Pirmsjāņu laikā, ja neskaita savdabīgo diskusiju par akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam, liela viļņošanās Latvijas politikas druvā nenotika.
Vienīgā, kas rūpējās par to, lai cilvēkiem vakaros TV ziņu blokos būtu, ko vērot, bija Rīgas dome. Kā jau varēja prognozēt, pirmais domes opozicionāru solis pēc jaunā pilsētas mēra Daiņa Turlā ievēlēšanas amatā bija rosinājums viņu gāzt. Iepriekšējā mēra – Nila Ušakova – laikā balsojumi par domes priekšsēdētāja atcelšanu no amata pārsvarā bija uztverami kā opozīcijas treniņi, kuros tika pārbaudīts, cik lojāli savai frontes pusei ir pozīcijas un opozīcijas deputāti, un vienlaikus tā bija laba iespēja, lai kārtējo reizi no tribīnes atgādinātu par pozīcijas „nedarbiem".
Šoreiz situācija bija kardināli atšķirīga. Pozīcijas rindās vienotība bija krietni mazinājusies, un arī matemātika vairs nebija par labu ilgus gadus galvaspilsētu vadījušajam tandēmam „Saskaņa" un „Gods kalpot Rīgai". Tiesa, pat apstākļos, kad šķietami beidzot bija nobriedusi „revolucionārā" situācija varas gāšanai, 20. jūnijā opozicionāri nevarēja būt pilnībā pārliecināti, ka tas izdosies. Un – kā pierāda balsojuma izdruka – viņiem tam bija pamats.
Neilgais Turlais
Vien divdesmit vienu dienu amatā nostrādājušo Daini Turlo izdevās gāzt, un tam, kā jau iepriekš bija zināms, vajadzēja pēc Turlā ievēlēšanas četru no „Saskaņas" izslēgto domes deputātu balsis. Līdz ar to Turlais turpmāk ieies vēsturē kā visīsāko termiņu mēra amatā aizvadījušais pilsētas vadītājs.
Balsojums 31 pret 29 liecina, ka „Saskaņas" un GKR kodols šobrīd kontroli pār domes vadību ir zaudējis, taču vai to ir ieguvusi opozīcija? Un ko šobrīd Rīgas domē var raksturot kā opozīciju? Pirmajās stundās un dienās pēc balsojuma par Turlā gāšanu skanēja daudz patosa pilnu runu ar neiztrūkstošu sišanu uz krūts par to, ka vēsturiskais brīdis nu ir īstenojies un Rīga ir atbrīvota no Ušakova un viņa ielikteņa Turlā valgiem. Vienlaikus gan jāatminas, ka Turlā gāšanai bija nepieciešamas gan no „Saskaņas" izslēgtā četrinieka, gan neatkarīgā, līdz šim vairāk pozīcijai simpatizējošā deputāta Oskara Putniņa balsis. Viens no opozicionāriem – Imants Keišs, pēc paša stāstītā, uztraukumā sajaucis pogas un nobalsojis par Turlo, kā rezultātā nu izslēgts no Jaunās Konservatīvās partijas frakcijas.
Pamiers
Patlaban visi domē pārstāvētie spēki gan saistībā ar svētkiem, gan nokaitēto atmosfēru domē ir uz pāris nedēļām paņēmuši pauzi. Vismaz publiski tas tiek tā pasniegts. Nav šaubu, ka jau šajās dienās notiek intensīvas sarunas par tālāko rīcību un amatu dalīšanu, un nevienā brīdī nevaram būt pārliecināti par to, kurā pusē ir pārsvars. Jāpiebilst, ka JKP no savām rindām izslēdza ne vien deputātu Keišu, bet arī otru frakcijas pārstāvi – Druvi Kleinu, kas bija izteicis ierosinājumu biedroties ar pozīciju. Divu deputātu kļūšana par neatkarīgajiem vēl vairāk sarežģī vienādojumu, ko sauc par „Kas vadīs Rīgu?". Pašlaik tik tiešām ir grūti pateikt, kura no pusēm, kas pretendē uz varu domē, ir stabilāka. No vienas puses, opozīcijai ir izdevies gāzt mēru, un šis pacēlums motivē tālākiem panākumiem, taču jāatceras, ka opozīcijas spēkiem nav stabila pārsvara domē un, pat ja tai izdosies izveidot koalīciju un ievēlēt savu domes priekšsēdētāju, tā nosacīti varēs rēķināties tikai ar mazākuma balsīm, un kompromisi, uz kādiem būs jāiet, lai varu saglabātu, var izmaksāt ļoti dārgi.
Opozīcijai par agru priecāties
Jāatzīst, ka arī ceļa karte, kā darboties tālāk, opozīcijai nav skaidra. Jau ilgstoši „Vienotības" frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis, „Latvijas attīstībai" frakcijas vadītājs Viesturs Zeps un citi populārākie opozīcijas domes deputāti mēra gāšanu vairāk saistīja ar ārkārtas vēlēšanām, nevis centieniem izveidot koalīciju šajā domes sasaukumā. To, cik šie nodomi bija akmenī cirsti, varam vien minēt, taču šobrīd ir redzams, ka ne visi opozīcijā esošie deputāti vēlas divu mēnešu haosu un tad paļauties uz laimes ratu, kuru griezīs Rīgas vēlētājs. Opozīcijai likt likmi uz domes ārkārtas vēlēšanām tik tiešām ir liels risks. Pirmkārt, nav garantijas, ka politiskie spēki, kas šobrīd darbojas opozīcijā, gūs vairākumu. Jo haotiskāks būs laiks līdz ārkārtas vēlēšanām, jo lielāku negatīvo publicitāti gūs tie, kas, gāžot domes vadību, šo haosu izraisīja. Pašlaik vēl daudziem atmiņā ir daudzskaitlīgie ar „Saskaņu" un GKR saistītie skandāli, taču to ietekme uz vēlētāju laika gaitā mazināsies. Otrkārt, atsakoties no cīņas ar domes vadību šajā sasaukumā, opozīcija vēlētājiem demonstrē nespēju uzņemties atbildību un strādāt sarežģītos apstākļos. Treškārt, pašā opozīcijā ir spēcīga opozīcija idejai par nogaidīšanu līdz ārkārtas vēlēšanām. Tas var novest pie atsevišķu deputātu pāriešanas pretinieka nometnē, kas savukārt jau ļaus „Saskaņai" un draugiem izveidot vairākuma koalīciju (neaizmirstot pateikties saviem atbalstītājiem).
Kā redzams, situācija Rīgas domē ir samezglota, lai no kuras ierakumu puses uz to raugāmies. Diemžēl haoss Rīgā rada viļņu efektu valstī kopumā, tādēļ, cerams, dome neietiepsies savās varas ambīcijās un neradīs ilgstošas negatīvas sekas gan rīdziniekiem, gan pārējai sabiedrībai. Ja Rīga kā pilsēta nekad nebūs gatava, varbūt tās vadība kādreiz būs gatava pacelties pāri maziskiem strīdiem un strādāt sabiedrības interešu labā.
26.06.2019.