Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Par ko?

EGILS KAZAKEVIČS

Autors • 05.09.2017.

Burtu lielums

Dabā rudens atnākšanu sajūtam pēc koku dzeltēšanas un lapu krišanas, politikā vēlēšanu rudens tuvumu nosakām pēc jaunu politisko partiju dzimšanas.

Viena jaunpartija dienasgaismu ieraudzīja 26. augustā, kad Rīgā 274 cilvēki nodibināja politisko spēku ar visai dīvainu nosaukumu „Kustība Par!", kuras priekšsēdētājs ir gan Latvijas ierēdniecības, gan izpildvaras augstākajos amatos pabijušais Daniels Pavļuts.
„Kustība Par!" sevi pozicionē kā proeiropeisku liberāli centrisku politisko spēku, lai ko arī Latvijas politiskajā kultūrā tas nozīmētu. Politiskā spēka pamatvērtības skan cēli –
brīvs cilvēks, saliedēta sabiedrība, tiesiska valsts un Eiropas vienotība, par partijas mērķi nosakot vienādu iespēju nodrošināšanu visiem Latvijas cilvēkiem modernā, tiesiskā Eiropas valstī.
„Kustība Par!" par saviem uzdevumiem izvirzījusi saliedētas sabiedrības veidošanu, demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanu parlamentārā republikā, kā arī uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanu, lai veicinātu dinamisku un ilgtspējīgu Latvijas attīstību.

Vecie jaunie vēži
Sekojot līdzi visām ar jaunveidoto partiju saistītajām aktualitātēm, pārņem divējādas izjūtas. No vienas puses, tik tiešām šķiet, ka tiek veidots jauns politiskais spēks, kurš ir atradis savu, šobrīd Latvijas politiskajā piedāvājumā neaizpildītu nišu. Nevar noliegt, ka šobrīd Rietumu pasaulē notiek konservatīvo un liberālo vērtību sadursme, un arī Latvijas vēlētājs ir pelnījis politiskos spēkus, kuru pārstāvji spēj skaidri pozicionēties, kādu virzienu pārstāv un iemieso, nevis veido ideoloģisku ķīseli, un beigās pat pašiem nav skaidrs, ko tieši viņu politiskais spēks pārstāv.
Uz liberālo vērtību aizstāvju godu ilgu laiku pretendēja „Vienotība", kuras ietekme likumdevējvarā un lēmējvarā aizvien vairāk sāk atgādināt situāciju, kāda bija 11. Saeimas sasaukuma beigu posmā ar Reformu partiju – pārstāvniecība Saeimā neslikta, ministru amati ir, taču kapu zvani jau skaidri saklausāmi. Šobrīd līdzīga situācija ir ar „Vienotību", kas pirms iepriekšējām vēlēšanām savās rindās uzņēma lielāko daļu Reformu partijas politiķu. Pat abu partiju reitingi ir salīdzināmi. 2012. gadā pusgadu pirms vēlēšanām Reformu partijai tie bija ap 4%, un šobrīd nedaudz virs 3% ir „Vienotībai", kas, zaudējot deputātus, turpina noasiņot.
„Vienotības" un to pametušo deputātu piesaukšana nav nejauša, un tieši saistībā ar to vārdu „jauns" „Kustības Par!" sakarā gribas likt pēdiņās. Nevienam nav noslēpums, ka „Vienotībā" ilgstoši bija dažādi iekšēji strāvojumi, no kuriem redzamākais bija tā dēvētais „liberālais sešnieks", kura pārstāvjiem laiku pa laikam tika pārmesta pretpartijiska darbošanās. Kaut vai lai atminamies, ka pagājušā gada sākumā Ilzei Viņķelei un Lolitai Čigānei tika pārmesta sarunu sabotēšana par jaunā premjera kandidatūru pēc Laimdotas Straujumas demisijas, kā rezultātā ZZS kandidātam Mārim Kučinskim ceļš uz premjera krēslu bija vieglāks, nekā „Vienotības" virzītajam Kārlim Šadurskim. Jau pēc mēneša partijas valde lēma par abu dumpinieču izslēgšanu, taču beigās tika nolemts izteikt vien brīdinājumu. Šā gada jūlijā abas iepriekšminētās deputātes kopā ar trim citiem „liberālā sešnieka" šķeltniekiem – Intu Dālderi, Alekseju Loskutovu un Andreju Judinu – „Vienotību" pameta. Jau tad tika mēļots, ka uz šīs komandas bāzes varētu tikt veidota jauna politiskā partija. Tālu no patiesības šī prognoze nebija, jo redzam, ka Viņķele un Dālderis ir ievēlēti „Kustības Par!" valdē. No visiem šiem pārkārtojumiem skaidri redzams, ka „Kustību Par!" par gluži jaunu politisko spēku uzskatīt būtu naivi, taču jauns tas ir tādā nozīmē, ka Latvijas vēlētājam būs iespēja balsot par partiju, kura vismaz vārdos sevi nekautrējas dēvēt par centrisku, pat viegli kreisu liberālās politikas aizstāvi.

Piedāvājums laukiem
Būtisks aspekts, uz ko šonedēļ arī norādīja politologs Ivars Ījabs, saistās ar „Kustības Par!" uztveri ārpus Rīgas. Ejot cauri sarakstam ar partijas spices cilvēkiem, pārstāvju no Latvijas reģioniem tajos atrodams visai maz, tādējādi raisot asociāciju, ka šis ir vairāk uz Rīgas vēlētāju mērķēts politiskais spēks. Ja tā, tad nav saprotams, kādēļ „Kustība Par!" nedzima agrāk – pirms pašvaldību vēlēšanām, lai iesaistītos cīņā par Rīgas domi. Pašvaldību vēlēšanu rezultāti Rīgā pierādīja, ka centriski latviskajā (ar liberālu vai konservatīvu piesitienu – to lai katrs izšķir pats) spārnā politiskais piedāvājums ir visai piesātināts un konkurencē par vēlētāju balsīm „Kustībai Par!" var nākties smagi paspēkoties gan ar „Vienotības" pārpalikumiem, gan ar Jāņa Bordāna un Jutas Strīķes Jauno konservatīvo partiju, kura, uz oligarhu sarunām atspērusies, uzņem apgriezienus. Ja „oligarhu sarunu" parlamentārās izmeklēšanas komisija īsi pirms vēlēšanām uzrādīs sabiedrībai pievilcīgus darba rezultātus, nevar izslēgt, ka uzrāvienu pirms vēlēšanām iegūst arī Ingunas Sudrabas „No sirds Latvijai". Kā arī, ja Mārtiņš Bondars līdz vēlēšanām nebūs pilnībā noplicinājis savu politisko kapitālu, viņa daļēji vadītā Latvijas Reģionu apvienība Rīgā varētu uzrādīt salīdzinoši labu rezultātu, uz ko vedina domāt Bondara panākumi Rīgas municipālajās vēlēšanās. Šo to no Pavļuta potenciālajām balsīm noknābās arī Artusa Kaimiņa vadītā politiskā partija „KPV LV", Jura Pūces „Latvijas attīstībai", un arī Zaļo un Zemnieku savienība savus procentus iegūs. Būtiski piebilst, ka visi minētie politiskie spēki cīnīsies tikai par aptuveni 40% no Rīgas vēlētāju balsīm, jo var droši prognozēt, ka pārējos aptuveni 60% būs rezervējusi „Saskaņa" kopā ar savu satelītu „Gods kalpot Rīgai!" un Nacionālā apvienība, līdz ar to iespējamā ietekme uz kopējo vēlēšanu rezultātu ir vēl niecīgāka. No tā var secināt, ka pat salīdzinoši labs rezultāts Rīgā jaunveidotajai politiskajai partijai nenodrošina pārliecinošu iekļūšanu Saeimā, tādēļ jābūt skaidri izstrādātai stratēģijai, ko piedāvāt Latvijas reģioniem. Viens taktisks gājiens, kurš varētu gan atmaksāties, gan neatmaksāties, ir vēlēšanās piedalīties ar apvienotu sarakstu. Jaunai partijai tas gan nozīmē risku izšķīdināt savu identitāti, to pat lāgā vēl neizveidojot, taču jāņem vērā, ka partijas elitē ir ne mazums politikas procesā rūdītu cilvēku ar gana skaļiem uzvārdiem, un, kas zina, šāda taktika var atmaksāties partijai, kandidējot apvienībā ar citiem politiskajiem spēkiem, iegūstot plašāku tieši „Kustības Par!" pārstāvniecību no visiem apvienības deputātu kandidātiem.
Protams, var kandidēt arī vienatnē, taču jāapzinās, ka šobrīd politiskais spēks ir bez reģionālajām nodaļām, vietvarās ievēlētiem deputātiem, kā arī skaidras reģionālās politikas, kas „tanti Bauskā" uzrunātu spēcīgāk, nekā kāds viņai jau labi zināms politiskais spēks. „Kustībai Par!" laika periods līdz oktobrim būs ļoti saspringts, un šobrīd nav garantēts, ka, liekot likmi uz jaunas partijas izveidi uz jau tā pārpildītās Latvijas politiskās skatuves, tās veidotāju solis būs attaisnojies.

06.09.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px