Šonedēļ finanšu ministrs Andris Vilks aicināja visus solidāri uzņemties pēdējo konsolidācijas griezienu 137 miljonu latu apmērā, kas nepieciešams nākamā gada valsts budžetā, lai starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanos 22. decembrī varētu svinēt „kā valsts svētkus".
Mani vienmēr ir pārsteigusi politiķu, tai skaitā uz augstākā varas pakāpiena stāvošo, nespēja nolasīt vairākuma valsts iedzīvotāju noskaņojumu jeb konjunktūras nejušana. Varbūt pie vainas ir tas, ka lielākā daļa no viņiem ir tehnokrāti, kas labāk orientējas skaitļu tabulās, nevis cilvēciskās emocijās, taču tas neattaisno virkni rīcību un izteikumu, kas gan krīzes laikā, gan vēl ilgi pirms tās bija un turpina būt raksturīgi politiskajā vidē. Marijas Antuanetes atklāsmes līmeni par to, kādēļ iedzīvotāji maizes trūkuma apstākļos nepāriet uz smalkiem konditorejas izstrādājumiem, mūsu politiķi vēl nav sasnieguši, taču daži no viņiem ir bijuši tam bīstami tuvu. Andra Vilka izteikums ir tikai viens no daudziem garākā izteikumu ķēdē, kas izgaismo politiķu nespēju izprast un komunicēt ar sabiedrību.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 03.11.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS