28. decembrī tika sasaukta Madonas novada pašvaldības pēdējā domes sēde
2017. gadā. Kopumā aizvadītajā gadā domnieki uz ārkārtas vai kārtējām
sēdēm sanāca 27 reizes un izskatīja aptuveni 750 jautājumu – nedaudz
vairāk nekā iepriekšējos gados.
Jautājumu daudzumu nedaudz ietekmēja
arī aizgājušā gada būtiskākais notikums (ja raugāmies uz pašvaldības
darbu), proti, pašvaldību vēlēšanas un to rezultāti.
Varas maiņa
Pēc visai karsta un Madonas novadam netipiska priekšvēlēšanu perioda vēlēšanās lielāko atbalstu guva tābrīža domes priekšsēdētāja vietnieka Agra Lungeviča vadītais Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksts, iegūstot 6 no 17 deputātu mandātiem. Savukārt 4 deputātu vietas ieguva „Vienotības" saraksts, kura lokomotīve bija domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters. Kopumā domes sastāvs izveidojās sadrumstalots, jo pārstāvniecību ieguva septiņu partiju deputāti. Tiesa, jau labu laiku pirms vēlēšanām varēja saskatīt pazīmes, ka teju divus sasaukumus ilgušais nosacītais miers, kuru reizumis iztraucēja kāda deputāta krasi atšķirīgais viedoklis vienā vai otrā jautājumā, varētu beigties, jo labu laiku pirms vēlēšanām domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka savstarpējā komunikācija bija kļuvusi lielākoties formāla. Par iemesliem, kādēļ tas notika, esam jau iepriekšējā pusgada laikā rakstījuši laikrakstā, kā arī par to intervijās ir izteikušies Andrejs Ceļapīters un Agris Lungevičs, katrs gan saglabājot savu atšķirīgu redzējumu.
Augšu nespēja vai nevēlēšanās sastrādāties pirms vēlēšanām vedināja uz to, ka arī pēc vēlēšanām vieglāk nebūs un varas spēlēs liela nozīme būs ne tikai tam, cik vietu iegūs ZZS un „Vienotība", bet arī pārējo sarakstu panākumiem, no kuriem daži savas simpātijas vienam vai otram vadošajam spēkam neslēpa arī pirms laika, līdz ar to ļaujot nojaust, kādas varētu būt iespējamās koalīcijas aprises. Vēlēšanu matemātika teica priekšā – uz kuru pusi nosvērsies abi Nacionālās apvienības deputāti un abi „No sirds Latvijai" deputāti, tas gūs pārsvaru. Agrim Lungevičam, kura pārstāvētajam politiskajam spēkam vēlēšanu rezultāti bija labāki nekā konkurentiem, koalīcijas veidošana sekmējās labāk, un pēc astoņiem domes priekšsēdētāja vietnieka amatā aizvadītiem gadiem viņš pakāpās par vienu pakāpienu augstāk, nomainot domes priekšsēdētāja amatā ilggadējo pašvaldības vadītāju Andreju Ceļapīteru.
Pārmaiņu vēji
Domes darbā un struktūrā pamanāmākas izmaiņas pēc pašvaldību vēlēšanām ir bijušas divas. Plašāk sabiedrībā komentēta gan bijusi tikai viena – atgriešanās pie pirmajā domes sasaukumā izveidotā un otrajā atmestā modeļa ar diviem domes priekšsēdētāja vietniekiem. Tā bija viena no visbiežāk pozīcijas virzienā izšautajām opozīcijas bultām, aicinot pamatot, kādēļ situācijā, kad novadā iedzīvotāju skaits samazinās, līdz ar to arī darba apjoms ir mazāks, nepieciešami divi domes priekšsēdētāja vietnieki – vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos – Zigfrīds Gora un vietnieks uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos – Ivars Miķelsons? Ir izskanējuši gan izsvērti argumenti, kādēļ šādas pārmaiņas šobrīd bija nepieciešamas (atbildības jomu sadalīšana u. c.), tāpat kā – kādēļ to vajadzēja pirms vairāk nekā 8 gadiem (jauna struktūra, daudz darba utt.), taču kā vienā, tā otrā situācijā varam runāt par to, ka, lai koalīcija būtu stabila, to nepieciešams ar kaut ko stabilizēt. Un nevajag kautrēties to atzīt, jo arī lielajā politikā bez šādas prakses neiztiek.
Otra pārmaiņa, kurai gan pievērsts mazāk uzmanības, saistās ar domes komitejām. Lēmums samazināt komiteju locekļu skaitu no 8 uz 7 un komiteju sastāvs (tostarp vadības) šobrīd visskaidrāk liecina, ka koalīcija vēlas komiteju līmenī paturēt kontroli un negrib tikt pārbalsota.
Ilgu laiku (vismaz vārdos) Madonas novada dome lepojās ar to, ka tajā nav izteiktas pozīcijas vai opozīcijas, bet tiek uzklausīti visi viedokļi un balsots pēc iekšējās pārliecības. Ne vienmēr gan tas tā notika, taču lielākoties balsots tika vienoti. Ja iepazīstas ar pirmo pēc vēlēšanām sasaukto domes sēžu protokoliem, var pamanīt skaidrus pozīcijas un opozīcijas balsojumus, taču laika gaitā šī šķirtne ir mazinājusies (pat ja daži izteikumi pie domes galda ļauj uzturēt ideju un sentimentu par pozīciju un opozīciju dzīvu). Jāatzīst, ka pat koalīcijas deputātu vidū balsojums ne vienmēr ir līdzīgs.
Pārvaldnieku atbirums
Plaši gada otrajā pusē laikrakstā esam atspoguļojuši arī pārmaiņas pagastu pārvaldēs. Iepriekšējo divu domes sasaukumu laikā nomainījās vadītāji četrās pagastu pārvaldēs. Aizvadītajā pusgadā tas ir noticis jau divās (Vestienas un Bērzaunes), trešajā (Ļaudonas) – ļoti iespējams, šomēnes, bet ceturtā (Liezēre) jau stāv rindā. Interesantāks par faktu, ka tik īsā laika posmā jāmeklē piemērotākie kandidāti četrās pārvaldēs, ir kandidātu meklēšanas process. Uz visiem vakantajiem amatiem pretendentu skaits ir bijis rakstāms ar divciparu skaitli, kas liecina, ka pārvaldes vadītāja amats ir populārs. Nedaudz negaidīta bija arī plašā sabiedrības viļņošanās, kas notika, izraugoties Vestienas un – lielākā pakāpē – Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājus. Izskanēja viedoklis par viena vai otra pretendenta piemērotību amatam, kā arī iespējamo angažētību, un pirmo reizi novada pastāvēšanas laikā Saieta laukumā pat notika pikets viena amata kandidāta atbalstam. Pašvaldība, jūtot sabiedrības noskaņojumu, izvēlējās iet absolūtās atklātības ceļu, publicējot gan visu pieteikušos pretendentu sarakstu, gan „finālistu" vīzijas par pagasta attīstību, kas bija pretrunīgi vērtēts, taču kopējo notikumu diktēts solis. Taisnības labad gan jāsaka, ka Vestienas un Bērzaunes pagasta pārvalžu vadītāju izraudzīšanās notika uz pašvaldību vēlēšanu atskaņu fona. Pieļauju, ka, izraugoties Ļaudonas un Liezēres pagasta pārvaldes vadītājus, tas jau būs mazinājies.
Atgriežoties pie vēlēšanu tēmas, saslēdzot to ar pārvalžu vadītājiem, gluži kā neizbēgams ļaunums pirms pēdējām divām pašvaldību vēlēšanām ir bijusi pārvalžu vadītāju iekļaušana deputātu kandidātu sarakstos. Katru reizi šie izpildvaras pārstāvji sarakstos kā lokomotīves tiek iekļauti, un katru reizi pēc ievēlēšanas (izņemot Ivara Miķelsona gadījumu) jau pirmajā domes sēdē top iesniegums par atteikšanos no deputāta amata. Pārsteidzošākais ir tas, ka visi – paši pārvalžu vadītāji, kandidātu sarakstu veidotāji un arī vēlētāji – labi apzinās, cik šī prakse ir ačgārna, taču viss apstājas pie – „jā, tas nav pareizi, taču, ja to dara otrs saraksts, tad mums arī tā jādara".
Ārpus vadības nama
Aizvadītais gads pašvaldībā bijis pamanāms arī ar citiem notikumiem, dažs ar pozitīvu, dažs – ne pārāk pozitīvu pieskaņu.
Priecē, ka uzsākta virzība dažos sabiedriski ļoti nozīmīgos jautājumos, kā, piemēram, Madonas pilsētas estrādes atjaunošana, par ko pie domes galda šķēpi tika lauzti pat 2017. gada pēdējā sēdē. Arī ļaudoniešu sapnis kādreiz „pa tiešo" nokļūt Madonā, braucot pa melno segumu, ir pavirzījies tuvāk realitātei.
Pie jau realizētajiem (vai tuvu tam) darbiem pieskaitāma Barkavas pamatskolas sporta zāles rekonstrukcija, kas turpmāk vietējiem skolēniem un arī pieaugušajiem ļauj bez bažām atrasties sporta zālē, nebaidoties, ka varētu kādā no dēļiem ielūzt. Visā novadā pamanāma rosība arī ar bērnu rotaļu laukumu uzstādīšanu, kas ir viens no darbiem, ko gadu gaitā pašvaldībai ir lūguši vairāki vecāki.
Arī 2018. gads pašvaldībai kopumā būs pārpildīts ar jauniem izaicinājumiem. Simtgades pasākumi Madonai garām nepaies, un dažos no tiem Madona būs uzmanības centrā, piemēram, Latvijas neatkarības atjaunošanas 28. gadadienā – Nacionālo bruņoto spēku dienā, kad militārā parāde un ar to saistītie pasākumi norisināsies Madonas pilsētā.
3.01.2018.