Avīzes un žurnāli cilvēkiem vienmēr bijusi iecienīta lasāmviela, un tos atrast savā pastkastītē allaž ir patīkami. Pasts saviem klientiem sniedz dažādus pakalpojumus, sākot ar preses izdevumu piegādi mājās un beidzot ar iespēju apmaksāt dažādus rēķinus. Par plašo piedāvājumu klāstu rūpējas gan pastnieki, gan pasta operatori.
Savu ikdienu ar pasta operatora darbu izvēlējusies saistīt AGITA BUŠA no Cesvaines. Klienti viņas veikumu vērtē ļoti atzinīgi – to apliecina nesen iegūtā labākā pasta operatora Vidzemē nominācija.
– Cesvaine ir viena no Madonas novada pērlēm. Vai šī pilsēta ir jūsu dzimtā puse?
– Cesvaine – tā ir vieta, kuru jau 32 gadus saucu par mājām. Te ir mana ģimene, mans darbs. Mana dzimtā pilsēta ir Lubāna – tur es uzaugu, pabeidzu Lubānas vidusskolu, tur joprojām dzīvo mana mamma un brālis ar ģimeni. Diez vai skolas laikā, ar klasi braucot ekskursijā uz Cesvaines pili, vai kopā ar vecmammu stadionā vērojot zirgu sacensības, man varēja ienāk prātā doma, ka šo vietu es kādreiz saukšu par savējo…
– Ikdienā pildāt pasta operatora pienākumus – kādēļ izvēlējāties saistīt savu dzīvi tieši ar šo profesiju?
– To, ka strādāšu pastā, ļoti pārliecinoši zināju jau devītajā klasē. Tā kā man bija vēstuļu draudzenes gan Latvijā, gan ārpus mūsu republikas, biju biežs viesis Lubānas pasta nodaļā – vajadzēja iegādāties aploksnes un pastmarkas, nosūtīt vai saņemt paciņas. Man tik ļoti patika process, kā tika iesaiņota paciņa, zīmoglakas smarža un vēstuļu kalni, ka es gribēju būt tam visam piederīga.
Lieki teikt, ka ikdiena izrādījās ne tik „rožaina". Atklājās, ka pastā ne tikai sūta vēstules un paciņas, bet ir vēl daudzi citi pienākumi. Pēc pasta skolas beigšanas mani nosūtīja darbā uz Kraukļu pasta nodaļu. Tad bij', kā vienā dziesmā dzied – „bet dzīvē viss ir savādāk"… Skolā šķita viss tik saprotams, taču īstenībā tik vienkārši nebija, nācās mācīties darba procesā, patiesībā jāmācās ir joprojām.
Kopš brīža, kad sāku strādāt pastā, līdz šodienai pasta operatora darbs ir ļoti mainījies. Kā toreiz, man liekas, ir palikusi tikai vēstuļu nosūtīšana, uz aploksnes uzraksti adresi, uzlīmē pastmarku un iemet pastkastītē. Arī zīmoglakas smaržas vairs nav. Šobrīd tas varbūt šķiet smieklīgi, ka kaut kas tāds var noteikt profesijas izvēli, bet te nu es esmu – jau 32 gadus.
– Kādus pienākumus ikdienā veicat?
– Cesvaines pasta nodaļā strādāju kopš 1994. gada. 17 gadu esmu pasta nodaļas vadītāja. Pasta operatore ir tikai viens no maniem pienākumiem, teikšu tā… vieglākais. Daudz grūtāk ir būt par vadītāju, kaut mazam, bet kolektīvam. Man ir piecas brīnišķīgas pastnieces. Visilgāk (aptuveni 19 gadu) strādāju kopā ar Ivetu Šahno un Indru Panfilovu. Iveta piegādā avīzes, sūtījumus, pensijas Cesvaines pagasta teritorijā. Viņa ir atbildīga, zinoša, savu darbu mīloša. Ļoti liels atbalsts man brīžos, kad darbiņā iet pavisam grūti. Indra ir pilsētas pastniece – mūsu skudriņa, teciņiem vien, teciņiem vien. Te viņa avīzes un vēstules nes, te ar mazbērniem dzīvojas, te jau mazdārziņā rosās. Vienmēr apbrīnoju, kur viņai pietiek spēka un enerģijas. Inta Melgaile ir Dzelzavas pagasta pastniece – mūsu puķu meitene. Intai parasti telefons zvana vienā laidā: kam paciņu aizvest, no kā vēstuli aizbraukt paņemt, kam kādu avīzi, žurnālu vai sēklas pārdot. Inta vienmēr ir gaidīta katrā mājā. Jau otro gadu mūsu kolektīvā ir Liezēres pastniecītes. Astra Vagale vienmēr ir nopietna, ar savu viedokli par notiekošo, un Liene Pieta – apzinīgs darba rūķītis. Ceru, ka meitenes ir iejutušās mūsu kolektīvā.
Gribu pateikt manām foršajām meitenēm milzīgu paldies par darbu, ko viņas dara. Kad saule, kad lietus, kad sniegs, kad neizbraucami ceļi – viņas vienmēr ir ceļā pie klientiem. Ja ar mašīnu nevar iebraukt, mēro ceļu kājām, ja velosipēdu nevar vairs pa sniegu pastumt – liek mugursomu plecos un dodas ceļā. Paldies par jūsu apzinīgumu un sava darba mīlestību, paldies, ka jau tik daudzus gadus esam kopā! Ir ļoti labi zināt, ka varu uz jums paļauties, lai cik grūti būs, esmu droša, ka darbs tiks izdarīts. Paldies, ka jūs man esat!
