SANDRIS AKMANS saimniecībā Liezēres pagasta "Rogās" nodarbojas ar biškopību. Bišu drava "Kalnu medus" atrodas Vidzemes augstienē, un bites ganās arī Gaiziņkalna dabas parkā.
Jaunais gads iesākās ar piedalīšanos starptautiskajā "Zaļās nedēļas" izstādē Berlīnē, kā arī Baltijas/Ziemeļvalstu biškopju kongresā Somijā (Helsinkos) un Eiropas bioloģisko produktu izstādē Nirnbergā.
Aicināju Sandri Akmanu uz sarunu, lai pastāstītu par savu pieredzi ceļā uz bioloģisko biškopību.
– Ko gūstat, pārstāvot Latviju dažādos starptautiskajos pasākumos?
– Starptautiskajā izstādē gadatirgū Berlīnes "Zaļajā nedēļā" ar "Kalnu medu" piedalījos otro gadu. Tur apgrozās dažādu nozaru pārstāvji, piegādātāji. Vācijā ļoti novērtē bioloģiski ražoto produkciju, un tur zaļais virziens klientiem ir skaidrs. Plašā klāstā bija biškopības produkti no Rumānijas, Ungārijas, Polijas, Lietuvas, Latvijas, Itālijas u. c. valstīm, un Vācijas patērētājs mums atklāja, kāpēc pērk tikai bioloģisko medu, jo ir drošs, ka sertificēta saimniecība var piedāvāt labu, kvalitatīvu medu. Mēs, kas bijām no Latvijas, varējām pastāstīt, kā ražojam kvalitatīvus produktus. Berlīnē bija interesanti satikt patērētājus un izprast viņu vēlmes, kam jāpievērš uzmanība. Tas ir gan iepakojums, gan produktu klāsts.
Biškopības kongresā, kas notika Somijā, bija interesanti saprast zinātnisko daļu, kas notiek Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs, kādas ir kopīgās problēmas biškopībā, kurā virzienā noris pētījumi.
Februāra sākumā biju aizbraucis arī uz Nirnbergu, kur notika Eiropā lielākā bioloģisko produktu izstāde "Biofach 2016". Tā ir paradīze bioloģisko produktu piekritējiem, jo tur bija viss, ko vien var iedomāties, sākot no bioloģiskās kokvilnas, kosmētikas līdz pārtikai, vīniem. Biškopju mazāk bija no Ziemeļeiropas, vairāk – no Eiropas dienvidiem, un man bija vērtīgi saprast, kā darbojas preču piegādes sistēma Eiropā. Veikalu un biškopju tiešā sadarbība ir limitēta, vairāk tā notiek ar distributoriem, kuri uzpērk bioloģiskos produktus un piedāvā tālāk, taču ir savas jomas, kur var strādāt, kam jāpievērš uzmanība. Pieredzei man šie braucieni dod ļoti daudz, jo paplašina redzesloku. Latvija nav liela, tas ir kā viens reģions, apmeklēju arī citus Latvijas Biškopības biedrības pasākumus, paviesojos dravās, un attālums nav šķērslis. Man patīk paskatīties no malas, ko citi dara, un katrā reģionā ir savas stiprās un vājās puses.
– Kad ir brīvāks laiks, lai dotos pasaulē?
– Ir svarīgi, kā darbus saplāno. Vasarā ir vieni darbi, ziemā – citi. Kad nav dravas skrējiena, vairāk laika var veltīt attīstībai, projektu skatīšanai, kas kur notiek, kā arī tirdzniecībai. Pagaidām saimniekoju viens pats, izeju visus etapus – ražošanu, pārdošanu u. c. Palīdz vispārējās zināšanas, kas gūtas augstskolā, pieredze, kas ir uzkrāta, ko varu izmantot savā labā – kaut kas no ražošanas, no pārdošanas, no mārketinga, no pārrunu vadīšanas. Man biškopībā nav mantotas zināšanu bagāžas, jo saimniekoju tikai septiņus gadus.
– Kā uzsākāt saimniekošanu?
– Lubejā, kur atrodas lauku mājas "Rogas", kādreiz ir bijis ciems. Saimniecība tika daļēji mantota. Uzsākot saimniekošanu, novērtēju apkārtni, ka tur īsti nekā nav, ir tikai tīra daba, ar tradicionāli latvisko ainavu, kas iedvesmo. Esmu absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Sapratu, ka jārada kāds produkts ar pievienoto vērtību, kas aizietu tautās, ka jāiet bioloģiskās saimniekošanas virzienā un jāattīsta saimniecība. Vēlos, lai "Kalnu medus" ražotos produktus asociē ar augstu kvalitāti, bioloģisko izcelsmi, tīru garšu bagātību. Pirms pāris gadiem sāku izstrādāt šo konceptu, pievērsos etiķetei. Nosaukums "Kalnu medus" tapa, pateicoties tam, ka drava atrodas Vidzemes augstienē, Gaiziņkalnā un tā apkārtnē. Tagad ir izveidojusies sapratne par to, kas notiek nozarē, dravā, bet vēl ir daudz dažādu detaļu, kas jāpārzina, jāmācās. Pašas bites jau nemainās, bet biškopībā ir daudz mainīgās daļas. Konkurence ir liela, jāskatās, kā vari sevi pasniegt, lai kļūtu interesantāks klientam.
Arī bioloģiskā lauksaimniecība paver lielākas attīstības iespējas. ES atbalsta apjoms palielinājies tieši šajā plānošanas periodā. Bioloģiskajai biškopībai atbalsta maksājums ir krietni lielāks nekā konvencionālajai. Tā ir summa, kura sedz sadārdzinājumu, kas rodas, dravojot ar bioloģiskām metodēm. Jāpiebaro bites ar bioloģisko barību, atbilstoši jāizvēlas ārstniecības līdzekļi, sava bišu vaska pārstrāde u. c. Ja grib, lai saimniecība attīstītos, ir jādarbojas, nevar sēdēt uz vietas un gaidīt, līdz kāds kaut ko pienesīs klāt. Attīstības iespējas saskatu, rakstot un īstenojot projektus. Realizēti "Leader" projekti, kā arī nupat apstiprināts projekts mazo saimniecību attīstībai. Sākotnēji nepieciešamākās iekārtas medus sviešanai un pārstrādei ir iegādātas ar ES naudas palīdzību, kas ir liels atbalsts saimniecības attīstībā. Tagad sapņoju par jaunu dravas māju.
– Kāds šopavasar ir skatiens uz savām bitēm?
– Kā uznāca pirmais siltums, marta beigās, aprīļa sākumā tās sāka aplidoties. Priecājos, ka ziemā nekas dramatisks nav noticis, dravā viss izskatās normas robežās. Kā allaž ir jārēķinās ar kādas saimes zudumu. Katrs gads nes neatkārtojamu pieredzi, arī mācību.
– Kādas intereses ir ārpus darba dravā, bitēm un medus?
– Savulaik uzdejoju tautiskās dejas vai piedalījos velomaratonos, ziemā dažreiz paslēpoju. Tagad tam ir mazāk laika, jo prioritāte ir bišu saimes, biškopība un viss, kas saistīts ar saimniecību. Iespējas mēdz sameklēt arī mani, jo esmu atvērts arī citiem biškopjiem, sadarbībai. Bišu dravā "Kalnu medus" tika organizēti kursi, praktiskās nodarbības dravā, ko vadīja Jānis Trops. Vasarā ir iespējams doties ekskursijā pa dravu, degustēt produktus, kā arī doties tējaszāļu ievākšanas tūrē. Cenšos iesaistīties Latvijas Biškopības biedrības organizētajos pasākumos, dodos arī pastāstīt par biškopību bērniem un skolēniem. Kurp aicina, turp labprāt aizbraucu. Viss aizsākās ar Eiropas "Medus brokastīm", kuras norisinājās visā Eiropā, kad iesaistījos pasākumā – devos uz bērnudārziem un skolām, lai pastāstītu par bišu lomu, dzīvi, nozīmi u. c.
– Vai bitēm medus vākšanai pietiek ar to, kas ir dabā, vai arī sējat kādus nektāraugus?
– Cenšos izcelt tos augus, kas ir dabā, un medus ir vākts no tīrām tējaszālēm, kas piedod garšas un smaržas buķeti bioloģiski daudzveidīgajam medum. Taču mēdzu iesēt samērā nelielās platībās gan facēliju, gan bišu amoliņu, šogad pamēģināšu pūķgalvi, kas ir ārstniecības augs, kā arī garšīgas tējas augs. Man ļoti patīk, kā darbojas zemnieku saimniecība "Kurmīši", kas vāc tējas, tāpēc varbūt jāpamācās no viņiem. Ja nevar audzēt labību, varbūt jāapvieno biškopība ar tējaszāļu vākšanu. Ir kompānijas, kas ieinteresētas augu iegādē, jo ražo ēteriskās eļļas. Ar interneta palīdzību var piekļūt lielam informācijas klāstam.
– Sevi uzskatāt par "dabas bērnu"?
– Tāds interesants jēdziens. Esmu dzimis Ērgļos. Bijuši dažādi periodi, un visiem jāiziet cauri. Esmu uzaudzis laukos, zinu, kas ir lauku ikdiena, ko nozīmē pavadīt vasaru biešu vagā. Taču nāk studiju un pilsētas laiks, un pārmaiņas ir vajadzīgas, kad atkal sailgojos pēc laukiem. Attālums 140 km līdz Rīgai nav tik liels, lai neaizbrauktu arī uz kādu teātra izrādi. Arī mani klienti lielākoties ir Rīgā, jo Madonas novads ir ar vislielāko biškopju blīvumu. Tomēr ikvienam ir iespēja tikt pie manas saimniecības labumiem, iegriežoties saimniecībā vai interneta meklētājā ierakstot "Kalnu medus", atradīsit kontaktinformāciju. "Kalnu medus" produkcija aizceļo arī uz Madonas puses ražotāju veikalu "IedzēnTirdziņš" Rīgā.