„Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."
Vien dažus mēnešus pēc šī zvēresta došanas Saeimā daži deputāti ir jau paguvuši to lauzt. Zvērestu, būdams 9. Saeimas deputāts, deva arī pašreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Kamēr sabiedrība un paši politiķi vēl domā, vai Saeimas deputāta zvērests ir vien skaists skaitāmpantiņš jebšu tomēr nozīmīga valstsvīra (vai sievas) apņemšanās pret savu valsti, kuru apkrāpjot pienāktos arī sods (ko gan pašreizējā likumdošana un Saeimas Kārtības rullis neparedz), tikmēr parakstu vākšana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz noteikt krievu valodu kā otru valsts valodu, ir noslēgusies ar provizoriski savāktiem 183 046 Latvijas pilsoņu parakstiem. Var tikai minēt, cik liela daļa no tiem, kas parakstījās, šo aktu veica, savu politisko priekšstāvju rādītā piemēra iedrošināti (ja tic sociologiem, „Ušakova efekts" parakstu vākšanā bija vērojams). „Saskaņas centra" (SC) politiķi, paužot atbalstu otras valsts valodas idejai, ko paši līdz tam bija noraidījuši, ir uzsākuši bīstamu rotaļu. Šī nav tikai rotaļāšanās ar iespējamu partijas elektorāta pieaugumu vai tālākām izredzēm iekļūt valdībā, šī ir rotaļāšanās ar plašu sabiedrības grupu nacionālo noskaņojumu. Ar to brīdi, kad SC politiķi, pārkāpjot zvērestu, parakstījās par grozījumiem, divu radikāļu – Lindermana un Osipova – akcija ieguva to, kā tai visvairāk trūka, – politisko aizmuguri un nopietnību. Atsevišķu politiķu savas rīcības pamatojums ir visai šizofrēnisks. Sak', šis paraksts jau nenozīmē atbalstu otrai valsts valodai, bet attieksmes paušanu. Vēlējāmies akcentēt problēmas integrācijas procesos, protestējam pret lielas vēlētāju daļas ignorēšanu, izvēloties koalīcijas partnerus, šī bija atbildes reakcija uz „Nacionālās apvienības" rīkoto parakstu vākšanu par Satversmes grozījumu likumprojekta ierosināšanu, kas paredzēja grozīt Satversmes 112. pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka „valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā", kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka „ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā". Bērnišķīgas emocijas sajaukušās ar personisku nostāju, privātu aizvainojumu, vēlmi atriebties un politiskām ambīcijām, bet putra, kā vienmēr, būs jāizstrebj sabiedrībai. SC politiķi parakstoties rīkojas kā spītīgs bērns, kas izdara kaut ko muļķīgu tikai tādēļ, lai ieriebtu savai mammai un pievērstu tās uzmanību.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 08.12.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS