Pēc ilgām un asām debatēm Saeima 25. oktobrī noraidīja sabiedrībā plašu ažiotāžu izraisījušos grozījumus personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredzēja iespēju pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās pasē ierakstīt tā tautību.
Līdz tam daudziem, iespējams, bija garām paslīdējusi informācija, ka iespēja ierakstīt dokumentā tautību jau aptuveni pusgadu vairs nepastāv.
Balsis Saeimā sadalījās līdzīgi: 39 par, bet 38 bija pret, četri deputāti atturējās. Balsu sadalījums Saeimā gan neatspoguļo tendenci sabiedrībā, jo oktobra beigās rīkotā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 82% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita atbalsta tautības norādīšanu pasē, ja vien pats šī dokumenta turētājs tā vēlas.
Kādēļ šis jautājums ir izvērties par tādu, kurā būtu jālauž šķēpi? Grozījumu rosinātājs bija Nacionālā apvienība (NA), bet oponentu lomā visasāk uzstājās „Vienotība" un Reformu partija. Zīmīgi, ka abas puses, aizstāvot savu, viegli lietoja vienu un to pašu vārdu – diskriminācija. NA deputāti minēja, ka, neļaujot iedzīvotājiem pasē norādīt savu tautību, kas bija pieņemta prakse jau pirmās brīvvalsts laikā, tiek ierobežotas viņu tiesības brīvi paust savu tautisko piederību un identitāti. Viņu oponenti, piemēram, „Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins, praksi rakstīt pasē tautību vairāk saistīja ar PSRS periodu, un šis ieraksts varēja kalpot par pamatu diskriminācijai. No šādas situācijas, viņaprāt, būtu jāizvairās.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 28.11.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS