Varam uzgavilēt – XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos senioru deju grupā Lielo balvu izcīnījis Madonas kultūras nama senioru deju kolektīvs „Atvasara".
Pirmā vieta valstī uzliek gan atbildību, gan pienākumu –
7. jūlijā Dziesmu svētku gājienā mūsējie dosies nevis kopā ar novada kolektīviem, bet pašā sākumā kopā ar pārējiem kolektīviem, kas svētkos ieguvuši augstāko apbalvojumu. Pie Brīvības pieminekļa, kad dalībnieku svētku gājiena ieskaņā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XV Deju svētku laureāti saņems Lielās balvas, „Atvasarai" to pasniegs ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Dejotāju augstais līmenis nav sasniedzams vienā sezonā, tas ir mērķtiecīgs darbs daudzu gadu garumā. Sarunā ar kolektīva vadītāju Maiju Rijnieci uzzinu, ka Madonas kultūras nama senioru deju kolektīvam „Atvasara" pamati likti pirms teju 60 gadiem. 32 gadus ar senioriem strādāja leģendārā deju skolotāja Dzidra Rubene, 22 gadus to vadīja Valentīna Zepa. Nu jau ceturto gadu „Atvasaras" dejotāju soli slīpē Maija Rijniece, kam padomu neliedz kolektīva iepriekšējā vadītāja un pieredzes bagātie „Atvasaras" dejotāji.
– Kā kolektīva vadītāja uz Dziesmu svētkiem dodos pirmo reizi, – sarunā ar „Staru" atzīst Maija Rijniece. – Pati savulaik esmu izdejojusies pa Madonu, arī „Vidzemē" ir dejots. Kad aizgāju uz Rīgu studēt, dejoju „Vektorā". Tad sāka dzimt bērni. Kopā ar kursa biedri Artu Melnalksni, kas šogad aizgāja mūžībā, strādāju deju kolektīvā „Skabardzēni", pēc tam skolēnu deju kolektīvā „Zalktis".
Rīgā līdzās gaitām kopā ar savu kolektīvu būs jāveic pienākumi kā Madonas deju apriņķa vadītājai. Ar apriņķa deju kolektīvu vadītājiem saprotamies ļoti labi, tāpēc koordinācijas darbs mani nebaida.
– Madonas pilsētas kultūras nama senioru deju kolektīvs „Atvasara" skatē ieguva 48,9 punktus no 50 iespējamiem, izvirzoties 59 Latvijas senioru deju kolektīvu priekšgalā. Kā tas panākts?
– Skatē dejojām kā vienmēr, pat likās, ka izlozes dejas nav mūsējās. Iespējams, tas dejotājiem lika sasparoties, radās spīts, ka tik un tā varam, jo pagājušā gada skatē arī nodejojām labi. Uz skatuves jau notiek dažādi neplānoti gadījumi – kas tik viss nepārsteidz. Arī šoreiz pēc skates dažs nonāca visai satraucies – ārprāts, cepure nokritusi dejojot, kas nu būs? Bet ne jau tas ir galvenais! Svarīgi, kā to cepuri pēc tam pacel un uzliec galvā, kā proti iziet no situācijas. Var jau arī apjukt, un ar to deja beidzas. Jā, madonieši ir pieredzes bagāti, lai gan kolektīvā ir cilvēki, kas dejo nesen. Piemēram, Aivars Bisenieks dejo trešo gadu, tāpat atsevišķi pāri dejot sākuši nesen. No kolektīva stūrakmeņiem minams Dzintars Balodis, viņš „Atvasarā" ir ilgstošais dejotājs.
Daudzi dejotāji pārnākuši no Retro kolektīva, trīs dāmas danco gan pie mums, gan dāmu kolektīvā.
– 5. jūlijā „Ķīpsalā" Dziesmu svētku senioru koncerta laikā Madonas dejotāji saņems ceļojošo karogu.
– To saņemsim no iepriekšējiem uzvarētājiem, bet, kā tas būs, nemaz nezinu, tas būs jāredz. Zinu tikai, ka koncerta laikā „Ķīpsalā" dejosim divas dejas, uz laukuma Daugavas stadionā būs jādejo trīs dejas.
– Četru gadu pieredze darbā ar kolektīvu ļauj izdarīt secinājumus gan par repertuāru, gan dejotājiem. Kādi ir šie novērojumi?
– „Atvasaras" sastāvs ir krietni mainījies, dejotāji ir jaunāki, un arī repertuāra dejas kļuvušas daudz straujākas. Ar kolektīvu vadītājiem jau spriedām, ka senioriem būtu nepieciešama F grupa ar lēnākām dejām, citādi vecākās paaudzes dejotājiem klājas grūti. Mūsu trumpis ir neatslābstošs darbs. Dejotāji mēģinājumos ir gandrīz simtprocentīgi. Tas ļoti disciplinē, katrs apzinās, ka kolektīvu nedrīkst iegāzt.
Ikdienā man palīdz mans darbs –
strādāju par muzikālo skolotāju bērnudārzā. Laikam jau tas viens vecuma gals un otrs ir stipri tuvināti. „Atvasaras" mēģinājumos nereti smiedamās saku, ka izmantoju tās pašas metodes, ko darbā ar bērniem. „Ja darbojas, kāpēc ne?" atsmaida dejotāji.
– Laureātu diploms, ziedi un smaidi, bet kādas kolektīvam ir ikdienas problēmas?
– Lielākā problēma ir ar puišiem. Viņu mums ir salīdzinoši maz: kam aizņemtība darbā, kas dodas prom no Madonas uz Rīgu vai ārzemēm, kam cits niķis uznāk un nevar tikt tam pāri. Vāja rakstura cilvēks kolektīvā dejot nevar, tādam agri vai vēlu būs jāaiziet.
Kopumā priecājos, ka „Atvasara" ir tradīcijām bagāta un prot turēt savu līniju. Prot gan apsveikt savējos, gan uzmundrināt. Vārda un dzimšanas dienās gaviļnieki nav aizmirsti, iesildīšanās daļā jubilāri mēģinājumos ar visiem izdejo valsi, saņem uzmanības apliecinājumus. Pēc koncertiem pakavējamies saviesīgajā daļā, lai dzīve kolektīvā nav bezpersoniska. Vienmēr saviem dejotājiem saku – jūs esat vinnētāji jebkurā gadījumā, jo tie, kas tai vakarā ir nodēdējuši pie televizora, neko nav ieguvuši. Tā ir lielākā problēma – izcelt sevi ārā no mājas. Pieļauju, ka pilsētā ir ļoti daudz potenciālo dejotāju, kas varētu nākt uz kolektīvu, bet vieglāk, protams, ir sēdēt un kritizēt.
– Ko gribas sagaidīt un izjust šajos Dziesmu un Deju svētkos?
– Esmu nobijusies no atbildības. Ja kolektīvs „Atvasara" nebūtu kļuvis par laureātu, būtu vieglāk, tagad visi uz mums skatīsies caur palielināmo stiklu, ne brīdi nevaram atslābt. Izlustēsimies pēc tam, savu lusti Rīgā ieliekot dejas priekā uz skatuves.
Svētkos būs liela aizņemtība, tikai divi rīti būs nedaudz brīvi. Esam izdomājuši, ka izstāžu zālē „Rīgas Mākslas telpa" gribam apskatīt dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādi „Dziesma top citādi". Vēl tika nobalsots, ka jāredz zemeņu izstāde Dabas muzejā. Tā kā visu svētku laiku ir aktivitātes Vērmanes dārzā, arī tur gribētos ieskatīties, tāpat Doma laukumā. Kā skatītāji, protams, būsim arī noslēguma koncertā Mežaparka estrādē, bez tā nu nekādi. Ja laiks būs labs un iekšējā sajūta pacilājoša, pieļauju, ka paliksim arī uz sadziedāšanos pēc koncerta. Kopības izjūtu taču var iegūt tikai, esot uz vietas, un Dziesmu svētki bez noslēguma koncerta nav īsti izbaudāmi.
– Īpašas izjūtas nesīs arī svētku gājiens, kurā „Atvasara" dosies pašā sākumā.
– Noteikti tā tas būs. Varu aicināt sabiedrību sūtīt mums uzsaukumus. Jums tikai jāatver mājas lapa www.dziesmusvetki.tv, sadaļa „Iesaisties", pēc tam sadaļā „Uzgavilē" jāuzraksta savs sveiciens izvēlētajam kolektīvam. Svētku gājiena laikā šis sveiciens tiks parādīts uz lielā ekrāna, dodot enerģiju un iedvesmu konkrētajam kolektīvam skanīgi dziedāt un skaisti dejot. Ja paši nevarat būt klāt, vismaz šādā veidā ar mums var komunicēt.
– Vai ziedus gājienam vedīsit no Madonas?
– Agrāk tā darīja, ka visiem kolektīviem ziedus pieveda klāt, šoreiz Madonā vācām smilgas un vārpiņas, Rīgā piepirksim pāris ziedu pušķīšus, ko ielikt pa vidu, un būs skaisti. Puišiem pie cepures liksim ozolu zariņus.
– Vai tērpi būs līdzšinējie?
– Tērpi mums sagādāti mammas (deju skolotāja Valentīna Zepa. – Aut.) laikā, šogad vien piešuvām senlatviskas aubītes. Mums veicies, jo viena no dejotājām strādā muzejā un par tautas tērpiem ir ļoti zinoša. Laima Garā pēc skates pat runāja ar žūriju un aizstāvēja mūsu izvēli – muzeja materiālos šādas aubes redzamas.
Laika gaitā tērpi novalkājas un arī apnīk. Tāpat skatītāji grib dejotājas redzēt atkal jaunos brunčos, tas gan prasa papildu līdzekļus.
– Pēc Dziesmu un deju svētkiem „Atvasarai" noteikti būs atpūta.
– Domāju, ka nē, jo tuvojas skaists mirklis – nākamgad Madonas kultūras nama senioru deju kolektīvam „Atvasara" aprit 60 gadi. Pavasarī būs koncerts, pēc diviem gadiem Madonā notiks Latvijas senioru deju svētki. Atslābt nevaram, mūs atkal gaida spraigs darbs.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto