Aizvadītās nedēļas starptautiski nozīmīgu notikumu jomā ir bijušas ļoti bagātas – orkānu un tropisko vētru plosītais Karību jūras reģions un Puertoriko salas izmisuma saucieni pēc lielā brāļa – ASV – palīdzības, bērnudārza līmeņa apsaukāšanās starp ASV un Ziemeļkorejas prezidentiem (diemžēl šī ķīviņa likme ir jauna militāra konflikta draudi ar šķipsniņu kodolieroču), Katalonijas referendums un visbeidzot – Lasvegasas slaktiņš. Šo notikumu fonā kārtējo reizi jāsecina, ka mēs dzīvojam kā Dieva ausī, jo mūsu rūpesti saistās tik vien kā ar oligarhu sarunu sāgas turpinājumu, kas sāk uzņemt jau komiskus apmērus, nespēju līdz galam sadiegt visiem pieņemamu nodokļu reformu un reģionāla līmeņa plūdiem.
Tiesa, viens notikums aizvadītā mēneša laikā spraucās ārā no ierastās lietu kārtības, un tas bija Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pēkšņi izteiktais ierosinājums, kuru pavadīja arī konkrēts likumprojekts, – pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.
21. septembrī Saeima to noraidīja un nenodeva potenciālos likuma grozījumus izskatīšanai Saeimas Juridiskajai komisijai.
Var izvēlēties
Raimonda Vējoņa Saeimā iesniegtais likumprojekts paredzēja atzīt pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nav citas valsts pilsonis. Šobrīd vecāki – nepilsoņi un bezvalstnieki – pēc bērna dzimšanas var izvēlēties, vai bērns būs Latvijas pilsonis vai nepilsonis.
Kopš 2013. gada Latvijas nepilsoņu bērni tiek reģistrēti Latvijas pilsonībā tādā gadījumā, ja kāds no vecākiem, reģistrējot bērna piedzimšanu dzimtsarakstu nodaļā, paudis attiecīgu vēlmi. 2016. gadā kā nepilsoņi tika reģistrēti 52 jaundzimušie, tas ir trīs reizes mazāk nekā pirms trim gadiem.
Tiek arī minēts, ka, balstoties uz socioloģiskajām aptaujām, vairums Latvijas iedzīvotāju atbalsta pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem.
Nav īstais brīdis
Šobrīd var tikai spekulēt, kādu apsvērumu vadīts Vējonis izvēlējās tieši šo brīdi, lai aktualizētu konkrēto jautājumu un ar likumprojektu vērstos Saeimā. Nevēlos ticēt, ka prezidents tik slikti jūt politisko klimatu, ka neapzinājās spēku samēru un noskaņojumu Saeimā, un uzskatīja, ka iniciatīva gūs tālāku virzību. To, kādēļ prezidents tika atsēdināts, ir norādījuši valdošo partiju pārstāvji, tostarp premjers Māris Kučinskis neslēpa, un atbilde ir „valdības stabilitāte". Starp rindām (no intervijām plašsaziņas līdzekļos) var nojaust, ka ZZS nav pārāk priecīga par no tās rindām nākušā prezidenta brīvdomību. Nākamā gada budžets, veselības aprūpes finansēšana un jaunizstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes ir tas, kas, pēc Kučinska domām, šobrīd ir valdības fokusā, un šajā laikā, kad partiju savstarpējās attiecības jau tā nav pārāk stabilas, ienest vēl vienu, kaut arī maznozīmīgu, taču ļoti polarizējošu jautājumu politiskajā dienaskārtībā nozīmē radīt papildu nestabilitāti (par ko liecina arī balsojums par prezidenta iesniegto likumprojektu). To tiešā tekstā ir atzinis arī Kučinskis, sakot: „Mēs izvairāmies no jautājumiem, kas varētu apgrūtināt valdības stabilitāti un spēju pieņemt budžetu, (..) tā šobrīd ir prioritāte, un vajadzīga stingra valdība", neslēpjot, ka pilsonības un integrācijas jautājumi ir jutīgi.
Ieguvēji, zaudētāji
Kā jau pēc katras kaujas, jātiek skaidrībā, kurš ir uzvarētājs un kurš – zaudētājs, ja vien to iespējams noteikt. NA noteikti ir ieguvēja, jo tā demonstrēja, ka daudzos jautājumos tā koalīciju tur dzelžainā tvērienā. NA deputāti arī ieguva iespēju vairākkārt kāpt Saeimas tribīnē, lai plaši runātu par vienu no saviem „trumpjiem" – pilsonības, vēstures un sabiedrības integrācijas jautājumiem – un darītu to salīdzinoši neilgu laiku pirms vēlēšanām. Viens no aktīvākajiem NA Saeimas deputātiem, kurš iestājās pret likumprojektu, bija Edvīns Šnore, pēc kura domām tas atgādinot „politisko korupciju", jo acīmredzot likumprojekta kājas aug Maskavā un Valsts prezidents ar tā virzīšanu cenšas „atmaksāt" par tām „Saskaņas" deputātu balsīm, kuras pirms diviem gadiem Raimondam Vējonim ļāva nonākt prezidenta amatā.
Ieguvēja ir arī „Vienotību" pametusī deputātu četrotne, kuras agregātstāvoklis Saeimā šobrīd ir grūti saprotams (strādā „Vienotības" frakcijā, līdz ar to formāli atrodas pozīcijā, ir politiskās partijas „Kustība Par!" biedri, balso, kā vēlas), kura balsoja par prezidenta likumprojekta tālāko virzību. Arī šiem deputātiem, kas, domājams, nopietni gatavojas 13. Saeimas vēlēšanām, ir svarīgi pozicionēties un veicināt atpazīstamību sabiedrībā.
Iepriekšminētais ļauj skaidri identificēt šī procesa zaudētāju, un tas ir Valsts prezidents. Kaut arī viņa iniciatīva bija skaidra, tā netika iepriekš pārrunāta ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām. Publiskajā telpā prezidents personīgi ļoti maz „lobēja" paša virzīto likumprojektu, vairāk ļaujot runāt citiem, un par pilnīgu kapitulāciju uzskatāms fakts, ka balsojuma dienā viņš neatradās Saeimā un neaizstāvēja savu iniciatīvu. Notikušā rezultātā ir būtiski mazinājusies Raimonda Vējoņa autoritāte un politiskā ietekme.
Pārējām koalīcijas partijām prezidenta iniciatīvas nonākšana dienaskārtībā, visticamāk, vairāk saistās ar nelielām neērtībām, jo tām pret pašu gribu bija jāpauž attieksme un jāpozicionējas jautājumā, kurā tās to nevēlējās darīt, jo, kā jau minēju, NA šajā sfērā ir veto tiesības, kuras šoreiz tika izmantotas, tādējādi ļaujot NA stiprināt savu pozīciju, bet ZZS un „Vienotībai" liekot izskatīties neveikli, jo koalīcijas mazākais brālis piespiež dancot lielos. Ne velti vairākums balsoja pret likumprojekta nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai, kas šo jautājumu ļautu zelēt līdz pat Saeimas vēlēšanām.
Ja paraugās uz prezidenta iniciatīvas nākotni, droši vien pie tās vēl būs jāatgriežas, jo Latvijas diplomātiem un politiķiem ārvalstīs saviem kolēģiem kļūst aizvien grūtāk pamatot, kādēļ Eiropas Savienības valstī, kura neatkarību atguvusi teju pirms trim desmitgadēm, joprojām dzimst bērni bez pilsonības. Un to, šķiet, grūti ir pamatot arī pašiem Latvijas iedzīvotājiem. Jo īpaši tiem, kuri dzimuši un uzauguši neatkarīgā Latvijā.
04.10.2017.