Atbildi uz virsrakstā uzdoto jautājumu daudzi meklēja jau pirms 13. Saeimas vēlēšanām un arī vēlāk – valdības veidošanas procesā. 8. februārī notikušais partijas kongress ir gan ieviesis lielāku skaidrību, gan vienlaikus sabiezinājis jau tā biezo KPV LV krāsu paleti.
Partija šobrīd atrodas ļoti īpatnējā situācijā, kas ļauj vilkt kopīgas paralēles ar 11. Saeimā 22 deputātu vietas ieguvušo un jau visai drīz strauji izšķīdušo Zatlera Reformu (vēlāk – vienkārši Reformu) partiju. Abas partijas sevi pirms vēlēšanām pieteica kā jaunās politikas pārstāvjus. Nost ar oligarhiem, pie varas piesūkušamies politikāņiem, kuriem vienaldzīgas vienkāršās tautas ciešanas! „Jā!" reformām, revolūcijai un tautas iesaistei politikas procesos! Skaisti, populismā balstīti teksti, kuri uzbūra vīziju par pārmaiņām, kas sekos, šiem varas nesamaitātajiem cilvēkiem kļūstot par tautas priekšstāvjiem. Kopīgais abu partiju stāstā par ceļu līdz parlamentam bija arī to lokomotīves. Bijušais Valsts prezidents, kas sava ego, politiskās realitātes (prezidentūras otrais termiņš bija maz ticams) un tautas noskaņojuma ietekmē atlaida 10. Saeimu, un aktieris, videoblogeris, kas savu ievēlēšanu 12. Saeimā izmantoja kā iespēju uzkrāt kapitālu sava politiskā spēka izveidei, kas rezultātā uz 13. Saeimas vēlēšanām arī izdevās.
Abas partijas pārliecinoši tika ievēlētas parlamentā, kas tām ļāva kļūt par daļu no valdošās koalīcijas. Abas partijas jau pirmajos mēnešos piedzīvoja strauju popularitātes kritumu, noslīdot zem 5% atbalsta līnijas (KPV LV reitings šā gada janvārī bija vairs tikai 2%).
KPV LV nekrologs?
Mēs zinām, kā noslēdzās Reformu partijas stāsts. 11. Saeimā tā nolēma „mest kopā kauliņus" ar „Vienotību" un uz 12. Saeimu veidot vienotu sarakstu. Pēc vēlēšanām „Vienotība" reformistus uzsūca teju pilnībā, un 2015. gadā partija pašlikvidējās. Savulaik jauno, cerību pārpilno Zatlera reformistu uzvārdi patlaban atrodami teju visu Saeimā ievēlēto partiju sarakstos. Vai līdzīgs liktenis piemeklēs KPV LV, kas gada laikā ir piedzīvojusi dramatiskākas pārmaiņas par tām, kādas savulaik skāra Reformu partiju?
Jaunu atskaites punktu KPV LV sev iedeva pagājušajā sestdienā partijas kongresā. Kopš tās dibināšanas partija ir zaudējusi divus cilvēkus, ar kuriem tā bija vēlētājiem asociējusies, – Aldi Gobzemu un Artusu Kaimiņu. No sākotnējā triumvirāta palicis ir tikai par kluso, pelēko kardinālu uzskatītais Atis Zakatistovs, ko nu nekādi nevar raksturot kā harismātisku līderi. Partijas kongress liecināja, ka šobrīd visas cerības uz partijas turpmāko pastāvēšanu tiek saistītas ar tās ministriem, galvenokārt Sandi Ģirģenu un Ralfu Nemiro, kuriem ar darbiem iekšlietu un ekonomikas nozarēs ir jāpierāda, ka tie nav politikas viendienīši. Sekmīgas reformas iekšlietu sistēmā un jau par palamu tapušā OIK atcelšana (neradot smagas sekas valstij) varētu būt tie darbi, kas novieto KPV LV uz Latvijas politikas kartes. Pretējā gadījumā KPV LV var atkārtot Reformu partijas likteni.
