DAIGA POČA-LAPIŅA Madonas novada bibliotēkā strādā kopš 2008. gada. Ir ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu bibliotēkzinātnē un informācijā un sociālo zinātņu maģistra grādu vadības zinātnē.
Daiga bibliotēkā vada Eiropas Savienības informācijas un uzziņu
lasītavu, koordinē sabiedrības informēšanas projektus par Eiropas
Savienību, kuru ietvaros bibliotēkā darbojas “Europe Direct”
informācijas centrs (Eiropas Komisija) un “Eiropas Savienības
informācijas punkts” (Latvijas Republikas Ārlietu ministrija). Kopš šā
gada pavasara viņa kļuvusi par Madonas novada bibliotēkas direktores
vietnieci.
– Pārmaiņa notika 15. aprīlī, līdz ar novada bibliotēku centralizāciju, – komentē Daiga.
– Iestādei tika piešķirta jauna štata vieta, kurai tiku izvēlēta es. Šobrīd lielajā kolektīvā kopā ar pagastu bibliotēku darbiniekiem esam 40 cilvēki, Madonas novada bibliotēkā – 10. Darbs ar visiem četrdesmit, protams, ir izaicinājums – ar šo situāciju un jaunajiem pienākumiem sarodam visi.
Ne bez pārsteiguma varu secināt, ka 1. jūlijā apritēs piecpadsmit gadu, kopš strādāju Madonas novada bibliotēkā. Laiks paskrējis nemanot, un varu teikt, ka bibliotēka kā zīme jau iekodēta mana ceļa sākumā. Esmu dzimusi 23. aprīlī, kas ir Starptautiskā autortiesību diena, un Bibliotēku nedēļa tiek svinēta tieši šajā nedēļā. Savukārt norādi uz Eiropas lietām saskatu savā 18. dzimšanas dienā, kuru kopā ar draugiem svinēju 2004. gada 1. maijā. Tā bija Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā diena, un draugi šajos svētkos man uzdāvināja skaistu papagaili, ko nosaucu par Eiro.
– Vai bibliotekāra profesija bija skaidrs lēmums, ko pieņēmi jau skolas gados?
– Nevar teikt, ka būtu bijusi apzinīgais bērns, kurš precīzi zina, ko grib. Pēc skolas stājos vairākās augstskolās, un budžetā tāpat tiku vairākās vietās: Latvijas Lauksaimniecības universitātē ekonomistos un Latvijas Universitātē bibliotekāros. Mans brālis bija mācījies augstskolā Jelgavā, un tieši viņš teica – ej uz Latvijas Universitāti! Labi, ka tā, jo bibliotekāra profesija ir bezgala interesanta. Katra diena ir pilnīgi citāda – nāc no rīta uz darbu un nezini, kā diena izvērtīsies. Īpaši jau saista darbs ar cilvēkiem. Vajadzība pēc palīdzības ir vienmēr – palīdzēt aizpildīt deklarāciju, palīdzēt internetā iegādāties biļetes, tās izprintēt, palīdzēt datorapmācībā, telefona apmācībā – tā ir mana ikdiena. Redzu, ka rakstura īpašības tam atbilst. Man patīk palīdzēt un dalīties tajā, ko zinu, lai cilvēkiem būtu noderīgi pakalpojumi, ko bibliotēkā sniedzam. Pagājušajā nedēļā mums bija Digitālā nedēļa – saspringts laiks, ik dienu bija kāda aktivitāte, kur katra nodarbība prasīja sagatavošanos, neatkarīgi no tā, vai atnāca četri vai 40 cilvēki.
– Madona ir dārzu pilsēta, un maijs neapšaubāmi visus ievelk dārza darbos.
– Tieši tā. Agrāk, kad Digitālā nedēļa bija martā, bibliotēkām tas bija daudz produktīvāk. Mums ir jārēķinās ar to, kas notiek dabā un sabiedrībā. Turklāt pasākumi seko cits citam – nesen bija Grāmatu svētki, un šobrīd gatavojamies Madonas novada bibliotēkas simtgades pasākumam, kas īstenosies 12. maijā.
– Vēl jau ir projektu darbs, ar ko bibliotēka vienmēr ir izcēlusies.
– Šonedēļ izsludināsim Ārlietu ministrijas atbalstītu aktivitāti – slēpņošanas spēli "Eiropa tepat Madonas novadā". Astoņās vietās Madonas apkārtnē izvietosim slēpņošanas objektus, un cilvēki būs aicināti apceļot novadu, iepazīt vietas, kas mazāk zināmas. Tās būs vietas, kuru attīstība saistās ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Pie katra objekta pieliksim tekstu – dzejoli vai dziesmu, kur rindas jāsaliek pareizā kārtībā. Kad visi astoņi punkti būs apbraukāti, dziesmas teksts būs jāsaliek kopā pareizā secībā, jānofotografē un jāiesūta. Viss jāpaveic nedēļas laikā.
Bez tam esam iesnieguši trīs projektus Vidzemes plānošanas reģiona Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammām. Viens ir jauniešu auditorijai, otrs – tikšanās ar autoriem novada bibliotēkās, trešais – kultūras darbinieku kopējās apmācības. 2016. gadā jau kaut ko līdzīgu īstenojām, šogad atkal vēlamies izglītoties. Protams, viss atkarīgs no tā, vai mūsu iesniegtie projekti gūs finanšu atbalstu.
