Tuvojas viens no priekšvēlēšanu laika interesantākajiem notikumiem – politisko partiju Ministru prezidenta kandidātu debates televīzijā.
Dažas partijas pret pienākumu nosaukt savu premjera kandidātu izturas atbildīgi, vēlētājiem savu izvēli darot zināmu jau labu laiku iepriekš, bet citas ar šķietamu nevīžību atsaka, ka tas nav primārais jautājums, un, piespiestas pie sienas, nosauc garāku kandidātu sarakstu, no kuriem visbiežāk kandidāts pat netiek nominēts. Tā šonedēļ ir noticis ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Kaut arī plašsaziņas līdzekļi ZZS vadību – Augustu Brigmani, Raimondu Vējoni un Uldi Auguli – nemitīgi tramdīja, vēloties saņemt atbildi uz jautājumu, kas daudziem bija uz lūpām, proti – „Vai atkal Aivars?", partijas spice sazvērnieciski klusēja, ik pa laikam izmetot kandidātu garo sarakstu – ministri Raimonds Vējonis un Jānis Dūklavs, kā arī Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola, kuras vietā finiša taisnē tomēr nonāca ZZS valdes priekšsēdētājs un labklājības ministrs Uldis Augulis. Kā jau gaidīts, pirmdien atklājās, ka šie visi ir bijuši vien mānekļi, un gaismā tika celts īstenais premjera kandidāts – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. ZZS ir Aivara Lemberga ķīlniece. Tā Ventspils mēram ir parādā par lielāko daļu to panākumu, ko līdzšinējos gados partijai izdevies sasniegt, taču vienlaikus hūtes mestā ēna neļauj partijas labības laukā brīvi uzdīgt un izaugt spēcīgiem līderiem, kas spētu nodrošināt partijas attīstību arī tālāk. Apzīmējums „viena cilvēka partija" ZZS ir pielipis ne jau nejauši un par spīti aizvien spēcīgākajai iekšējai opozīcijai (atminēsimies Raimonda Vējoņa salekšanos ar jaunnosaukto premjera kandidātu saistībā ar Lemberga izteikumiem par NATO karavīriem). Lai nu kā ir ar pašu ZZS, Aivara Lemberga publiskās uzstāšanās, kuras parasti ir spilgts pretstats vairuma citu politiķu stīvajām runām, pārējai sabiedrībai iet pie sirds. Tas, kā arī daudzos jautājumos no oficiālās varas atšķirīgā pozīcija daļēji izskaidro viņa augsto reitingu un savažo ZZS rokas – „vēlētājs nesapratīs, ja nevirzīsim Aivaru".
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 24.09.2014.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS.