Pirms nedēļas valdība pieņēma jau iepriekš prognozējamu, taču sabiedrībā neviennozīmīgi uztvertu lēmumu – izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski.
Valdības vairākuma nostāju negrozīja nedz tai dienā pie Ministru kabineta ēkas rīkotā protesta akcija, nedz daudzu konstitucionālo un cilvēka tiesību ekspertu brīdinājumi par to, ka šajā situācijā steigties nevajadzētu, gan pašā valdības iekšienē valdošā nevienprātība. Pret izdošanu balsoja visi pieci Reformu partijas ministri, savukārt tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kas visskaļāk iestājās par nepieciešamību izdot D. Čalovski, politiskā līdzgaitniece no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!"- TB/LNNK kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende balsojumā atturējās.
Tobrīd droši vien daudzi padomāja, ka jau tuvākajās pāris dienās pēc balsojuma aizdomās turamo ASV likumsargi nakts melnumā pārvedīs uz Savienotajām Valstīm. Par D. Čalovski mēs atminētos vien tad, kad kāda ziņu aģentūra mūs aplaimotu ar informāciju par tiesas spriedumu, kurā kibernoziegumos apsūdzētajam tiesa piespriestu sodu, kas pielīdzināms visa atlikušā produktīvā mūža pavadīšanai aiz restēm. Taču, pateicoties Čalovska advokātiem, kas, ja tic viņu paustajam, strādā sabiedriskā kārtā, par to nesaņemot atlīdzību, un Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT), kas pieņēma izskatīšanai kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa advokātu iesniegumu un noteica viņam pagaidu aizsardzību, tā nenotika.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 14.08.2013.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS