Pēdējos gados, būtiski pieaugot energoresursu cenām, apkures izmaksām un dzīves dārdzībai sitot augstu vilni, palielinājusies arī iedzīvotāju interese un izpratne par nepieciešamību novērst siltuma zudumus mājās, siltināt ēkas, atjaunot jumtus un veikt citus remontus dzīvojamās ēkās. Rocība, it sevišķi daudzdzīvokļu namos, iedzīvotājiem gan ir dažāda. Arī mājas Madonā, Veidenbauma ielā 1a, vecākā ANITA GAILUMA atzīst, ka izveidot naudas uzkrājumu esot grūti.
– Mūsu māja ir neliela – 24 dzīvokļi, 606 kvadrātmetri. Kaut gan visu gadu (arī apkures sezonas laikā) maksājam 70 centus par kvadrātmetru, neko dižu sakrāt nevaram, – sarunā atklāj Anita. – Savulaik bijām noteikuši 50 centus par kvadrātmetru, bet tad maksu palielinājām, lai mājā varētu veikt vismaz kaut kādus uzlabojumus. Darāmā ir daudz: koridori jākrāso, pagrabi jāsiltina, ir arī citas vajadzības, bet visam līdzekļu nepietiek.
Arī tagad, lai atjaunotu jumtu, esam nolēmuši ņemt kredītu. Esam priecīgi, ka mūsu projekts atbalstu ir guvis finanšu institūcijā "Altum". Cerams, ka tas būs sākums visas mājas sakārtošanai. Turklāt ar jumta nomaiņu jau ir arī jāsāk. Kad tas būs izdarīts, varēsim lemt par turpmāk darāmo, jo problēmu ir daudz. Tā tomēr ir bijusī kopmītņu māja, kur ir gājis visādi. Kādreiz šeit, kā jau kopmītnēs, dzīvoja diezgan daudz dzērāju, bet nu šis iedzīvotāju kontingents ir pamainījies.
Pa šiem gadiem ir daudz kas mainījies uz pozitīvo pusi. Katrā ziņā tagad neko sliktu par mūsu māju teikt nevaru, šeit patiešām dzīvo ļoti labi cilvēki.
– Cik gadus jau veicat mājas vecākās pienākumus?
– Precīzi nepateikšu, bet tad vēl SIA "Madonas namsaimnieks" vadīja Guntars Dzenis, tātad kāds laiciņš jau ir. Uzņēmuma vadība ir mainījusies, bet visus šos gadus mūsu mājas apsaimniekotājs ir SIA "Madonas namsaimnieks".
Kad šajā mājā nopirkām vienistabas dzīvokli un kopā ar vīru pārnācām dzīvot uz šejieni, te mājas vecākā nemaz nebija. Tieši tas bija iemesls, kāpēc uzņēmos šos pienākumus, jo mani neapmierināja tas, kas šeit notika, redzēju, ka mājā ir jāveic remonti, jāmaina logi, durvis. Es sāku no nulles, un vispirms noskaidroju, kā citviet Madonā notiek daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana.
Ļoti daudz ar padomiem palīdzēja Jeuženija Adamoviča, kas un kā jādara, kādos jautājumos jāiet uz SIA "Madonas ūdens", "Madonas siltumu", Namsaimnieku vai pašvaldību.
Madonā jau īsti nav neviena cita, pie kā griezties pēc palīdzības. Tādu kā Jeuženija Adamoviča nav daudz. Viņa nekad neatteiks, pat tad, ja kaut ko nezinās, jo visu noskaidros un izpētīs.
Esam iestājušies un darbojamies arī Jeuženijas Adamovičas vadītajā Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrībā.
– Kā mājas aktivitātēs iesaistās citi iedzīvotāji? Kādus darbus ir jau izdevies paveikt?
– Kopumā iedzīvotāji ir atsaucīgi, neatsaka, ja lūdzu ko izdarīt. Lielu palīdzību sabiedriskā kārtā sniedz Rita Antonoviča, viņas veikums dažādu dokumentu noformēšanā ir neaizstājams.
Iedzīvotāji ir atbalstījuši arī zemes izpirkšanu. Tā mums būs jāiegādājas no pašvaldības. Šai ziņā mums ir laimējies, jo savulaik mūsu māja atradās uz privātīpašnieka zemes, bet pašvaldība to izpirka sakarā ar siltumtrases izbūvi uz Madonas slimnīcu, lai to pieslēgtu centralizētās siltumapgādes sistēmai.
Pašlaik formējam papīrus, taču zemes izpirkšanas process ir diezgan garš. Kā mums teica, gadi divi paiešot. Ir jāiesniedz dokumenti, jāsaņem arī Valsts zemes dienesta paziņojums par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu.
No iepriekšējo gadu lielākajām aktivitātēm varu minēt mūsu dalību Madonas novada iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanas projektu konkursā "Daudzdzīvokļu māju teritoriju labiekārtošana", kad ar pašvaldības atbalstu tika izbūvēts bruģēts laukums mājas priekšā un ierīkota lietus ūdens novade no pagalma, kas bija liela problēma.
– Vai visi dzīvokļi jūsu mājā ir privatizēti?
– Visus šos gadus astoņi dzīvokļi jeb 30 procenti ir piederējuši Madonas novada pašvaldībai, bet vienu dzīvokli nodeva atsavināšanai, un tas tika arī pārdots, tātad pašvaldības īpašumā joprojām ir septiņi dzīvokļi. Visi pārējie dzīvokļi ir privatizēti.
Visnesakārtotākie arī ir pašvaldībai piederošie dzīvokļi, kuru īrniekiem ir parādi par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, it īpaši siltumu; tāpat nav nomainīti logi, durvis. Veidojas tāds kā apburtais loks – pašvaldība uzskata, ka aktīvāk parādu piedziņā ir jāiesaistās "Madonas siltumam", savukārt uzņēmumam, kad būtiski ir paplašinājusies tā apkalpes zona, nav tādas kapacitātes, lai tos reāli piedzītu. Īsti romēr nav saprotams, kam no īrniekiem būtu jāpiedzen parādi – pašvaldībai kā dzīvokļu īpašniecei vai pakalpojumu sniedzējiem.
– Kā izdevās saņemt "Altum" atbalstu jumta nomaiņai?
– Šogad pirmo reizi "Altum" piedāvāja programmu arī daudzdzīvokļu māju remontiem, nesasaistot to ar visas mājas siltināšanu. Mēs nolēmām mainīt jumtu, notekcaurules. Ideālā variantā, protams, jau vajadzētu īstenot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu projektu, bet cilvēkiem nav tādas maksātspējas. Tāpat aizdevuma procenti par jumta nomaiņu ir lieli – 5,9 procenti, līdz ar to ikmēneša maksājums būs gana liels.
Domas par ķieģeļu mūra māju siltināšanu kā mūsējā arī dalās – ir, kas uzskata, ka to nevajag siltināt. Viss, kā jau teicu, atduras pret naudu. Ja līdzekļi būtu, daudz ko varētu izdarīt. Mēs esam gandrīz vai vienīgā daudzdzīvokļu māja Madonā, kur nav ierīkots siltummezgls. Mums jāiet uz SIA "Madonas siltums" piederošo piebūvi, kur kādreiz atradās katlu māja, lai uzstādītu vēlamo siltuma režīmu dzīvokļos vai to mainītu. Kad "Madonas siltumam" bija pieejama ES nauda, mūsu mājā siltummezgls tā arī netika ierīkots. Zinu daudzas mājas, kur tas tika izdarīts, bet nesaprotu, kāpēc mums šādas siltuma iekārtas neuzstādīja kopā ar citiem un tikām atstāti tādā kā pabērna lomā. Es vēl saprastu, ja mums nebūtu vietas, kur uzstādīt siltummezglu, bet tā vienmēr ir bijusi un joprojām ir. Vai tiešām tas būs jādara par iedzīvotāju līdzekļiem?
Tas tomēr nav pareizi, ka mūsu mājas siltummezgls atrodas pašvaldības uzņēmumam piederošajā īpašumā.
– Kā jūsu mājā ir ar siltuma maksām?
– Apkure, kā jau vecā mājā, ir diezgan dārga. Arī čuguna radiatori ir vēl no padomju laikiem. Tiesa, saka, ka tie esot tie labākie, ilgi tur siltumu un nodrošina uzstādīto siltuma režīmu dzīvokļos, bet, iespējams, patērē arī daudz siltumenerģijas.
Kad nomainīsim jumtu un atmaksāsim kredītu, droši vien domāsim un vērtēsim iespēju siltināt māju un īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas projektu. Redzēs, kā veiksies ar jumta nomaiņai paņemto kredīta samaksu. Katrs savu summas daļu zina, kredīts ir ņemts uz 15 gadiem, procentu likme ir nemainīga. Liela daļa ir jau pateikusi, ka visu summu pēc būvdarbu pabeigšanas samaksās uzreiz, jo diezgan daudz jau aiziet procentu maksājumos. To visi ļoti labi saprot, tāpēc tiem, kam ir līdzekļi, ir izdevīgāk samaksāt uzreiz. Un tad jau skatīsimies. Varbūt nebūs jāgaida tie 15 gadi, lai uzsāktu kaut vai daļēju ēkas siltināšanu. Plāni mums ir lieli.
– Kad paredzēts uzsākt jumta nomaiņu?
– Jumtu mainīsim jau šoruden, būvdarbi drīz sāksies. Tas tiks siltināts, visas jumtas malas sakārtotas, uzliktas jaunas notekcaurules, lietus laikā ūdens vairs netecēs gaiteņos. Mājai būs pavisam cits skats.
– Vai jūs esat madoniete?
– Jā, esmu madoniete. Valmieras stikla rūpnīcā izmācījos par audēju, kādu laiku pastrādāju un pēc tam atgriezos Madonā. Par audēju esmu nostrādājusi visu mūžu sadzīves pakalpojumu kombinātā. Pirms pārcelšanās uz māju Veidenbauma ielā 1a dzīvojām Saules ielā 24a.
– Bet tā taču ir pirmā nosiltinātā māja Madonā! Tad jau jūs labi zināt nosiltinātās mājas priekšrocības.
– Jā, tā ir, bet, paskatieties, kāda šī māja izskatās tagad – kā karikatūra! Laika zobs ir darījis savu, dekoratīvais apmetums no sienām daudzviet ir nolobījies. Taču tas, ka pēc nosiltināšanas šajā mājā tika nodrošināts siltums, nomainīti radiatori un dzīvokļos vairs nebija jāsalst, gan ir tiesa. Tolaik, kad šo māju uzcēla, vīrs strādāja remontceltniekos, un tā arī tajā tikām pie trīsistabu dzīvokļa kā ģimene ar trijiem bērniem. Bet tagad mūsu mājas ir Veidenbauma ielā 1a, kur jūtamies kā savējie.
29.09.2023.