielu interesi un aizrautību meklēju pētniecisko informāciju un to apgūstu. Piemēram, uzzinot daudz dažādu faktu par pēdējo ledus laikmetu Latvijas teritorijā, vasarā mums bija piedzīvojums, kurā devāmies meklēt tā atstātās pēdas.
– Kas ir šo piedzīvojumu mērķauditorija?
– Man apkārt pārsvarā ir domubiedri, un mums ir līdzīgi uzskati par dabu un tās nozīmīgumu cilvēka dzīvē. Vissvarīgākais, ko var gūt no dabas, ir miers. Tāpat arī enerģijas, kas uzlādē cilvēku pozitīvi. Ne jau bez iemesla saka, ka mežā var gūt jaunus spēkus, nomierināties, sakārtot domas. Esmu novērojis – gan bērniem, gan pieaugušajiem daba ir vieta, kur atklāties pašiem sev.
– Kas tevi mudina turpināt, neapstāties pie iesāktā?
– Tās noteikti ir sajūtas. Īsta, patiesa vēlme un vajadzība to darīt. Visi šie piedzīvojumi notiek tādēļ, ka es pats tos ļoti vēlos. Man pats svarīgākais ir labas izjūtas visiem dalībniekiem un arī sev. Piedzīvojumus, ekspedīcijas, talkas un visu pārējo, kas saistīts ar dabu, es neizdomāju. Teikšu, ka domas, idejas pašas atnāk, atliek tās īstenot. Manuprāt, tas viss ir gaisā, ir tikai jāļaujas un jābūt gatavam tās īstajā brīdī satvert un īstenot. Šo visu es salīdzinu ar zivju ķeršanu. Ir nepieciešama pacietība, un īstajā brīdī jāizdara pareizās darbības, lai zivi (manā gadījumā – īsto domu, ideju) noķertu.
Galvenokārt turpināt iesākto rada izjūta, ka esi uz pareizā ceļa. Apstāties neļauj mērķi, kurus esmu izvirzījis un noteikti vēlos realizēt, neraugoties uz iespējamajiem šķēršļiem.
– Kādi ir tie mērķi, kurus šobrīd esi izvirzījis?
– Mans galvenais mērķis ir izveidot jaunu, līdz šim nebijušu aktīvā tūrisma virzienu Latvijā. Ērgļos esmu uzsācis veidot jaunu alternatīvo pastaigu taku. Pirmais kilometrs jau ir gatavs. Es gan varu teikt, ka tā nav tikai taka, jo ir daudzas un dažādas iespējas.
Pavasarī plānoju doties savā līdz šim lielākajā ekspedīcijā. Mērķis – ar velosipēdu apbraukt apkārt Baltijai.
Kaut kad nākotnē ceru uzrakstīt autobiogrāfisku grāmatu par „Domas Dabā", par piedzīvojumiem, dabas pozitīvo ietekmi, veselīgām domām un idejām, kas dzimst, esot saskaņā ar dabu.
Šobrīd aktīvi gatavojamies jaunam piedzīvojumam, kas notiks 19. un 20. janvārī. „Viesības" notiks jau ceturto gadu. Tās tiek organizētas ziemā un noteikti ietver arī pārgājienu. „Viesības" šogad sastāvēs, apvienojot divus dažādus piedzīvojumus. Pirmā dienas daļa būs Ērgļos – „Ciemos pie vietējā". Gids būs kāds vietējais iedzīvotājs, kurš palīdzēs ieraudzīt un uzzināt pavisam citādāk, nekā tas būtu iespējams vienkāršam tūristam. Otrs piedzīvojums būs „Vanagkalna skartie". Šī vieta atrodas Jaunpiebalgā un ir kā Amerika Latvijā. Tur mēs nakšņosim, un vakara gaitā ikviens varēs iet pirtī, bet no rīta dosimies pārgājienā ar distanču slēpēm. Bet, tiklīdz būs sasnidzis pietiekami daudz sniega, būs piedzīvojums „Nakts sniegā".
– Nakšņošana mežā, gulēšana sniegā un citi pasākumi nav ikdienišķi. Kā tu nonāci pie to organizēšanas?
– Šis viss ir radies pilnīgi dabiskā ceļā. Reiz aizdomājos, ka tepat Latvijā ir ļoti daudz vietu, ko ir vērts apskatīties. Mēdzu viens pats doties dažādos izpētes braucienos. Visas sterilās laipu un līdzīgās takas patiesībā garlaikoja, tāpat citi masu tūristiem piedāvātie apskates objekti mani neuzrunāja. Uzskatu, ka daļa tūristu vienmēr izvēlas tradicionālus maršrutus, bet arvien vairāk rodas to, kuri dabā vēlas piedzīvot ko neparastu un aizraujošu. Arī man tas ir ļoti nozīmīgi.
Sāku interesēties par alternatīvām, vēl tagad labi ir iespiedies atmiņā, kā devos uz Mazsalacu meklēt „X alas". Toreiz tās vēl tika turētas diezgan lielā slepenībā. Biju turpat Mazsalacā iznomājis velosipēdu un krustām šķērsām izbraukāju Skaņokalnu un tā apkārtni. Lai arī biju viens pats, bija ļoti interesanti un ļoti patika. Pati meklēšanas izjūta tik ļoti aizrāva, ka dažbrīd īsti negribējās tās alas atrast.
Tā kā pats regulāri devos šādos pārgājienos, ar laiku aizdomājos, ka, ja kāds vēlas, var taču man pievienoties. Tajā laikā bez nekādas tālejošākas domas interneta vietnē Facebook izveidoju savu tuvāko draugu un paziņu kopienu, kurā arī liku paziņojumus par saviem plāniem. Tā tas lēnām ir izveidojies, un šobrīd pats organizēju dažādus pasākumus dabā. Darbojos vairākus gadus, bet pavisam aktīvi un apzināti –
apmēram divus gadus.
Savukārt, uzsākot jaunu gadu, ikvienam vēlos novēlēt ļauties pārmaiņām, atvērt prātu, nebaidīties, bet rīkoties. Aicinu ikvienu izbaudīt dabas sniegto enerģiju, sajusties tai tuvāk un noteikti būt aktīviem ikvienā darbā. Piepildīt mērķus un, galvenais, neapstāties pusceļā. Ir jābūt saskaņā ar sevi un dabu, tad arī dzīvē veiksies.
04.01.2019.