Izaicinājums būs arī jaunu biedru piesaiste. Neīstenojās Artusa Kaimiņa iecere par to, ka partija varētu pašlikvidēties, un arī partiju pametušo biedru skaits līdz šim nav bijis augsts, taču vai savu identitāti zaudējušajai partijai, kas daudzos, tostarp arī ārvalstīs dzīvojošajos pilsoņos, pirms vēlēšanām iededza ticību politiskajam spēkam, izdosies savas rindas papildināt ar „jaunām asinīm"?
Vai KPV LV ir vieta valdībā?
Jau kopš Krišjāņa Kariņa valdības izveides pirmās dienas tika prognozēts, ka tā būs ļoti nestabila, jo pārāk dažādi ir valdību veidojošie politiskie spēki un pārāk daudz piekāpšanās un pazemojumu tika piedzīvots valdības veidošanas procesā. „Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība un „Attīstībai/Par!" bija ieinteresētas plašākas koalīcijas izveidē, lai mazinātu JKP un KPV LV ietekmi uz valdības lēmumiem. Iespējams, JPK sākotnēji KPV LV uztvēra kā potenciāli ciešāko sadarbības partneri, lai gan abiem politiskajiem spēkiem uzreiz pēc 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu paziņošanas neizdevās izveidot topošās valdības kodolu. Šobrīd abu partiju attiecībās vērojams vairs ne atsalums, bet tieša konfrontācija. KPV LV pozīcijas valdībā bija vājas jau no tās izveides sākuma. Partijas ministri bija bez politiskās pieredzes, KPV LV rindas, sākot ar Alda Gobzema aiziešanu, kļuva plānākas, līdz ar to arī balsu skaits, ar kurām koalīcija var rēķināties katrā no balsojumiem, bija neskaidrs. JKP tās vadītāja, tieslietu ministra Jāņa Bordāna personā izlēma šo mirkli izmantot politisko muskuļu demonstrēšanai ar mērķi vai nu izstumt KPV LV no valdības, vai mazināt tās ministru skaitu. Tas ļautu JKP palielināt savu ietekmi valdībā.
Bordānam konflikts izveidojies ar iepriekšminētajiem KPV LV ministriem – ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu. Valdības dienaskārtībā kā karsts kartupelis bija Bordāna rosinātais jautājums par Nemiro atlaišanu, jo ministrs, pēc Bordāna domām, ir ietekmējis „Latvenergo" padomes konkursu. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ar sev piemītošo samiernieciskumu konfliktu mēģināja noregulēt, sakot, ka trūkumus un neizdarītus darbus varētu atrast visās ministrijās, taču kopumā valdības darbs virzīts pareizā virzienā, tādēļ šādas kardinālas izmaiņas nav nepieciešamas. Jānis Bordāns, protams, ar to nav apmierināts, līdz ar to konflikts turpinās rūgt.
Attiecībā uz Ģirģenu Bordāna izteikumi ir bijuši vēl asāki. Konflikts abu ministru starpā uzjundījās saistībā ar iedzīvotāju iniciatīvu veidot Teikas apkaimē parku vietā, kur ieplānots būvēt jauno Valsts drošības dienesta ēku.
Bordāns Jāņa Dombura vadītajā diskusijā paziņoja, ka jau aizvadītā gada sākumā, kad par ideju veidot parku vēl nekas nebija zināms, ir iebildis pret ieceri aktīvistu noskatītajā vietā būvēt VDD jauno ēku. Savukārt iekšlietu ministrs Ģirģens sacīja, ka JKP un Bordāna iebildumi pret jaunas ēkas celtniecību VDD vajadzībām pērnvasar parādījušies tikai pēc tam, kad KPV LV iebildusi pret ieceri par 140 miljonu eiro piešķiršanu jauna cietuma būvniecībai Liepājā. Tieslietu ministrs uz to reaģēja asi, nosaucot kolēģi par meli, šo vārdu atkārtojot arī turpmākās diskusijas laikā.
Šobrīd ir skaidrs, ka Bordāns, visticamāk, neatlaidīsies un valdību sagaida būtiski iekšēji satricinājumi, kurus noregulēt var izrādīties par grūtu pat tādam kompromisu meistaram kā Kariņš. Lietu turpmāko attīstību noteiks arī pašas KPV LV spēja noturēties pretim jaunajiem izaicinājumiem. Viens no tuvākajiem testiem būs Rīgas domes vēlēšanas.
12.02.2020.