Ar šo pirmdienu Latvijas politikā ir par vienu smagsvaru vairāk, un tā vārds ir Inguna Sudraba, kas pēc oficiāli noslēgtā otrā pilnvaru termiņa valsts kontrolieres amatā nu ir brīva izvēlēties turpmāko ceļu.
Inguna Sudraba līdzšinējos gados nereti vairāk atgādināja politiķi, nevis kontrolējošās iestādes vadītāju. Viņas priekštecis valsts kontroliera amatā Raits Černajs vairījās no publicitātes, un parasti žurnālistiem informācija no viņa bija jādabū kā ar knīpstangām, dodot iemeslu runām par aktivitātes trūkumu un vēlmi būt ar visiem pa draugam. Sudraba bija pilnīgs pretstats, jo īpaši pēc pārvēlēšanas uz otro termiņu. Viņa nav vairījusies no konfrontācijas ar lielākajiem Latvijas politiskajiem spēkiem un to līderiem, revidējusi līdzekļu izlietojumu ministrijās, kurām līdz šim visi skārās klāt baltos cimdos. Viņa arī nebaidījās nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem reizēs, kad uzskatīja, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai par vienu vai otru līdzekļu izšķērdēšanas gadījumu. Vajadzības gadījumā viņa spēja arī aizstāvēt savu un pašas vadītās iestādes reputāciju, kā, piemēram, iesūdzot tiesā Aināru Šleseru par goda un cieņas aizskārumu, kad viņš 2007. gadā „Panorāmā" paziņoja, ka Sudraba izmanto valsts resursus privātām interesēm. Šlesera uzbrukumi Sudrabai bija saistīti ar Valsts kontroles revīzijā konstatēto nesaimniecisko rīcību saistībā ar viņa vadītās Satiksmes ministrijas pārziņā esošā „Latvijas Pasta" centrālās ēkas iznomāšanu un citiem revīzijā atklātiem faktiem.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 23.01.2013.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS