Vārdam „Brexit" jeb – latviskojot – breksits ir visas iespējas iekļūt skaidrojošajā vārdnīcā, apzīmējot nevis Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), bet gan „procesu, kas ilgst bezgalīgi, nevienam tas nepatīk, neviens to nekontrolē un nesaprot, un rezultātā neviens nav ieguvējs".
Šobrīd Lielbritānijas ziņu kanālu skatīšanās izvēršas par traģikomisku piedzīvojumu, jo visu iesaistīto cilvēku sejās nolasāms riebums pret breksitu. Politiķi to muļļā kā karstu kartupeli, kuru apēst nevar, bet aizmest arī ne; žurnālisti, kas no politiķiem izmisīgi cenšas iegūt konkrētas atbildes par procesu, kuru tie paši līdz galam neizprot; un visbeidzot iedzīvotāji, kam viss jau sen ir apnicis un kuri vēlas skaidru iznākumu.
Ar vienošanos vai ar haosu
Šī nedēļa būs kārtējais atskaites punkts, kas ļaus runāt jau par konkrētu datumu, kad Lielbritānija beidzot pametīs ES. Pirmdien britu parlamentā atsākās savstarpēja sabļaustīšanās ar iestarpinātiem obligātiem pārmetumiem premjerei Terēzai Mejai jeb debates par to, vai Apvienotajai Karalistei izstāties, vienojoties ar ES, vai arī to darīt bez vienošanās, paļaujoties uz augstāku spēku iedarbību. ES politiķi cietina savas sirdis un prātus, gatavojoties scenārijam, ka Lielbritānija ES pamet bez vienošanās, jo britu parlaments jau pāris reižu vienošanās tekstus ir „norakstījis skurstenī". Lielbritānijas parlaments pirmdien piešķīra sev tiesības rīkot balsojumus par dažādiem breksita variantiem, kuri būtu iespējamas alternatīvas premjerministres Terēzas Mejas panāktās vienošanās tekstiem, kas, trīs ministriem uzrakstot atlūgumus, izraisīja kārtējo demaršu valdības rindās un vienlaikus vēl vairāk sabiezināja jau tā biezās breksita krāsas.
Kas Latvijai no tā?
Latvija uz breksitu var raudzīties no vairākiem skatpunktiem. Pirmais – eksports. Lielbritānija Latvijas precēm ir bijusi sestais, bet pakalpojumiem – trešais lielākais tirgus. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, pērn Latvijas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju eksports uz Lielbritāniju sasniedza teju 700 miljonu eiro. Galvenā eksporta prece bija koksne un tās izstrādājumi. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, Lielbritānijai izstājoties no ES, tirdzniecība ar to būs apgrūtināta, jo brīva preču, pakalpojumu un kapitāla plūsma tādā izpratnē, kā tā darbojas ES iekšienē, vairs nebūs iespējama. Ekonomisti lēš, ka gan pašas Lielbritānijas ekonomikas krituma, gan daudzo tirdzniecības barjeru dēļ Latvijas uzņēmēju eksports uz Lielbritāniju varētu samazināties pat par ceturtdaļu. Otrs trieciens, ko tieši un netieši saņems Latvijas budžets, saistās ar Lielbritānijas iemaksām ES budžetā. Arī šajā jautājumā vēl daudz neatbildētu jautājumu, jo nav zināms, cik lielā mērā Apvienotā Karaliste pildīs savas saistības pret ES un cik lielas iemaksas pirmajos gados pēc breksita veiks ES budžetā. Taču visai droši var prognozēt, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES radīs robu ES budžetā, kurš Latvijai, kas joprojām ir saņēmēja, ne donorvalsts, izpaudīsies kā pieejamā finansējuma samazinājums dažādām atbalsta programmām, pie kurām šajos gados esam komfortabli pieraduši. Lielbritānijas izstāšanās nozīmē arī to, ka Latvijai savs maks būs jāatdara plašāk un ES budžetā jāmaksā vairāk. Pēc aptuvenām prognozēm, tie varētu būt par 3 līdz 5 miljoniem eiro vairāk.
„Brexit" kā iespēja
Trešais skatpunkts, un to beidzot varam uzlūkot gan ar pozitīvām, gan negatīvām izjūtām, ir migrācija. Neapmierinātība ar imigrantu straujo ieplūšanu gan pašā Lielbritānijā, gan tās darba tirgū bija viena no centrālajām asīm breksita aizstāvju (kuru balsis šobrīd gan vairs skaļi nedzird) argumentācijā. Īpaša loma tika atvēlēta Austrumeiropas un Baltijas valstu iebraucējiem, kuri ar savu nepārvaramo vēlmi strādāt par zemāku atalgojumu fermās, noliktavās, rūpnīcās un citās sapņu darbavietās atņem maizīti iedzimtajiem britiem. Breksits ļaus Lielbritānijai atkratīties no ES migrācijas politikas važām un pašai gan noteikt prasības iebraucējiem, gan ierobežot to skaitu, gan noteikt minimālo algu migrantiem un veikt citus „motivējošus" pasākumus, lai melnstrādnieku kļūtu mazāk. Lai nu tā būtu, un būs prieks vērot, kā poļu, lietuviešu un latviešu akcentus zemeņu vagās nomainīs tīra angļu valoda. Precīzs skaits, cik latviešu šobrīd dzīvo un strādā Lielbritānijā, nav zināms, taču tiek lēsts, ka Apvienotajā Karalistē uzturas ap 150 000 Latvijas valstspiederīgo. Skaitlis iespaidīgs, un ir skaidrs, ka ne visi no viņiem breksita iespaidā krāmē un krāmēs čemodānus, lai dotos prom no britu salām. Latvijai tas nozīmē to, ka varētu samazināties Lielbritānijā strādājošo naudas pārskaitījumi Latvijā palikušajiem tuviniekiem un šī nauda neieplūdīs mūsu valsts ekonomikā. No otras puses, tie, kuri pametīs Lielbritāniju, meklēs darba iespējas citās ES valstīs vai arī atgriezīsies dzimtenē ar ārvalstīs iekrāto (cerams) kapitālu. Šis ir īstais mirklis, kad valstij būtu jāpieliek visas pūles, lai Lielbritānijā strādājošos, svārstīgos latviešus atvilinātu mājās, tiem skaidri – ne tikai vārdos, bet arī darbos – parādot, ka laimi meklēt var ārvalstīs, bet to atrast – Latvijā.
27.03.2019.