Vēl viens no maniem pienākumiem ir „palaist" pastnieces ceļā pie klientiem ar pensijām, sūtījumiem, precēm.
– „Latvijas Pasta" organizētajā konkursā „Mans pastnieks" klientu vērtējumā saņēmāt labākā pasta operatora Vidzemes reģionā nomināciju. Kādas izjūtas jūs pārņēma, to uzzinot?
– Katru dienu cenšos savus pienākumus veikt ar atbildību pret man uzticēto. Nekad neesmu strādājusi atzinības dēļ. Protams, ir patīkami, ka klienti pasaka paldies par manu darbu, taču šī nominācija man bija ļoti liels pārsteigums. Sirsnīgs paldies ikvienam, kas nosūtīja anketu! Prieks arī par meitenēm no citiem reģioniem, kuras šogad tika nominētas.
– Kas jums savā darbā sagādā lielāko gandarījumu un prieku?
– Man patīk būt darbā, patīk tas, ko daru. Prieku sagādā klienti, kas, aizejot no nodaļas, pasaka paldies un „Uz tikšanos!", tie, kas pēc ilgāka laika atnākuši pamana, ka viss tā izmainījies. Ne tikai vizuāli, bet arī pakalpojumos, ko pasts sniedz. Ir gandarījums, ka pasts var piedāvāt mūsdienīgus jauninājumus, ko klienti novērtē. Piemēram, viņi pozitīvi novērtē SMS sistēmu aicinājumu saņemšanai par saņemtajiem sūtījumiem. Arī parakstu terminālu, kur jāparakstās par sūtījumu saņemšanu. Gandarījumu sniedz, ja klients aiziet no pasta nodaļas apmierināts, it sevišķi tad, ja viņš ir ieguvis arī ko tādu, ko nemaz pastā nav cerējis saņemt.
– Ar kādiem izaicinājumiem vai grūtībām jāsaskaras pasta operatoram?
– Izaicinājums ir viss jaunais, nezināmais. Lielākos izaicinājumus parasti gan sagādā apstākļi, kas nav no mums atkarīgi, kas notiek vienalga – gribam to mēs vai ne. Pēdējā laika vislielākais izaicinājums bija kovids ar visiem tirdzniecības ierobežojumiem, aizliegumiem, maskām. Jāsaka gan, ka Cesvainē klienti bija ļoti saprotoši un disciplinēti. Paldies viņiem par to!
– Vai Cesvaines pasta nodaļa arī ir piedzīvojusi kādas izmaiņas savā darbībā?
– Cesvaines pasta nodaļa lielas izmaiņas nav piedzīvojusi, ja nu vienīgi darba laiks ir nedaudz mainījies. Mazliet ir pieaudzis darba apjoms, jo Liezēres pasta nodaļas pastnieki tagad piegādi uz turieni veic no mūsu nodaļas.
– Kur smeļaties iedvesmu un gūstat relaksāciju no darba? Kādi ir jūsu hobiji?
– Manas mājas, mana ģimene ir mana miera osta. Lielum lielais paldies vīram Dzintaram, kam parasti ir jāuzklausa mana bēda. Ir patīkami, ja ir plecs, uz kura var paraudāt.
Nu jau gadus desmit savus atvaļinājumus pavadu Bergenā. Šī Norvēģijas pilsēta ir kļuvusi par skaistāko un mīļāko vietu, kur gribas atgriezties atkal un atkal. Aizbraucot uz turieni, var pilnībā atslēgties no darba. Tur es smeļos spēkus nākamajam darba posmam. Jau daudzus gadus no darba atpūšos, dziedot jauktajā korī „Cesvaine". Šajā kolektīvā jau no pirmās dienas ikviens tā dalībnieks ir laipni gaidīts un uzskatīts par savējo. Ir labi būt vienai no šiem dziedāt, ceļot un kopā būt gribošajiem ļaudīm. Būt par vienkārši labu cilvēku. Man patīk arī lasīt grāmatas, pašlaik esmu pievērsusies skandināvu kriminālromāniem.
– Svētdien Mātes diena – kā jūsu ģimenē tā tiek svinēta?
– Maija otrajā svētdienā atzīmējam Mātes dienu. Sirsnīgi sveicieni visām mammām. Mīļi, mīļi gribu pasveicināt savu māmiķīti un visas mūsu ģimenes mammas –
Dzintara mammu, Agiju, Ilutu, kā arī Anniju. Bučas, bučas, bučas, manas mīļās! Īpašas tradīcijas mūsu ģimenē nav izveidojušās. Tā kā mūsu ģimenes bērni ir devušies tuvākā vai tālākā pasaulē, mēs katru satikšanās brīdi pārvēršam svētkos. Labprāt visi satiekamies Lubānā Margota un Ilutas dārzā, neraugoties uz laikapstākļiem, gan Māmiņdienā, gan Jāņos, gan Jaungadā.
ZANE BIKOVSKA
6.05.2022.