Februāra beigās Finanšu ministrija (FM) nāca klajā ar pēdējos gados plašāko un iespaidīgāko nodokļu politikas reformas piedāvājumu, kas pārsteidzošā kārtā tiek raksturots samērā pozitīvi. Jaunā nodokļu politika izstrādāta, ņemot vērā Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, OECD, Pasaules Bankas u. c. organizāciju priekšlikumus.
Finanšu ministrijas nodokļu reformas priekšlikums balstās uz sloga pārnešanu no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi – reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kuri tiks kompensēti ar darbaspēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Turklāt nodokļu reforma jāievieš tā, lai valsts budžetā nebūtu liels caurums. Savukārt pašvaldību ieņēmumu kritumu varētu kompensēt, uz vairākiem gadiem nosakot fiksētu procentu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
FM un pārējie priekšlikumu autori ir vienisprātis, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, īpaši mazajām algām. Tāpat tiek uzskatīts, ka nepieciešama uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, pārskatot atbrīvojumus vai ieviešot reinvestētās peļņas 0% likmi, kā arī jāvienādo likmes ienākumiem, par kuriem tiek maksāts IIN un UIN.
Iztrūkumu kompensēs, cīnoties ar ēnām
Ir skaidrs (un neviens to neslēpj), ka vismaz sākotnēji reforma iecirtīs valsts budžetā robu. Cik liels tas būs, FM neatklāj, jo, visticamāk, konkrētas aplēses nav iespējams veikt. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, runājot par reformas piedāvājumu, ir norādījusi, ka pirmie gadi budžetam varētu būt grūti, kas nozīmē – jāmeklē veidi, kā iztrūkumu kompensēt. Viens no virzieniem būšot ēnu ekonomikas apkarošana, pie kuras darbs jau turpinās. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, no ēnu ekonomikas gadā varētu papildus iekasēt 80 miljonus eiro. Pēc ekspertu aprēķiniem, Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir aptuveni 21%, un, lai gan pilnībā izskaust šo ekonomikas blakusproduktu nevienā valstī tā arī nav izdevies, Latvijā, mērķtiecīgi strādājot, to būtu iespējams samazināt vismaz uz pusi un nodzīt zem 10%.
Nodokļu reforma būs kā piedāvājums uzņēmējiem pašiem legalizēties.
Kā lielākā motivācija to darīt nodokļu politikas piedāvājumā kalpos samazinātie darbaspēka nodokļi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par trim procentpunktiem un neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro minimālās algas saņēmējiem atstās maciņā par gandrīz 80 eiro vairāk nekā šobrīd.
Pasaules Bankas pērnā gada pētījumā par nodokļu politiku Latvijā lēsts, ka 2014. gadā aplokšņu algas kopējais apjoms Latvijā bija 1,3 miljardi eiro. Viens no veidiem, kā uzņēmēji iegūst skaidru naudu, lai samaksātu saviem darbiniekiem aploksnēs, ir izņemt dividendes. Nodokļu reforma piedāvā noteikt 0% likmi peļņai, kas paliek uzņēmumā, tādēļ uzņēmējiem vajadzētu būt motivācijai ieguldīt attīstībā, nevis izņemt dividendes.
Komplektā ar mazākiem darbaspēka nodokļiem nodokļu maksāšana kļūs lētāka, taču vai tas liks atsevišķiem darba devējiem atteikties no gadu gaitā iestaigātās taciņas, turpinot maksāt algu aploksnē?
Visiem labs nebūsi
Tiesa, ne visi ar sajūsmu uzņēmuši FM piedāvājumu. Piemēram, zemniekiem, ja klausās „Zemnieku Saeimas" valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa teiktajā, lauksaimniecībā uzlabojumus nodokļu reforma nesniegs. Kā vienīgo pozitīvo pārmaiņu viņš saskata darbaspēka nodokļu samazināšanu plus reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokļiem. Tomēr, tā kā strādājošo skaits lauksaimniecībā nav liels, zemnieki nodokļu reformas labumu neizjutīs, ja nu vienīgi negatīvā ziņā, jo, ņemot vērā to, ka nacionālās subsīdijas un Eiropas Savienības maksājumi tiek iekļauti ar nodokļiem apliekamajā daļā, tiks zaudēta liela daļa atvieglojumu.
Arī Saeimas sociālās jomas kūrētāji, atzīstot, ka reformas nodokļu sistēmā nepieciešamas, vēl bez lielas sajūsmas vērtē jauno FM piedāvājumu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus māc šaubas par ieceri novirzīt 1% no sociālajām iemaksām veselības aprūpei. Šajā jautājumā sadūrušās arī Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas intereses, un abas ministrijas pagaidām ir nepiekāpīgas. Tiesa, Labklājības ministrijas un Saeimas komisijas deputātu piesardzībai ir pamats, jo parasti valdības centieni pasmelties no sociālā budžeta, lai risinātu kādu „degošu problēmu", beidzas ar ne pārāk rožainu iznākumu.
Mazais uzticības kredīts
Patlaban, raugoties uz vērienīgo reformas plānu, vēl grūti apjaust visu tā mērogu un iespējamo ietekmi. Šķiet, ka arī paši plāna autori vairāk dzīvo ar ticību, nevis skaidru pārliecību, ka viss iecerētais izdosies, taču liekas, ka beidzot solis tiek sperts pareizā virzienā, un šī ir viena no ļoti retajām reizēm, kad iecere no sabiedrības un sociālo partneru puses netiek vērtēta nepārprotami negatīvi. Laikam mūžīgie Latvijas salīdzinājumi ar Igauniju, kuri mūsu valsti nostāda ne pārāk glaimojošā gaismā, beidzot ir izlauzuši eju līdz politiķu apziņai un ir skaidra apjausma, ka, tā turpinot, valsts var nonākt bezdibenī. To, vai būs rezultāts, mēs redzēsim jau tuvākajos gados.