– Vai projektu rakstīšanā un īstenošanā iesaistās viss novada bibliotēkas kolektīvs?
– Notiek darbu dalīšana, jo, piemēram, pieteikumam par tikšanos ar desmit autoriem no katra autora ir jādabū piekrišana. Viens līdz ar to raksta projektu, otrs sazinās ar literātiem, vēl kāds rediģē uzrakstīto. Esam kā vienots mehānisms, vienotā sazobē. Plānojot pasākumus, uz to var balstīties, jo katram ir savas stiprās puses, ko likt lietā.
– Kas mainās tavos pienākumos, uzsākot darbu kā direktores vietniecei?
– Klāt nākušas personu lietas, arī darbs ar rīkojumiem, rēķiniem, ko līdz šim veica darbinieki pagastu pārvaldēs. Pamazām, uzsākot centralizācijas procesu, tas pārnāk uz Madonas novada bibliotēkas pleciem. Viss, protams, ir ievadīts lietvedības sistēmās, ko nākas iepazīt un apgūt. Mani tas nebaida, jo man vienmēr ir paticis mācīties. Arī šobrīd esmu iesaistījusies divos apmācību procesos: viens kopš pagājušā gada oktobra ir Latvijas Nacionālās bibliotēkās Bibliotēku attīstības centra projekts "Mediju pratības meistari", kas noslēgsies maija beigās. Esam 24 bibliotekāri no Latvijas, un projekta uzdevums ir noorganizēt vismaz vienu aktivitāti uz vietas, kas atbilst tēmai par informācijas patiesuma un avotu pārbaudi un izpratni. Man jau bijušas trīs aktivitātes, kuru laikā dalījos ar iegūtajām zināšanām un interesentu grupām piedāvāju uzdevumu izpētīt kādu no portāliem un pamanīt tajos viltus ziņas. Otrs projekts, kurā esmu iesaistījusies, ir starptautisks, un tā nosaukums –
"Kultūras iestādes un digitālā transformācija". Šis projekts ir sausāks, tomēr no ikvienas apmācības ir vairāki ieguvumi. Nesen attālināti piedalījos digitālās izaugsmes meistarklasēs, ko piedāvā "Riga TechGirls". Tās iesaku ikvienam, jo apmācības ir bez maksas un ļauj iepazīt tādus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas virzienus kā kiberdrošība, mākslīgais intelekts, datu analītika, dizaina domāšana, programmēšana, projektu vadība, kā arī veicina aktīvāku sieviešu iesaistīšanos tehnoloģiju jomā.
– 12. maijā ar starptautisku konferenci Madonas novada bibliotēka atzīmēs simtgadi.
– Iestādes simtgadi ar daudzām un dažādām aktivitātēm kopā ar mūsu apmeklētājiem svinam visu gadu. 12. maijā starptautiskā konference vairāk būs domāta lūgtajiem viesiem. Uz to aicinājām arī sadarbības partnerus no Raplas Igaunijā un Anīkščiem Lietuvā. Kolēģi no Raplas atbrauks, diemžēl Lietuvas bibliotēkas pārstāvjiem ir pārmaiņu laiks, mainās Anīkšču bibliotēkas vadība, un viņi neatbrauks. Aktivitāti iestrādāju "Europe Direct" projekta programmā, un pie mums ieradīsies gan Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, gan Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, gan pārdomās dalīsies publiciste un dzejniece Anda Līce, Arturs Balts un daudzi citi. Pati runāšu par Eiropas Savienības vērtībām Madonas bibliotēkā.
– Kas tad ir lielākā vērtība bibliotēkā?
– Tā noteikti ir mūsu cilvēki. Ja nebūs lasītāju, nebūs vajadzības iestādei pastāvēt. Šobrīd kopējais aktīvo lasītāju skaits ir 1560 (pēc pagājušā gada statistikas kopējais aktīvo lietotāju skaits Madonas novada bibliotēkā 2022. gadā ir bijis 2350). Visi, kas dzīvojam un darbojamies novadā, esam lokālpatrioti.
– Daiga, tu aktīvi darbojies arī pie bibliotēkas publicitātes fiksētajos un sociālajos medijos, bet kā ir ar privāto laiku?
– Mājās pa vakariem, protams, iegriežos, bet saviem hobijiem laika gan vairs nav. Kādreiz dziedāju korī, kamēr dzīvoju mājās ar mazo meitu (lielākā šobrīd ir pirmklasniece, mazākā ir iejutusies bērnudārzā), labprāt adīju. Tagad bez tā jāiztiek. Pēc darba man ļoti patīk būt dārzā un ielikt rokas zemē, darboties pie savām dobēm, pat pļaut zāli. Tas noņem dienas saspringumu un stresu. Pavasaris faktiski ir mans mīļākais gadalaiks, kad zaļais tonis ir tik piesātināts un dažāds, kad pilsēta no rītiem guļ, ir klusa, bet neguļ putni, kas vītero un uzlādē visai dienai.
12.05.2023.