Šosestdien pie vēlēšanu urnām varēs doties visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi un veikt izvēli par labu tam politiskajam spēkam, kuru labprāt vēlētos redzēt darbojamies 11. Saeimā. Kāds pie urnas dosies ar jau stabilu izvēli un ilgi neminstināsies, cits izvēlēsies iespēju vēlēšanās nepiedalīties, taču būs arī liela daļa to, kas vēl nezina, par ko atdot balsi.
Pats diendienā saņemu jautājumus „Par ko balsosi?", „Par ko vajadzētu balsot?", kā arī skumju atskārsmi, ka „Nav jau par ko balsot!". Vienas pareizas, universālas rīcības nav un arī nevar būt. Lai kā to nevēlētos atzīt, 17. septembrī cilvēki vēlēšanu iecirkņos pirks „kaķi maisā". Tas tādēļ, ka pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu periods radikāli atšķiras. Pirms vēlēšanām ir prognozes un solījumi, pēc vēlēšanām – reālā darbība. Deputātu kandidāti, kas baro vēlētājus ar solījumiem, nevar pilnīgi droši prognozēt to situāciju, kāda izveidosies pēc vēlēšanām. Neviens ar 100% garantiju nezina, cik vietu parlamentā iegūs tā vai cita partija un kādas būs Saeimā iekļuvušās personālijas, taču tieši šie divi aspekti ir paši būtiskākie. Aizmirstam par to, ko partiju pārstāvji mala priekšvēlēšanu diskusijās, jo pašu un politisko konkurentu iegūtie mandāti, kā arī pamatskolas līmeņa matemātika ir tas, kas veidos Saeimas un valdības reālo seju. Tā ir aksioma, un to neslēpj deputātu kandidāti.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 13.09.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS