7. februārī Sočos tiks atklātas 22. Ziemas olimpiskās spēles, kas spēļu vēsturē draud ieiet kā viens no grandiozākajiem pasākumiem. Vienlaikus šīs būs arī vienas no pretrunīgāk vērtētajām spēlēm, un Starptautiskā Olimpiskā komiteja var tikai atviegloti nopūsties, ka pie tās stūres vairs neatrodas pirms trim gadiem aizsaulē aizgājušais Huans Antonio Samarančs ar tā iecienīto frāzi par labākajām olimpiskajām spēlēm.
Gatavošanās „Sočiem 2014" ir bijusi jautriem notikumiem piesātināta. Ārvalstu olimpieši ar neslēptu izbrīnu un humoru aplūko dažādus sadzīviskus risinājumus, kuri, šķiet, var ienākt prātā tikai kādas postpadomju valsts būvniekiem. Radiators divu metru augstumā no grīdas, elektrības rozete gultas galvgalī, divi blakus esoši tualetes podi… Izteikumi ar humora devu, ka olimpiskos objektus būvējuši kolorītie Kaukāza viesstrādnieki – Džamšuts un Ravšans no komēdijseriāla „Mūsu Krievija", nav nemaz tik tālu no patiesības. Arī pašu Soču kā vietas, kur rīkot ziemas olimpiskās spēles, izvēle daudziem ir šķitusi dīvaina. Apkaime, kas plašāk zināma kā kūrorts, kur turīgajiem baudīt jūru un sauli, diezin vai citās valstīs būtu pirmā izvēle pasaulē lielākajam ziemas sporta veidu forumam. Viens no minējumiem, kādēļ šāda dīvaina izvēle, ir paša Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina mīlestība uz Sočiem, kas ir prezidenta iecienīta atpūtas vieta. Krieviju ar prātu nesaprast. Pasmaidām un dzīvojam tālāk. Tiesa, ne visu, kas saistīts ar Sočiem, var uztvert ar smaidu un norakstīt uz nacionālās kultūras īpatnībām.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 05.02.2014.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS