Adventa laikam piestāvētu dienas vadīt rāmi un apcerīgi, taču diemžēl sabiedriski politiskie notikumi to nepieļauj.
Zolitūdes traģēdija ir atstājusi smagu nospiedumu uz to, ko mēs domājam un kā rīkojamies. Var droši prognozēt, ka tuvāko nedēļu karstais temats būs Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas darbs.
Labo nolūku vājais starts
Diemžēl, kā jau tas ierasts, arī šīs cēlu nodomu un uzteicamu mērķu apvītās institūcijas darbs iestidzis, pat īsti vēl nesācies. Sākotnēji notika publiska šķendēšanās par komisijas sastāvu un tās vadītāja piemērotību, taču pēdējās dienās priekšplānā izvirzījies komisijas tēriņu jautājums. Komisijas tāme aprēķināta visai dāsni – vairāk nekā Ls 150 000. Tad, kad vairāki sabiedrības pārstāvji un politiķi norādīja, ka summa ir nepamatoti augsta, arī pašam komisijas vadītājam Jānim Kažociņam bija jāatzīst, ka šur tur jostu varētu pievilkt. Var saprast to komisijas locekļu apsvērumus, kas šo darbu nevēlas veikt sabiedriskā kārtā, un arī pati izmeklēšana, ja to veic kvalitatīvi, nemaksā lēti, taču, šķiet, šī nebūs tā reize, kad sabiedrību vajadzētu tracināt ar aizdomām par izšķērdību un vēlmi labi nopelnīt, kamēr daudzi cietušie un bojāgājušo tuvinieki vēl gaida kompensācijas. Par to, ka komisijas darbs nav sācies pozitīvā gaisotnē, liecina arī sabiedriskās organizācijas „Ziedot.lv" vadītājas Rūtas Dimantas plašsaziņas līdzekļos paustais par organizācijai iesūtīto Kažociņa vēstuli, kurā komisijas vadītājs pārmet, ka „Ziedot.lv" kapacitāte ir pārāk zema, lai personām, kas tajā vērsušās, sniegtu nepieciešamo palīdzību. Diezin vai šis gadījums nāks par labu komisijas publiskajam tēlam un stiprinās sabiedrības pārliecību, ka tā ar savu darbību spēs dot pozitīvu pienesumu Zolitūdes traģēdijas seku izmeklēšanā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 18.12.2013.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS