Producents, pasākumu rīkotāju kompānijas „Forte Production" īpašnieks JĀNIS KĻAVIŅŠ ir to cilvēku vidū, kurus Madonas novada pašvaldība pērn apbalvoja par īpašu ieguldījumu Madonas novada labā.
Aicinot Jāni uz sarunu, vispirms vaicāju par viņa saistību un attiecībām ar Madonu.
– Tava darba dzīve nu jau vairākus gadus saistās ar galvaspilsētu, arī ģimene pārcēlusies uz Rīgu, tomēr mūsu pusi neesi aizmirsis.
– Pandēmijas dēļ divus mēnešus Madonā neesmu bijis, bet, protams, iepriekš uz dzimto pusi regulāri braucu. Kad notiek „Forte Production" organizētās koncerttūres, ar kurām apceļojam Latviju, Madona vienmēr ir pieturvieta, kur šos savus projektus atvedu un Madonas novada iedzīvotājiem parādu. Jau tradicionāli Madonas estrādē vasarās notiek „Zelta šlāgeris", un uzskatu, ka par tradīciju novadā kļūs operdziedātājam Jānim Zāberam veltītie koncerti Meirānu pusē. Pērn svinējām Jāņa Zābera 85. dzimšanas dienu, un par godu šai jubilejai Meirānos brīvdabas estrādē pie Jāņa Zābera memoriālā muzeja „Vecais Ceplis" notika atceres koncerts. Tajā piedalījās „Trīs Latvijas tenori" – novadnieks Guntars Ruņģis, Nauris Puntulis un Miervaldis Jenčs, ģitārists Mārcis Auziņš un citi mūziķi, un koncerts bija tik plaši apmeklēts – ap 1000 skatītāju, ka radās ideja šai brīnišķīgajā vietā, kas ir īsta dabas koncertzāle, Jāņa Zābera opermūzikas svētkus veidot kā ikgadēju pasākumu. Jānis Zābers bija pasaules līmeņa mākslinieks, kas cilvēku atmiņā joprojām nav aizmirsts, un tā ir goda lieta atcerēties un uzturēt viņa talantu dzīvu. Ir milzīgs prieks, ka Meirānos ik gadu notiek Jānim Zāberam veltītais zēnu vokālistu konkurss „Aiviekstes lakstīgalas", kur esmu bijis arī žūrijas sastāvā, un jaunie puiši, kas apgūst vokālo mākslu, kopā ar saviem pedagogiem brauc uz to. Daudzi šobrīd pazīstami solisti ir piedalījušies konkursā, un tas kļuvis par starta punktu viņu radošajā biogrāfijā.
– Tava saistība ar Madonu noteikti atklājas arī tuvinieku apciemojumā.
– Protams. Madonā dzīvo mani vecāki, brālis ar ģimeni, tāpat draugi. Šonedēļ 70. dzīves jubileju svinēja mana mamma (dziedošo un muzicējošo ģimeņu „Spieta" vadītāja Anita Kļaviņa. – Aut.), un Rīga patiešām nav tik tālu, lai sev tuvo un dārgo cilvēku apmeklējums tam būtu šķērslis. Iekāpju mašīnā un pēc divām stundām esmu Madonā.
Vēl nozīmīgs cilvēks, ko ļoti, ļoti cienu un kas manā dzīvē ir svarīgs, jo devis īpašu izpratni par kultūru un gara vērtībām, ir skolotājs Jānis Bērziņš. Pagājušajā gadā svinējām Skolotāja 90 gadu jubileju, un Jāni Bērziņu tāpat kā savus vecākus, brāli vai draugus Madonā vienmēr cenšos apmeklēt. Viņa prāts joprojām ir ass, interese par dzīvi – dedzīga, stāja – stalta un devums Madonas novadam – neatsverams! Jānis ir paveicis milzu darbu, sēžot arhīvos un sarakstot grāmatas „Dziesmotais novads", kas ir ne tikai lokāls, bet Latvijas mēroga pētījums. Ir milzīgs prieks, ka viņam ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, un Skolotājs ir cilvēks, kuru patiešām apbrīnoju un cienu.
Var teikt, ka abi joprojām esam Lielās dziesmu vietas projekta darba grupā, un kopā ar Madonas mūzikas skolas direktoru Mārtiņu Bergu un citiem noteikti sekosim līdzi, kā attīstās darbi pie diriģenta Haralda Medņa piemiņas iemūžināšanas un Dziesmu svētku skolas izveides Praulienas pusē.
– Saikne ar Madonas novadu tātad ir joprojām, un pērn saņēmi arī novada pašvaldības apbalvojumu.
– Esmu gandarīts, ka mani atceras un novērtē darbu, ko savulaik Madonas novadā veicu. Strādājot novada pašvaldības kultūras nodaļā, mums bija brīnišķīga komanda, sākot jau ar novada vadību un beidzot ar kultūras darbiniekiem, ar kuriem strādājām plecu pie pleca. Sadarbība un attiecības bija radošas, draudzīgas, un paveicām gana daudz. Prieks satikt bijušos kolēģus, vienmēr cenšos vārda un dzimšanas dienās viņiem piezvanīt vai uzrakstīt kādu īsziņu, līdz ar to varu teikt, ka ar Madonas novadu cieša saistība tiek uzturēta joprojām.
– Kā producents, pasākumu rīkotājs darbojies kultūras un izklaides jomā, un pandēmijas laiks šo nozari ir īpaši skāris.
– Būtu melots, ja teiktu, ka periods kopš pagājušā gada marta ir bijis viegls. Dzīves ritms, kas bija pirms pandēmijas, protams, bija pavisam cits, tomēr nevaru teikt, ka šobrīd būtu dīkstāvē vai sēdētu malā. Kompānija „Forte Production" aktīvi strādā pie jauna satura radīšanas, jaunu projektu īstenošanas, lai brīdī, kad epidemioloģiskā situācija uzlabosies, varētu atgriezties ierastajā pasākumu un koncertu ritmā.
– Pagājušajā vasarā, kad daudziem taviem kolēģiem darbs bija apsīcis, „Forte Production" īstenoja jaudīgus projektus.
– Mums ir apmēram 35 aktīvas programmas, kurām nav „derīguma termiņa" un kuras īstajā brīdī varam izspēlēt. Kā piemēru minēšu piecas programmas ar komponistu Raimondu Paulu. Vasarā aktīvi īstenojām koncertprogrammu „Viņa un Viņš", kurā piedalījās Maestro un talantīgā dziedātāja Dināra Rudāne. Koncertos izskanēja gan jaunas Raimonda Paula dziesmas, gan piemirstas melodijas, kas savulaik radītas kinofilmām un citiem muzikālajiem projektiem. Mūsu kompānija šo programmu izdeva CD, un gan šis albums, gan otrs mūsu ieraksts – novadnieka, izcilā ģitārista Mārča Auziņa albums „Aizrautība" – tika nominēts gada mūzikas balvai instrumentālās vai starpžanru mūzikas kategorijā, kur sacensība notiek starp visaugstākā līmeņa mūziķiem.
– Darbs pēc pandēmijas pirmā viļņa bija ar maza formāta programmām, kamerprojektiem.
– Citādi tobrīd nevarēja. Pēc pirmā pandēmijas viļņa kopā ar Mārci Auziņu pavasarī pirmie Latvijā sarīkojām autokoncertu Ādažos. Ievērojot visas valstī noteiktās drošības prasības, ģitārista Mārča Auziņa koncertu un papildkoncertu klātienē vēroja vairāk nekā 200 klausītāju. Autokoncerta saskaņošana dažādās instancēs bija ilga, bet klausītāju smaidus pēc koncerta jutām pat caur auto stikliem; pīpināšana un auto gaismu zibšņi bija aplausu vietā. Pēc tam autokoncertu noorganizējām arī Līvānos, tur uz skatuves pulcējām vairākus Latvijā iemīļotus mūziķus.
– Koncertuzvedumi pilsētu svētkos, Raimonda Paula un Gunta Skrastiņa koncertprogramma – vasarā ražīgi strādāji pa visu Latviju.
– Ierakstījām arī komponista Raimonda Paula un Gunta Skras-
tiņa albumu „Nopietni un pa jociņam", kas iekļauts balvas „Zelta mikrofons" piecniekā kategorijā „Šlāgera mūzikas albums". 16. martā uzzināsim rezultātus. Daļēji ar šo programmu viesojāmies Madonā, kad vasarā estrādē notika desmitais „Zelta šlāgera" pasākums.
Sadarbība ar Maestro Raimondu Paulu septiņu gadu laikā izveidojusies ļoti atzīstama. Tiekamies katru nedēļu, kaļam jaunus plānus. Maestro, protams, nepieder nevienam, viņš ir pats par sevi, bet ir laimējies sadarboties un kopā ar Paulu veidot interesantas koncertprogrammas.
– Kādreiz, iespējams, varēji tikai sapņot par darbu kopā ar šāda līmeņa māksliniekiem.
– Par to ir vislielākā cieņa un apbrīns. Ir gods būt blakus un mācīties. To varu teikt arī par radiožurnālistu Gunāru Jākobsonu. Rit 67. gads, kopš Gunārs Jākobsons strādā Latvijas Radio, un viņš ir cilvēks, kurš komentējis gan Olimpiskās spēles, gan pasaules čempionātus hokejā, izveidojis „Mikrofona aptauju", sarakstījis grāmatas, piedalījies dažādos šovos.
Savulaik tautā milzu popularitāti ieguva viņa un Lias Guļevskas vadītā „Mikrofona aptauja". Svinot aptaujas 50. gadskārtu, mana kompānija producēja vairākus „Mikrofona aptaujas" jubilejas koncertus. Cilvēki plūda uz šiem koncertiem, atcerējās un izbaudīja aptaujas skaistākās dziesmas.
Prieks piedalīties arī dokumentālas filmas veidošanā par Gunāru Jākobsonu. Pandēmija ir ienesusi nelielas korekcijas, bet plānojam, ka martā varēsim turpināt filmēšanas procesu un rudenī režisores Ināras Kolmanes dokumentālo filmu varēsim parādīt skatītājiem. No vecākās paaudzes leģendāriem cilvēkiem un dzinējspēkiem Gunārs Jākobsons Latvijā ir numur viens. 85 gadu vecumā (tāpat kā Maestro Raimonds Pauls vai Mārtiņš Brauns, kuram būs 70) ir enerģijas pārpilns, joprojām aktīvi darbojas. Tā ir liecība, ka ne tikai jauni cilvēki veiksmīgi dzīvo un strādā, bet arī cienījama vecuma personības var būt kā paraugs un enerģijas lādiņš citiem. Viss ir galvā – kā pats dzīvi uztversi, kā darbosies, tā spēsi iedvesmot un uz augšu pavilkt pārējos. Dievs šos cilvēkus apveltījis ar brīnišķīgiem talantiem, un varu būt gandarīts par iespēju strādāt kopā ar viņiem.
12.02.2021.